Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Pastāvīgai dzīvei Vidzemē atgriežas 160 remigranti

Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā
Latvijas ziņas

2021. gada 3. februāris 11:07

67
Pastāvīgai dzīvei Vidzemē atgriežas 160 remigranti

Pagājušajā gadā ar remigrācijas koordinatores Vidzemes plānošanas reģionā atbalstu Vidzemi par savu turpmāko dzīvesvietu izvēlējās 160 cilvēki. Līdzīgi kā citus gadus, arī pagājušajā gadā par mājvietu turpmākajai dzīvei remigranti visbiežāk izvēlējās Valmieru, Cēsu un Gulbenes novadus.

2020. gadā Vidzemes koordinatore sagatavoja 442 personalizētus piedāvājumus tiem, kuri interesējas par atgriešanos Latvijā, Vidzemē. Potenciālo remigrantu lielākā interese par dzīvi Vidzemē bija no janvāra līdz martam, kad tika sagatavoti 116 personalizēti piedāvājumi, un tad no jūlija līdz septembrim, kad tika izveidoti 146 piedāvājumi. Daudzi apsvēra iespēju atgriezties Latvijā tieši pēc pirmā korona vīrusa viļņa un to ierobežojošajiem pasākumiem.

Populārākās remigrantu atgriešanās vietas arī 2020. gadā ir tās pašas, kuras cilvēki izvēlējušies jau kopš 2018. gada, kad darbu uzsāka reģionālie remigrācijas koordinatori. Tā ir Valmiera, kur kopējais atgriezušos skaits no 2018. gada  – 97 cilvēki, tai seko Cēsu novads - 53 cilvēki, tad Gulbenes novads - 35 cilvēki. Tāpat aizbraucēji atgriežoties izvēlas dzīvot Alūksnes, Amatas, Madonas, Priekuļu, Pārgaujas, Smiltenes un Valkas novados.

Biežākās ārvalstu mītnes zemes, no kurienes atgriezās remigranti vai izrādīja interesi par atgriešanos, ar lielu pārsvaru bija Lielbritānija – 53%, tad sekoja Īrija, Norvēģija un Vācija. Remigranti savās pagaidu mītnes zemēs bija pavadījuši vidēji 10 – 20 gadus. Aktīvāk, bet ne ar pārāk lielu pārsvaru, par atgriešanos domāja sievietes – 58%. Potenciālie remigranti interesējās par jautājumiem, kas skar gan pašu, gan ģimenes, gan radinieku iespējas atgriezties Latvijā.

Vidzemes remigrācijas kordinatore visbiežāk sniedza informatīvu atbalstu par nodarbinātību, pārkvalificēšanās iespējām, izglītības nodrošinājumu bērniem, latviešu valodas apguvi, sociālajām garantijām (bezdarbnieka pabalsta saņemšanu, veselības aprūpi, ģimenes pabalstiem), mājokļa atrašanu un kreditēšanas iespējām, saimnieciskās darbības uzsākšanu, kā arī dažādiem sadzīves jautājumiem (auto reģistrēšanu, sakariem, drošības jautājumu, dzīves izmaksām Latvijā, uzturlīdzekļu piedziņa u.c.), nepilsoņu integrāciju, iespējām saņemt psiholoģisko atbalstu un citiem jautājumiem.

2020. gadā sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatību pasaulē un Latvijā daudz jautājumu bija par ceļošanas un atgriešanās iespējām un nosacījumiem pie mums ārkārtējās situācijas laikā, kad slēgtas robežas un atcelti avioreisi, kā arī par pašiozolācijas ievērošanu, “Covidpass” un citiem jautājumiem, kas saistīti ar dzīves paradumu maiņu pandēmijas ierobežošanas dēļ.

Ija Groza, remigrācijas kordinatore Vidzemē, secina: "Remigrācijas process, kaut arī šķiet nemanāms, notiek. Cilvēki ārkārtējos apstākļos augsti vērtē dzimtās mājas izjūtu un savu tuvinieku atbalstu, atrašanos drošībā un daudzveidīgās iespējas Latvijā. Viņi atzīst remigrācijas koordinatora, kurš sniedz informatīvu, psiholoģisku un koordinējošu atbalstu, lielo lomu."

20210203-1108-remigracija-vidzeme-2020.p

Kategorijas

Kategorijas