Slimnīca tuvu kritiskajam punktam

2021. gada 5. februāris 08:00

874

Jau četrus mēnešus valsts SIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” (turpmāk – slimnīca) uzņem pacientus, kuriem ir diagnosticēts “Covid-19” ar vidēju vai smagu slimības gaitu, tādējādi atslogojot citas veselības aprūpes iestādes.

Ik dienas “Covid-19” pozitīvo pacientu skaits slimnīcā aug. Palielinās arī inficēto ārstniecības iestādes darbinieku skaits, līdz ar to pakāpeniski sarūkot darbspējīgā personāla skaitam.

Mediķu apņēmība un spēki
sāk izsīkt
Pašlaik ar “Covid-19” infekciju akūtā fāzē saslimuši gandrīz 10 procenti no kopējā slimnīcas darbinieku skaita – 299 cilvēkiem, tādējādi pārējam slimnīcas personālam tiek uzlikts lielāks slogs. Šonedēļ slimnīcā darbā nav 16 darbinieku, kuri saslimuši ar “Covid-19”, savukārt šo vīrusa infekciju izslimojuši un ierindā atgriezušies 27 cilvēki.
Nogurums un stress – tās ir sajūtas, ar ko ikdienā saskaras mediķi, kuri strādā tieši “Covid-19” pacientu nodaļās, “Ziemeļlatvijai” atzīst valsts SIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” vadītāja Maija Ancveriņa.
“Līdzcilvēki, lūdzu, attopieties un aizdomājieties par to, ko dara medicīnas darbinieki ārstniecības iestādēs, kur no ārpuses viss izskatās klusi un mierīgi! Pašlaik mums nav problēmu ar “Covid-19” inficēto pacientu ārstēšanai paredzēto gultu skaitu, bet gan ar personāla nodrošinājumu. Vīrusa infekcija prasa daudz papildu personāla enerģijas, un tas notiek jau ilgstoši. Tas ir izaicinājums ne tikai darbinieku, bet arī vadības līmenī, jo no pieejamajiem resursiem ir jāspēj nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Līdz šim darbinieki pacietīgi dara savu darbu, bet jaušams, ka sāk izsīkt apņēmība un spēki, jo tas ir ilgstošs un diemžēl neprognozējams process, nemaz nerunājot par psihoemocionālo spriedzi, ko nākas piedzīvot darbiniekiem, saskaroties ar pacientu nāvi. Tas ir ļoti smagi. Apbrīnojams ir katrs cilvēks, kurš šobrīd strādā veselības aprūpē,” uzsver Maija Ancveriņa.
Mediķu iespējas ir tuvu kritiskajai robežai, tāpēc slimnīcas vadītāja uzsver, ka svarīga ir arī sabiedrības līdzatbildība, un teic paldies visiem, kuri ierobežojumus ievēro pēc labākās sirdsapziņas. Diemžēl aizvien ir daļa sabiedrības, kas neizprot mediķu smago ikdienas darbu.

“Covid-19” nāk kopā ar
smagām blakus saslimšanām
Slimnīcas galvenā ārste-psihiatre Inga Bauska atzīst, ka stāvoklis ir kritisks, it sevišķi lielajās un reģionālajās slimnīcās. Ārste skaidro, ka Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca iespēju robežās atslogo Vidzemes slimnīcas “Covid-19” nodaļas, pārņemot no tām aktīvā fāzē esošus “Covid-19” pozitīvus pacientus ar daudzām smagām pavadošām blakus saslimšanām.
“Lielākā daļa no viņiem ir insulta pacienti un pacienti ar dažāda smaguma pakāpes demenci. Absolūtais vairākums no šiem pārņemtajiem pacientiem ir guloši un aprūpējami, kas rada papildu slodzi arī darbiniekiem. Jāpiebilst, ka mūsu iespējas un aprīkojums arī nav neizmērojams, jo ikdienā mēs esam specializēta profila ārstniecības iestāde. Lielas cerības pašlaik liekam uz darbinieku vakcināciju, kas palīdzētu pasargāt tik ļoti nepieciešamos darbiniekus,” teic Inga Bauska.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka no 14. līdz 16. janvārim tika vakcinētas 114 slimnīcas ārstniecības personas, ārstniecības procesā iesaistītās personas un slimnīcas darbinieki, kuri pieteicās vakcinācijai. Valsts SIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” ir pavisam 299 darbinieki.
Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā šobrīd ārstējas 20 “Covid-19” pozitīvi pacienti ar vidēju vai smagu slimības gaitu. Viņi izvietoti atsevišķā ēkā, kurā ir divas nodaļas ar kopējo gultu skaitu – 90. “Covid -19” pacientiem atvēlētas 50 gultas, tās nodalot no psihiatrijas pacientiem. Šo gultas vietu noslodze mainās katru dienu. Katrā no nodaļām tiek ārstēti gan “Covid-19” pozitīvi pacienti, gan psihiatrijas pacienti.
Ar “Covid-19” sasirgušo cilvēku aprūpe prasa papildu laiku un cilvēkresursus, jo pacientiem, kuri tiek stacionēti, ir diagnosticēta arī psihiska saslimšana, līdz ar to šādu “Covid-19” pacientu aprūpe ir vēl sarežģītāka un laikietilpīgāka. Pacientiem ar psihiskām saslimšanām šajā laikā nepieciešams liels skaidrojošais darbs par visu, kas apkārt notiek, kā arī nepārtraukta šo pacientu uzraudzība, veicot nepieciešamās aprūpes manipulācijas.
Lai izprastu vairāk ārstniecības un veselības aprūpes personāla ikdienu, slimnīca piedāvā iepazīties ar tajā strādājošo ārstu un veselības aprūpes personāla pieredzi darbā ar “Covid-19” pozitīviem pacientiem.

Ir pacienti, kurus vienus ar skābekļa pievadu nevar atstāt
Stāsta nodaļas virsārste, psihiatre/narkoloģe Jūlija Līce: “Vadu nodaļu, kurā, neskatoties uz slimnīcas profilu, tiek ārstēti arī “Covid-19” pozitīvie pacienti. Pavasari mēs pārdzīvojām veiksmīgi, bez saslimušajiem, taču no 2020. gada novembra mūsu nodaļā ārstējas vienlaicīgi līdz pat 15 “Covid-19” pozitīvi pacienti, turklāt mēs turpinām ārstēt arī mūsu psihiatriskos pacientus. Vidēji pacientu skaits nodaļā ir no 35 līdz 40. Mūsu nodaļā ir septiņas medmāsas, no kurām trīs pašreiz atrodas darba nespējā, kā arī strādā pavisam 18 māsu palīgi, no kuriem astoņi ir darba nespējā. Maiņā strādā divas medmāsas (viena – 24 stundas, otra – 8 stundas) un, ja paveiksies un maiņu sanāks nokomplektēt, tad arī četri māsu palīgi, no kuriem tikai divi paliek uz 24 stundām. Esmu vienīgā sertificētā ārste nodaļā un man palīdz viens rezidents. Tie, kuri joprojām netic kovidam, var atnākt mums palīgā, jo darbarokas vienmēr ir vajadzīgas. “Covid-19” pozitīvie pacienti ir tie, ko pārved pie mums no Vidzemes slimnīcas tālākai stāvokļa stabilizācijai, ārstēšanai, reizēm izolācijai. Protams, ir arī pacienti, kuriem atklāj vīrusu, jau esot stacionētiem mūsu slimnīcā psihiskas vai narkoloģijas saslimšanas dēļ.
Mums ir arī daudz pacientu smagā fiziskā stāvoklī, kas prasa īpašas rūpes, sākot ar barošanu, dzirdināšanu, kā arī regulāru pozicionēšanu gultā, higiēnas uzturēšanu. Skābekļa pievades nodrošināšana ir atsevišķs stāsts, jo daudzi pacienti, īpaši psihiski slimi, nav atstājami vieni ar skābekļa pievadu. Viņi neizprot to, kas notiek. Daudzi cenšas noraut visu, aiziet ar visiem vadiem līdz tualetei un tamlīdzīgi. Intravenoza medikamentu ievadīšana (sistēmas) notiek tikai medicīniskā personāla klātbūtnē, jo pacientus nevar atstāt bez uzraudzības. Tas nozīmē, ka darbinieki pilnā aizsardzības ekipējumā vairākas stundas bez pārtraukuma atrodas pie “Covid-19” pozitīviem pacientiem, un tā ir tikai viena no reizēm, kad ievada medikamentus. Parasti to dara trīs līdz četras reizes dienas laikā. Darbiniekiem papildu ikdienas darbiem nepieciešams katru dienu veikt nodaļas dezinfekciju, kuras laikā mazgā un dezinficē visu – grīdas, sienas, mēbeles, durvis, rokturus un tā tālāk. Nodaļās pacienti atrodas tikai un vienīgi palātās, lai varētu nodrošināt saslimušo izolāciju un potenciālās kontaktpersonas, kā arī atdalītu un pasargātu veselos pacientus. Psihiatrijas pacienti ļoti smagi panes šādus ierobežojumus, kas atspoguļojas gan viņu stāvokļa pasliktinājumā un pozitīvas reakcijas trūkumā uz saņemto medikamentozo terapiju, gan pacientu uzvedības traucējumu saasinājumā.
Kāpēc es to visu stāstu? Lai sabiedrība saprastu stāvokļa smagumu un nopietnību valstī, kam mēs esam ļoti spilgts piemērs, jo esam spiesti ārstēt un aprūpēt “Covid-19” pacientus psihiatriskajā slimnīcā, kas pēc būtības tam nav piemērota vieta. Ja mēs visi kopā neapturēsim vīrusa izplatību, šis cilvēku skaits tikai turpinās pieaugt, liedzot iespēju vienai no sabiedrības visneaizsargātākajām daļām – psihiatriskajiem pacientiem – rast palīdzību un atbalstu brīžos, kad tā viņiem tik ļoti nepieciešama.”

Vairākums pacientu –
guloši un kopjami
Pašreizējo situāciju par ļoti smagu gan fiziski, gan emocionāli atzīst arī slimnīcas garīgās veselības aprūpes māsa Aina Jakovļeva, kura strādā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
Lūk, Ainas Jakovļevas stāsts: “Šis laiks ir ļoti smags gan fiziski, gan emocionāli. Grūti ir strādāt nodaļās, kur ir tikai “Covid-19” pacienti. Mediķiem šis laiks ir dubultgrūts un atbildīgs, jo ir atbildība pret pacientiem, pret kolēģiem, pret sevi. Mūsu nodaļā nav tikai “Covid-19” pozitīvie pacienti, bet ir arī psihiatrijas pacienti un pacienti, kuriem ir noteikta piespiedu ārstēšana ar tiesas nolēmumu. Visiem ir nepieciešama aprūpe un uzmanība. Izolācija ļoti ietekmē pacientu uzvedību.
Mūsu darbs šobrīd no rīta sākas ar ģērbšanos aizsargtērpos, jo lielākā daļa inficēto pacientu ir guloši un kopjami. Tā tas atkārtojas četras vai pat vairāk reizes diennaktī (tas ir atkarīgs no katra pacienta individuālā stāvokļa). Pacienti no Vidzemes slimnīcas tiek pārvesti ar ļoti smagām diagnozēm: insulta sekas, smagas pneimonijas, viņiem ir nepieciešamas skābekļa inhalācijas. Lai to nodrošinātu un kontrolētu, mediķu apmeklējumi pie šiem pacientiem notiek pat vairāk nekā četras reizes diennaktī, un katru reizi, kad mēs dodamies pie pacientiem, mums ir jāģērbjas aizsargtērpā, kas katru reizi ir fizisks izaicinājums, jo pilnā aizsargtērpā jāpavada neskaitāmas stundas. Savukārt vēlās vakara un nakts stundas jāveltī medicīniskās dokumentācijas aizpildīšanai.
Diemžēl “Covid-19” infekcija ir skārusi arī nodaļas personālu, slimo gan māsas, gan jaunākais medicīniskais personāls. Ir darbaroku trūkums. Tas mums jānosedz ar iekšējiem resursiem. Māsu palīgi, sanitāri, apkopējas strādā pastiprinātā režīmā ik dienas, jo viņi ir atbildīgi par nodaļas telpu sanitāro apstrādi un dezinfekciju. Smagie darba apstākļi, kādos strādājam jau daudzus mēnešus, mūs norūda un atklāj, cik mēs patiesībā esam stipri, drosmīgi un izpalīdzīgi. Mēs ceram, ka drīz tas viss beigsies. Uz nākotni veramies ar cerību, ka neizdegsim.”

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Slimnīca tuvu kritiskajam punktam

Kategorijas