Smiltenes novada dome atbild iedzīvotājiem

&nbsp

2021. gada 5. februāris 08:35

700

Smiltenes novada dome atbild iedzīvotājiem

Smiltenes novada dome, atsaucoties uz laikraksta “Ziemeļlatvija” lūgumu, sniedz pašvaldības atbildes uz iedzīvotājas Elīnas Kubuliņas-Vilnes un Guntas Drones jautājumiem par pašvaldības organizēto uzņēmējdarbības ideju konkursu “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!”, tā vērtēšanas kārtību, kā arī citām pašvaldības sadarbības un atbalsta formām iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju iniciatīvu īstenošanai.

Par Smiltenes novada pašvaldības īstenotām atbalsta aktivitātēm iedzīvotāju iniciatīvām

Smiltenes novada pašvaldība pēdējos gados organizē dažādas atbalsta aktivitātes novada iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju un uzņēmēju īstenoto projektu īstenošanai, kā piemēram:

• Līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai. 2020.gadā līdzfinansējumu saņēma 4 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.

• Līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piesaistīto zemes gabalu labiekārtošanai – 2020. gadā atbalstīti 4 projekti (periodā no 2017.gada kopumā 22 projekti atbalstīti), līdzfinansējot daudzīvokļu māju piebraucamo ceļu, stāvlaukumu, iekšpagalmu un gājēju celiņu seguma atjaunošanu un/vai būvniecību, bērnu rotaļu laukumu ierīkošanu vai esošo laukumu atjaunošanu.

• Līdzfinansējums kultūras un sporta kolektīvu dalībai pasākumos ārpus Latvijas valsts robežas. 2020.gadā, ņemot vērā Covid-19 ierobežojumus, netika plānota neviena aktivitāte.

• Pašvaldības finansējums sporta atbalstam un individuāliem sportistiem - finansējums tiek piešķirts: sporta pasākumu organizēšanai, sporta sabiedrisko organizāciju dalībai sacensībās, sporta sabiedriskās organizācijas izveidošanai, sporta bāžu labiekārtošanai, sporta darbinieku tālākizglītības procesu nodrošināšanai. 2020.gadā atbalstu saņēma 12 sporta biedrības, atbalsts sniegts perspektīvajiem Smiltenes BJSS audzēkņiem.

• Līdzfinansēšanas konkurss kultūras, sabiedriski nozīmīgu vai izglītojošu pasākumu īstenošanai Smiltenes novadā – tiek atbalstīti koncerti un festivāli, teātra, kino un deju izrādes, izstādes, mākslas plenēri, literārie pasākumi, kultūrvēsturisku izdevumu un grāmatu izdošana un citas nolikumā minētās aktivitātes. 2020.gadā atbalstu saņēma 1 projekta ideja.

• Uzņēmējdarbības ideju konkurss “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā” – tiek sniegts atbalsts jaunu produktu, pakalpojumu vai jaunu darbavietu projektu idejām, veicinot uzņēmējdarbības attīstību novadā. 2020.gadā atbalstu saņēma 6 projekti.

• Līdzfinansēšanas konkurss Smiltenes novada NVO projektiem - ar līdzfinansējumu tiek atbalstīti pašvaldības attīstības stratēģijai atbilstošas projektu idejas izglītības, kultūras, sporta, sociālo, jauniešu iniciatīvas un teritorijas labiekārtošanas jomās. 2020.gadā atbalstu saņēma 14 projekti.

• Konkurss “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska jauniešu iesaiste jaunatnes iniciatīvu projektos” – tiek sniegts atbalsts jaunatnes organizācijām, biedrībām vai nodibinājumiem, kas veic darbu ar jaunatni. 2020. gadā ir parakstīti 4 līgumi par projekta īstenošanu.

Kā sadarbības un atbalsta formas ir jāmin arī, ka pašvaldība nodrošina profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu, augstskolu studentu mācību prakses, jauniešu brīvprātīgā darba organizēšanu novadā, kā arī algotos pagaidu sabiedriskos darbus bezdarbniekiem. Sabiedrības līdzdalība ir arī sabiedriskās un publiskās apspiešanas, iedzīvotāju aptaujas, kuru laikā tiek ievākti un apkopoti iedzīvotāju priekšlikumi, kurus tālāk iekļauj plānošanas dokumentos un rīcības plānos.

Novadā dzīvojošu un strādājošu cilvēku iesaiste tiek atbalstīta arī ar citām aktivitātēm, piem., veselības veicinošās aktivitātes (joga, nūjošana, izglītojošās lekcijas, peldēšanas nodarbības senioriem), sporta seriāli, amatiermākslas kolektīvi, bibliotēku rīkotie pasākumi, tūrisma centra rīkotie pārgājieni, velobraucieni, konkursi “Smiltenes novada sakoptākais īpašums” un akcija “Radi Ziemassvētku noskaņu Smiltenes novadā”, u.c. Visi iepriekš minētie ir vērsti uz sabiedrības aktīvu iesaisti un līdzdarbošanos, stiprinot ikviena piederību savam novadam.

Pēdējos gados daudzas pašvaldības izmanto jaunas sadarbības formas, rīko iedzīvotāju hakatonus vai domrades jaunu ideju radīšanai, tiek organizēti projektu ideju balsojumi, izmantojot līdzdalības metodi kā sabiedrības līdzlemta budžetēšana, tiek iesniegtas idejas un par tām aicina balsot. Līdzšinējā pašvaldības praksē iztrūkst tikai balsošanas funkcija, jo idejas tiek saņemtas un atbalstītās realizētas ar pašvaldības finansiālu atbalstu – šādā veidā ir atbalstīti infrastruktūras labiekārtošanas projekti pagastos, atbalstīti medību kolektīvi, amatriemākslas kolektīvi, sporta biedrības, esošie un jaunie uzņēmēji un daudzas citas aktivitātes.

Pēc 2021.gada 1.jūlija, kad notiks Smiltenes, Apes un Raunas novadu apvienošanās, noteikti tiks ieviestas jaunas izmaiņas līdzšinējā praksē. Tāpat liels izaicinājums ir arī Covid-19, ja saglabājas pulcēšanās ierobežojumi, ir jāmeklē jaunas formas, kā sabiedrību iesaistīt.

Turpinājumā sniedzam konkrētas atbildes uz E. Kubuliņas-Vilnes un G.Drones uzdotajiem jautājumiem, ko iesniedza laikraksts ”Ziemeļltavija”.

Par atbalstu NVO

3. jautājums (E. Kubuliņa-Vilne): Smiltenes novadā vēl aizvien nav NVO atbalsta centra, kā tas, piemēram, ir Alūksnē, tādēļ neviens no jauna nevēlas dibināt vēl kādas nevalstiskās organizācijas, ja to darbība šeit principā atbalstīta netiek un pamazām visas iepriekš dibinātās organizācijas izzūd. Piemēram, arī savulaik dibinātā “Smiltenes Mākslinieku apvienība” cerēja uz pašvaldības iepriekš solītajām telpām, kur varētu darboties, bet pašvaldība neturēja savu solījumu un nepiešķīra nevienu brīvu telpu, tādēļ biedrībai ilgu laiku nācās dalīt telpas pagrabā kopā ar Smiltenes pensionāru klubiņu. Tāpat arī visas darbības laikā biedrība nesaņēma nekādus finanšu līdzekļus no pašvaldības savas darbības atbalstam. Visus pasākumus nācās organizēt no saviem personīgajiem finanšu resursiem.

Nevalstiskas organizācijas ir organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa kopīgu mērķu sasniegšanai, pārstāv grupu intereses. Smiltenes novadā ir reģistrētas kopumā 113 biedrības un nodibinājumi (Lursoft daru bāze). Lai sniegtu atbalstu, pašvaldībai ir jānosaka kārtība, kā finansējumu piešķirt. Pēdojos gados ir dažādu institūciju programmas un atbalsta fondi, kur nevalstiskas organizācijas var startēt ar savām idejām un iegūt papildu finansējumu. Katras pašas organizācijas interesēs ir sakārtot juridiskos jautājumus, lai startētu konkursos.

Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs ir biedrība, to biedri ir citas biedrības, bet pašvaldība ir sadarbības partneris. Smiltenes novadā līdzīgu atbalsta funkciju sniedz divas šādas biedrības – „Abulas lauku partnerība” un “Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA". Partnerības savās darbības teritorijās rīko projektu konkursus, kur nevalstiskajām organizācijām ir iespēja realizēt mazos projektus, organizē apmācības, sniedz konsultācijas. Smiltenes novada pašvaldība abās biedrībās ir kā biedrs.

E. Kubuliņa-Vilne secinājums: Smiltenes novadā atbalstīta tiek tikai t.s. “naudīgākā” sabiedrības daļa, bet pārējiem novada iedzīvotājiem ir zudusi ticība jebkādam pašvaldības atbalstam.

Ir nekorekti norādīt, ka pašvaldība atbalsta tikai “naudīgāko” sabiedrības daļu, jo nevienā no pašvaldības līdzfinansējuma konkursiem netiek prasīts norādīt ienākuma apjomus! Nekorekti ir arī norādīt, ka “pārējiem novada iedzīvotājiem ir zudusi ticība jebkādam pašvaldības atbalstam”, jo saņemtie pieteikumi uz pašvaldības īstenotām atbalsta aktivitātēm ir daudz, nevalstiskās organizācijas, kā arī fizikās un juridiskās personas izmanto iespējas un sniedz idejas to realizēšanai, ko pierāda 2020.gada atbalstītie projekti.

Par uzņēmējdarbības ideju konkursu “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā”

2. jautājums (E. Kubuliņa-Vilne): Uzņēmējdarbības ideju konkursa nolikumā ir šāds nosacījums pretendentiem: “Var pretendēt fiziska persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs vai kas uzvaras gadījumā reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicējs vai komersants.” Kādēļ Smiltenes novadā ar savām idejām nav iespējams piedalīties arī fiziskām personām vai personu grupām, kuras nav reģistrējušās vai nevēlas reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji?

Konkurss “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!” ir uzņēmējdarbības ideju konkurss. Uzņēmējdarbība ir saimnieciska darbība – ražošana vai pakalpojumu sniegšana, ko veic uzņēmējs ar noteiktu mērķi – parasti peļņas gūšanu. Fiziskai personai pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas ir jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam, kā arī jāreģistrējas VID kā nodokļu maksātājam, tādēļ konkursa nolikumā ir norādīts “Var pretendēt fiziska persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs vai kas uzvaras gadījumā reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicējs vai komersants.”

Ar savām projekta idejām, kas nav saistīta ar pelņas gūšanu, var pretendēt uz citām atbalsta aktivitātēm. Iepriekš tika uzskaitītas visas pašvaldības īstenotās atbalsta aktivitātes, kas ir mērķētas uz kādu atsevišķu vai vairākām jomām.

1., 3. jautājums (G. Drone): Kāpēc projektu konkursam “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā” ir jābūt trijās kārtās? Vai mums to iesniegto projektu ir tika daudz? Pat divas kārtas nav Eiropas struktūrfondiem, kur nu vēl trīs?

Lai kvalitatīvi un vispusīgi izvērtētu uzņēmējdarbības konkursa “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!” projektu idejas, ir nepieciešamas šīs trīs kārtas, jo pirmajā kārtā pārbauda pieteikuma atbilstību nolikuma prasībām – atbilstību noteiktajai formai, visu nepieciešamo dokumentu klātbūtni un parakstu esamību uz tiem, pieteikuma iesniegšanu noteiktajā laikā un citas prasības, neietverot pieteikuma satura vērtēšanu. Otrajā kārtā tiek vērtēta pieteikuma atbilstība saturam un kvalitatīvajiem vērtēšanas kritērijiem. Katrs komisijas loceklis vērtē pieteikumus pēc salīdzinošās metodes. Komisija izvēlas pieteikumus trešajai kārtai, sarindojot tos pēc salīdzinošās metodes un labākos pretendentus uzaicina uz trešo kārtu prezentēt projekta ideju. Trešajā kārtā tiek vērtēta Pretendenta prezentācija, kā arī atbildes uz komisijas jautājumiem. Prezentāciju var sniegt klātienē vai attālināti, izmantojot tam paredzētos rīkus un programmas (Skype, Zoom). Komisija nosaka laiku, kad pretendentam klātienē vai attālināti jāsniedz savas biznesa idejas un plāna prezentācija. Pieteikumus un prezentācijas vērtē katrs komisijas loceklis atbilstoši noteiktajiem kritērijiem.

Eiropas struktūrfondā vērtēšanas process ir daudz sarežģītāks un laikietilpīgāks process (dažkārt projekts tiek vērtēts vairāk kā 3 mēnešu) nekā konkursā “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!”.

2. jautājums (G. Drone): Vai atlasei nevajadzētu būt pēc projektu aktualitātes, atbilstībai ilgtspējas attīstības plānam, reālai, ārkārtas situācijai?

Konkursa mērķis ir sniegt atbalstu Smiltenes novada uzņēmumu un fizisko personu projektiem, kas tiek realizēti Smiltenes novadā un kuru rezultātā tiek radīti jauni produkti un pakalpojumi vai tiek radītas jaunas darbavietas. Konkursa nolikums atbilst Smiltenes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijai.

4. jautājums (G. Drone): Man šķiet, ka nedrīkst būt tā, ka pirmajā kārtā kaut viena balss no izvērtētajiem ir “pret”, projekts tiek izņemts un tālāk nelaiž?

Pirmajā kārtā tiek pārbaudīta tikai pieteikuma atbilstība nolikuma prasībām – atbilstība noteiktajai formai, vai ir iesniegti visi dokumenti ar nepieciešamiem parakstiem iesniegšanas noteiktajā laikā. Nebūtu pareizi pret pārējiem konkursa dalībniekiem, ka, piemēram, vērtētu, atbalstītu projektu, kas iesniegts 3 dienas vēlāk nekā noteikts termiņš, tādēļ ir svarīgi, ka izpildās visas pirmās kārtas prasības.

5. jautājums (G. Drone): Noteikums, ka uzņēmumam nedrīkst būt parādsaistību, bet uz piešķiršanas brīdi SIA “Amber Farm” bija parādsaistības “Lursoft datu bāze”.

Projekta izvērtēšanas periodā (no projekta iesniegšanas termiņa 2020. gada 30. jūnija līdz 2020. gada 29. jūlijam, kad komisijas pieņēma lēmumu par līdzfinansējumu piešķiršanu izvērtētajiem projektiem un apstiprināja Smiltenes novada dome) SIA “Amberfarm” nebija nodokļu parādi. Lūdzu iepazīties ar VID publiskojamo datu bāzes informāciju par uzņēmumu SIA “Amberfarm”.

6. jautājums (G. Drone): Atskaitē “Domes Vēstis” nebija konkrēti uzrādīti firmu nosaukumi, kas tur slēpjams, kurš ieguvis līdzfinansējumu un kādam konkrētam mērķim? 1. jautājums (E. Kubuliņa-Vilne): Kādēļ 2020.gada 21. augusta “Smiltenes novada domes vēstīs” tika publicēti atbalstītie projekti, neminot konkrētus šī finansējuma saņēmējus? Daži tika minēti, bet daži nē. Vai tad iedzīvotājiem nav tiesības uzzināt, kur aiziet šie naudas līdzekļi? Piemērs, 3. punkts (3. lpp) – “Foto pakalpojumu kāsta paplašināšana”, kura mērķis ir paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, klasiskai fotogrāfijai pievienojot aerofoto. Līdzfinansējums tiek piešķirts 2201,60 eur apmērā. Kā redzams, nekur nav minēts, kas tieši saņem šo līdzfinansējumu! Pēc kāda principa vieni līdzfinansējuma saņēmēji tiek minēti, bet citi nē? Nav caurskatāmības.

Informējam, ka, lai pieteiktos uzņēmējdarbības ideju konkursā “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!”, ir nepieciešams konkursa dalībniekam aizpildīt pieteikuma veidlapu, kurā arī tiek norādīts projekta nosaukums. Dažkārt konkursa dalībnieki savā nosaukumā ietver jau sava uzņēmuma nosaukumu, daži tikai galveno veicamo darbību, tā ir konkursantu brīva izvēle. 2020. gada 21. augusta pašvaldības informatīvajā izdevumā “Smiltenes Novada Domes Vēstis” ir publicēta visu atbalstāmo projektu idejas nosaukumi, uzsvaru liekot uz uzņēmējdarbības projektu idejām. Tas, ka norādītajā publikācijā nav norādīti visi finansējuma saņēmēji, nenozīmē, ka tas tiek turēts noslēpumā. Pašvaldības mājas lapā www.smiltene.lv sadaļā “Attīstība/Atbalstītie projekti” var atrast informāciju gan par visiem atbalstītiem projektiem, iesniedzējiem, kā arī īstenotiem projektiem tiek pievienotas fotogrāfijas. Katru gadu konkursa komisija arī dodas ciemos pie projekta īstenotājiem, lai pārliecinātos par projekta īstenošanu un tiek veidotas arī publikācijas, ar kurām var iepazīties pašvaldības izdevumā (izdošanas datumi: 19.01.2018, 21.12.2018, 20.12.2019), kurās arī tiek pieminēti finansējuma saņēmēji. Par 2020. gada īstenotiem projektiem mēs neesam vēl veikuši publikāciju, jo diemžēl dēļ Covid-19 ierobežojumiem komisija nav vēl devusies pie projektu īstenotājiem.

7. jautājums (G. Drone): Tas, ka Tūrisma attīstība, neko nenozīmē, bet kam konkrēti? Kaut Lursoft datu bāzē atrastajā anketā vispār neuzrādās, ka “Amber Farm” nodarbojas ar tūrismu?

Īsti nav izprotams jautājums, taču skaidrojam, ka SIA “Amberfarm” projekta pieteikuma aktivitātes atbilst konkursa nolikumā noteiktām atbalstāmām darbībām – jauna pakalpojuma attīstība saimniecībā, kas ir saistīta ar tūristu piesaisti, tādā veidā Smiltenes novada tūrisma piedāvājums tiek paplašināts. Pašvaldības tūrisma lapā var iepazīties ar uzņēmuma piedāvātām izglītojošām ekskursijām, iekļaujot izzinošas tēmas par smiltsērkšķu audzēšanas, pārstrādes un produkcijas niansēm. Plašāka informācija pieejama šeit.

8., 9., 10. jautājums (G. Drone): Nolikumā paredzēts, ka projektu izskata 7 speciālisti, bet atskaitē parādās, ka nobalsojuši 14 un pārsvarā deputāti. Nolikumā jābūt, manuprāt, norādītam konkrēti vārds, uzvārds, specialitāte, kas izvērtēt projektus? Kāpēc projektu vērtēšanā nevar piedalīties “tautas komisija” ar balss tiesībām, jo tērēta taču budžetu nauda, nevis 7 vai 14 “balsstiesīgo” privātos līdzekļus. Ja šie cilvēki būtu nākuši ar saviem privātajiem līdzekļiem (mecenātisms) līdzekļiem – lūdzu, lai balso!

Atbilstoši uzņēmējdarbības ideju konkursa “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!” nolikuma 30. punktam konkursam iesniegtos projektus izvērtē Smiltenes novada domes izveidota un apstiprināta komisija (7 komisijas locekļi), bet nolikuma 43. punkts nosaka, ka konkursa rezultātus un komisijas pieņemto lēmumu par līdzfinansējumu piešķiršanu izvērtētajiem projektiem apstiprina Smiltenes novada dome (deputāti).

Parasti šāda veida konkursa nolikumos netiek ietverti konkrēti vārdi, uzvārdi, lai, mainoties speciālistiem, nebūtu jāveic grozījumi konkursa nolikumā. Līdzīgu praksi īsteno arī citas pašvaldības – šāda veida konkursa nolikumos netiek norādīti personu vārdi un uzvārdi.

Konkursa pieteikumus izvērtē atbilstoša konkursa komisija, kurā ir iekļauti dažādi speciālisti no pašvaldības, uzņēmējs, deputāts, kā arī AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" pārstāvis. Līdzīgu praksi īsteno arī citas pašvaldības – uzņēmēju konkursu vērtēšanu veic izveidota komisija.

11. jautājums (G. Drone): Projektu nolikums paredz, ka projektiem jānodrošina jaunas darba vietas, pakalpojumi vai jauni produkti ražošana? a) Drona iegāde nu nekādi neatbilst šiem noteikumiem, tas ir sava veida privāta hobija nodrošināšana. Tā kā man patīk vākt materiālus par zirgiem, vai pašvaldība man piešķirtu naudu zirga iegādei un staļļa būvei? Absurds!

Attiecīgais konkursants, saimnieciskās darbības veicējs, kas nodarbojas ar fotopakalpojumu sniegšanu, projekta rezultātā paplašina pakalpojumu klāstu – sniedzot iespēju iegūt airofoto fotogrāfijas pakalpojumus. Konkursants arī pieteikumā norādīja, ka profesionāli arvien biežāk saskaras ar situāciju, ka klientam ir nepieciešams airofoto fotogrāfijas pakalpojums. Diemžēl konkursants šādu pakalpojumu nevarēja sniegt, kas klientam liek meklēt citu pakalpojuma sniedzēju vai noalgot vēl kādu, dēļ kā tiek zaudēta konkurētspēja attiecīgajā tirgus segmentā un klients nevar saņemt visu pakalpojumu paketi no viena pakalpojuma sniedzēja, kas sadārdzina pakalpojuma izmaksas.

Ja ir projekta ideja iegādāties zirgus un izbūvēt stalli, un veikt saimniecisko darbību, piemēram, organizējot zirgu izjādes, tad droši var sniegt savu projektu ideju uzņēmējdarbības ideju konkursā “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!”.

12. jautājums (G. Drone): Cik liels ir šis līdzfinansējums? Nolikuma vienā punktā ir 20%, citā līdz – 80 %, pēc kā tiek izvērtēti šie procenti. Pēc deguniem, ausīm, kāju izmēriem vai galvas lielumiem? Manuprāt, tam jābūt apmērā ap 50 % un konkrēti noteiktam. Cik – 60 % un viss!

Konkursa nolikuma 4. punkts nosaka, ka līdzfinansējuma summa ir līdz 3000,00 EUR, nepārsniedzot 80% no iesniegtās projektu izdevumu tāmes. Tātad maksimālā summa, ko projekta īstenotājs var saņemt konkursā savas idejas realizācijai ir 3000 EUR un šis konkursa piešķirtais finansējums nevar būt vairāk kā 80% no tāmes izmaksām. Konkursa nolikuma 26.2. punkts nosaka, ka nepieciešams aizpildīt projekta ieviešanas kopējo izdevumu tāme, atšifrējot finansējuma izlietošanas pozīcijas un paredzot vismaz 20 % līdzfinansējumu no projekta kopējo izmaksu apjoma (2.pielikums). Tātad šis punkts nosaka, ka projekta iesniedzējam jāparedz savs finansējums, vismaz šie 20% līdzfinansējuma. Nesaskatām % sadalījumā kādas pretrunas vai neprecizitātes.

13., 14. jautājums (G. Drone) par izmaksām un līdzfinansējumu. No nolikuma saprotu, ka netiek atbalstīts dārgākais tirgū pieejamais instruments vai iekārta. Kāpēc tad jāpērk ārzemju dārgajos internetveikalos?

Kā jebkurai precei, iekārtai, tehnikai ir dažāds cenu diapazons, taču gala cenu nosaka tehniskā specifika, raksturojuši lielumi, kas raksturo preci un kuru komersants izvēlas iegādei. Tā ir paša komersanta izvēle iegadāties lētāku vai dārgāku preci, tehniku, utt.

16., 17. jautājums (G. Drone): Kāpēc vietējam projektu konkursam jābūt biznesa projektu līmenī vai sarežģītākam kā Eiropas struktūrfondu projektam? Manuprāt, šādi projekti ir jāatbalsta, kuros ir:

1) Vairāk jaunu darba vietu;

2) Atbilsts novada ilglaicīgam attīstības plānam;

3) Degradēto celtņu un vides apsaimniekošana;

4) Pilsētvides un ciemu uzlabošana (apzaļumošana, jaunu tūrisma objektu izveidošana);

5) Tādus projektus, kuri patiešām nesīs peļņu un attīstīs ekonomiku.

Pašvaldība ir īstenojusi daudzus Eiropas struktūrfondu projektus, kuru sagatavošana ir bijusi daudzkārt sarežģītāka, apjomīgāka (pieteikums sastāv vairāk kā 50 lpp.) nekā pieteikuma sagatavošana konkursā “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!”. Skaidrojam, ka šis ir uzņēmējdarbības atbalsta konkurss, kura primārais mērķis ir palīdzēt uzņēmējiem attīstīt savu uzņēmējdarbību un kā rezultātā tiek radīti jauni produkti un pakalpojumi vai tiek radītas jaunas darbavietas.

1) Līdzīgi kā citos projektu konkursos arī šajā projektu konkursā tiek vērtēts rezultatīvais rādītājs – jauns produkts, jauns pakalpojums vai izveidotas jaunas darbavietas. 2020.gada konkursa ietvaros nebija gadījuma, kad projekta īstenošanas rezultātā rezultatīvais rādītājs ir jaunas darba vietas, bet iepriekšējos gados tādi gadījumi ir bijuši.

2) Konkurss "Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!" atbilst Smiltenes novada Attīstības programmas Rīcības un investīciju plāna Rīcības virzienam 1.2. Sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un inovācijas, uzdevumam 1.2.1. Veicināt biznesa un inovāciju attīstību un uzdevumam 1.2.2. Veicināt jaunu produktu, pakalpojumu izstrādi un mārketingu.

3) Konkursa ietvaros nav bijuši gadījumi, kad tiktu iesniegti projekti, kas veicinātu degradēto celtņu apsaimniekošanu, tomēr gan 2017.gada konkursā, gan 2019.gada konkursā, kā arī 2020.gada konkursā ir tikuši atbalstīti projekti, pēc kuru īstenošanas notiek attīstība vides apsaimniekošanas jomā.

4) Atbalstot uzņēmējus ar šī konkursa ietvaros piešķirto līdzfinansējumu, uzņēmējam ir iespēja attīstīt savu uzņēmējdarbību, līdz ar to šis konkurss un tā ietvaros īstenotie projekti vistiešākā mērā mazina bezdarba līmeni Smiltenes novadā. Bieži vien uzņēmējs bez atbalsta no ārpuses nevar iegādāties jaunas tehnoloģijas un nevar piedāvāt savam pakalpojuma saņēmējam plašāka spektra pakalpojumus, kā rezultātā pakalpojuma saņēmējs var aiziet pie cita pakalpojuma sniedzēja un šim konkrētajam uzņēmējam mazinās ienākumu līmenis, kas var novest pie darbinieku mazināšanas.

5) 2020.gada konkursa ietvaros tika apstiprināti divi projektu pieteikumi, kuru ietvaros tiek atbalstīta pilsētvides un ciemu uzlabošana. Tas bija SIA “A.G.P. pakalpojumi” iesniegtais projekts “Specializētā dārza traktora iegāde” – uzņēmējs šobrīd piedāvā Smiltenes novada iedzīvotājiem zāles (arī ļoti pāraugušas zāles) pļaušanas pakalpojumus un SIA “Amberfarm” iesniegtais projekts “Labiekārtošanas un atpazīstamības objekti SIA Amberfarm tūrisma aktivitāšu attīstībai”– uzņēmums jau iepriekšējā gadā ir uzsācis savā smiltsērkšķu audzētavā piedāvāt tūrisma pakalpojumus un šobrīd plāno piedāvāt saviem apmeklētājiem jaunus tūrisma pakalpojumus.

6) Konkursa ietvaros īstenotie projekti veicinās uzņēmējam peļņu, jo rodas iespēja piedāvāt jaunus pakalpojumus. Lielāks apgrozījums veicinās lielāku nodokļu pieaugumu gan valsts, gan pašvaldības budžetā un līdz ar to ietekmēs visa novada ekonomisko attīstību.

18. jautājums (G. Drone): Kas tas par brīnumu minimis programma? Ja tas ir minimālais piešķīrums, tad no piešķirtām summām varētu atbalstīt vēl vismaz 7 projektus (līdzīgus)? [Jautājumā minēti vairāki piemēri.]

De minimis atbalsta regulējums ir viens no biežāk izmantotajiem komercdarbības atbalsta kontroles regulējumiem. De minimis regulējums paredz, ka maksimālais piešķirtais atbalsts saimnieciskās darbības veicējam tekošajā un divos iepriekšējos fiskālajos gados nedrīkst pārsniegt noteiktus robežlielumus. Latvijā to regulē ar Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumiem Nr.715 “Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem”.

Joma

Limits

Vispārējā tautsaimniecība

200 000

Kravu pārvadājumu nozare

100 000

Lauksaimniecības nozare

25 000

Zvejniecības nozare

30 000

Tas ir atbalsts, kuru komercdarbības atbalstam var saņemt no dažādiem finansētājiem, ne tikai konkursa “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!” ietvaros piešķirtais līdzfinansējums. Respektīvi uzņēmējs var saņemt finansiālu atbalstu no dažādiem finansējuma piešķīrējiem, un visa kopējā summa nedrīkst pārsniegt tabulā minētos apjomus.

19.jautājums (G. Drone): Ar kādām tiesībām Jūs drīkstat projekta ietvaros prasīt iesniedzēja dzīves gājuma aprakstu – absurds un arī nelikumīgi. Bet varbūt gudri, lai uzzinātu, kurš ir savējais un kuram naudu piešķirt? Tāpat CV neviens projektu konkurss neprasa, jo tas neattiecas uz konkursu.

Konkursa Nolikuma 26.3. punkts paredz, ka projekta pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz dzīves gājuma apraksts (CV). Konkursā var piedalīties arī fiziskas personas, kuras pēc projekta apstiprināšanas reģistrē savu uzņēmējdarbību Valsts ieņēmumu dienestā. Lai konkursa komisija varētu pārliecināties par konkursanta izglītību vai iepriekšējo pieredzi konkrētajā jomā, kurā projekts tiek īstenots, tiek prasīts iesniegt dzīves gājuma aprakstu (CV). Šāda prakse nav tikai Smiltenes novada domes pieredzē, dzīves gājuma aprakstu (CV) pie dažādu projektu iesniegšanas prasa iesniegt Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), Lauku atbalsta dienests (LAD) u.c.

20. jautājums (G. Drone). Projekta ietvaros ir jāparedz palīdzība perspektīvas idejas attīstīšanai un šāda samudžināta projekta uzrakstīšanai! [Jautājuma turpinājumā tiek uzskaitītas atbalstāmās idejas.]

Sagatavojot projekta pieteikumu, jebkuram pretendentam ir tiesības vērsties pašvaldībā ar jautājumiem par pieteikuma sagatavošanu. Izsludinot konkursu vienmēr tiek norādīts tālrunis un e-pasta adrese, kur vērsties ar jebkuriem jautājumiem, kas rodas projekta pieteikuma sagatavošanas gaitā. Paldies par ieteikumiem, kāda veida projektus būtu nepieciešams atbalstīt, kas būtu svarīgi Smiltenes novada iedzīvotājiem!

Visi iepriekšējo gadu konkursos apstiprinātie projekti atbilst nolikuma prasībām, pretējā gadījumā tiem netiktu piešķirts pašvaldības līdzfinansējums.

Pašvaldība piedāvā vairākus līdzfinansēšanas veidus un atbalsta konkursus. Jebkuru, kurš vēlas īstenot kādu ideju, aicinām sākumā ir izvērtēt, kuram konkursa nolikumam ideja atbilst – vai tā ir saistīta ar nevalstisko organizāciju aktivitātēm, vai ar uzņēmējdarbības attīstību un peļņas gūšanu, vai tās ir darbs ar jaunatni, sporta vai kultūras aktivitātes. Tikai izvērtējot var saprast, uz kuru no atbalsta veidiem ir atbilstoši sniegt pieteikumu. Pašvaldības speciālisti var palīdzēt, sniegt kādus ieteikumus vai neskaidros nolikumu punktus izskaidrot.

Atbildes sagatavoja:

Ieva Dille, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja; Marita Mūze, Kancelejas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste

Secinājumi un pārdomas no E.Kubuliņas – Vilnes

Iepazinos ar Smiltenes novada domes atsūtīto informāciju. Kā jau iepriekš minēju, raugos no vienkārša Smiltenes novada iedzīvotāja pozīcijas (un sociāli mazaizsargātās grupas), kuram varbūt ir labas idejas vai vēlme darboties sabiedrības labā un sniegt savu ieguldījumu Smiltenes novada attīstībā.

Tātad mani secinājumi:

Visas pašvaldības uzskaitītās atbalsta aktivitātes pārsvarā ir kā līdzfinansējuma iespējas, tātad tajās visās, iepriekš uzskaitītajās ir jāiegulda arī savi līdzekļi. Trīs no minētajiem ir konkursi, kuros teorētiski varētu startēt, rakstot projektu, kā to piedāvā pašvaldība -

* Līdzfinansēšanas konkurss kultūras, sabiedriski nozīmīgu vai izglītojošu pasākumu īstenošanai;

* Uzņēmējdarbības ideju konkurss “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā”;

* Līdzfinansēšanas konkurss Smiltenes novada NVO projektiem.

Bet izpētot šo konkursu nolikumus, redzams, ka visur ir nosacījums: “Konkursā var piedalīties juridiskas vai fiziskas personas, kas reģistrējušās vai reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicēji vai komersanti.” Vai arī jāiestājas/jādibina sava NVO.

Ja nevēlos vai man nav iespējams līdzfinansēt savas idejas (neesmu pietiekami turīgs, varu piedalīties tikai, piem., ar fizisku darbu) un neprotu/vai nav iespējas uzrakstīt projektu un negribu pēc tam reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs vai komersants, kā arī neesmu nevienā NVO, tad secinājums – lai saņemtu jebkādu pašvaldības atbalstu, man atliek būt tikai sportistam.

Tātad pašvaldība piešķir finansējumu bez jebkādu projektu rakstīšanas (citēju): “Pašvaldības finansējums sporta atbalstam un individuāliem sportistiem - finansējums tiek piešķirts: sporta pasākumu organizēšanai, sporta sabiedrisko organizāciju dalībai sacensībās, sporta sabiedriskās organizācijas izveidošanai, sporta bāžu labiekārtošanai, sporta darbinieku tālākizglītības procesu nodrošināšanai. (2020.gadā atbalstu saņēma 12 sporta biedrības, tāpat atbalsts sniegts perspektīvajiem Smiltenes BJSS audzēkņiem.)”

Ļoti labi, ka sporta dzīve Smiltenes novadā tiek tik dāsni atbalstīta, bet tad paliek jautājums – kā ar pārējiem? Kā, piemēram, ar novada māksliniekiem? Vai kaut viens mākslinieks šādi individuāli tiek atbalstīts – piemēram, ar savas personālizstādes sarīkošanu? Vai Smiltenes novadā kādai mākslinieku NVO tiek labiekārtotas kādas telpas (un vispār piešķirtas)? Kā redzams no novada pašvaldības atbildes, tad uz jautājumu par telpu piešķiršanu NVO (kādēļ tas netiek darīts) šāda atbilde vispār netiek sniegta. Grupu intereses pārstāv arī sportisti – arī tā ir tikai atsevišķa iedzīvotāju grupa, kura izvēlējusies nodarboties ar sportu, ne labāka, ne sliktāka par citām iedzīvotāju grupām. Un šeit neiet runa tikai par papildu finansējumu, bet arī par pavisam citu atbalstu (materiāli, telpas utt.). Un ja šādas prakses līdz šim nav bijis, tad varbūt būtu ieteicams par to padomāt.

Labs un pozitīvs piemērs ir Valkas novada pašvaldība, kura no sava pašvaldības budžeta piešķir kaut nelielu finansējumu VISĀM sava novada nevalstiskajām organizācijām, kuras pamatoti to lūdz. (Protams viens pretendents var iesniegt tikai vienu budžeta pieprasījumu tekošajā gadā.) Valkas novada dome finanšu līdzekļus piešķir šādiem mērķiem: 1) nevalstiskās organizācijas noteiktā pasākuma vai nevalstiskās organizācijas uzturēšanas finansiālam atbalstam; 2) brīvā laika pavadīšanas organizēšanai, sabiedriski nozīmīgu programmu, projektu un pasākumu īstenošanai Valkas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā; 3) atbalstam iedzīvotāju aktivitātēm un līdzdalībai aktuālu problēmu risināšanā, sekmējot iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos. 4) sadarbības veicināšanai starp pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām. Ja tāds atbalsts būtu arī Smiltenes novadā, tad šeit tiešām būtu nepieciešamība iestāties kādā NVO vai dibināt to pašam. Tātad secinājums - Valkas novads “nespiež” tikai uz projektu rakstīšanu, ja vēlies būt aktīvs un iesaistīties novada sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Uz manu secinājumu, ka “Smiltenes novadā atbalstīta tiek tikai t.s. “naudīgākā” sabiedrības daļa”, pašvaldība savā atbildē skaidro, ka “ir nekorekti norādīt, ka pašvaldība atbalsta tikai “naudīgāko” sabiedrības daļu, jo nevienā no pašvaldības līdzfinansējuma konkursiem netiek prasīts norādīt ienākuma apjomus!” Diemžēl šis jautājums nesaprotama iemesla dēļ tiek pārprasts, un gribu paskaidrot, ka šeit neiet runa par to, ka pašvaldība kādā savā līdzfinansējuma konkursā būtu iekļāvusi šādu prasību – norādīt ienākumu apjomus. Vēlējos tikai pateikt, ka, lai vienkāršs un mazturīgs iedzīvotājs varētu iesaistīties sava novada sabiedriskajā un kultūras dzīvē, šeit tas nemaz tik vienkārši nav izdarāms. Jo, pirmkārt, netiek piedāvātas šādas iespējas. Visi konkursi “pieprasa” savu daļu līdzfinansējuma un reģistrēšanos kā saimnieciskās darbības veicējam (atkārtošos, izņēmums – sporta dzīve). Tie ir konkursi un tajos jāiesniedz visām prasībām atbilstoši sagatavoti projekti. Ko cilvēks “parastais” nemaz tik vienkārši izdarīt nevar. Un, otrkārt, ja arī tomēr izdara, paliek jautājums – vai šis projekts tiks atbalstīts.

Bet atkal paliek jautājums – kā tad varētu iesaistīties? Domāju, pašvaldībai tomēr būtu jāstrādā pie šī jautājuma risināšanas. Varbūt tomēr vajadzētu ņemt kādu piemēru kaut vai no kaimiņiem - Valmierā tiek organizētas speciālas iedzīvotāju domrades, kur iedzīvotāji var iesaistīties, plānot un realizēt idejas kopā, ar pašvaldības materiālu atbalstu. Šādi, piemēram, atdzima Jāņparks Valmierā.

Šo diskusiju jēga nav tikai par projektiem, kā “uzvilkt kreklu un bikses”, šeit ir runa par sabiedriskās līdzdalības iespējām Smiltenes novadā perspektīvā un runa ir par ieteikumiem attiecīgā novada pašvaldībai, jo diemžēl, kā redzams, nav izpratnes par sabiedrības vēlmēm un prasībām, jo visi, kas kļuvuši par vadītājiem, pēkšņi iedomājas, ka visu jau tāpat zina un saprot. Pašvaldība cerams nav “patvaldība”, un tai ir jāieklausās iedzīvotāju vēlmēs un vajadzībās, nevis tikai jāturpina iet pa “savu sen iemīto taciņu”. Protams, ka katrs ierosinājums un iesniegums ir jāizvērtē atsevišķi. Nesaku, ka pašvaldībai tagad arī pilnīgi viss, kas iesniegts, būtu jāatbalsta. Ir jāprot izvērtēt, kas ir svarīgs mūsu novada iedzīvotājiem un kas nav. Bet tomēr kaut nedaudz, bet būtu jāņem vērā arī citu pilsētu/novadu/valstu piemērs. Pasaulē viss attīstās, modernizējas, uzlabojas - nevaram stāvēt uz vietas. Mūsu novadam ir jābūt konkurētspējīgam ar citiem novadiem. (Pašlaik, piemēram, tajā pašā kultūras lauciņā tas tāds nav.) Nav visu laiku jāizceļ tikai pozitīvās lietas, ja mums ir arī pietiekami daudz negatīvās, pie kurām jāstrādā. Un nevajag apvainoties, ja kāds no malas uz tādām norāda. Tas tikai palīdz augt un attīstīties.

Starp citu - atgādinājumam Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļas 101. apakšpunkts paredz: "Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā." Jautājums - kā pašlaik Smiltenes novada pašvaldība realizē šīs novada iedzīvotājiem paredzētās tiesības? Kā notiek šīs atgriezeniskās saites veidošana ar novada iedzīvotājiem un cik sekmīgi? Pašlaik jau daudzus gadus redzams, ka novadā iedzīvotāju viedoklis un idejas neliekas īpaši svarīgs - netiek organizētas nekādas pašvaldības pārstāvju vai kultūras darbinieku tikšanās ar iedzīvotājiem, ja iedzīvotāji paši tās neorganizē un nelūdz tādā gadījumā šajā visā iesaistīties arī presi un citas institūcijas. Reizi gadā tikai tiek izveidotas formālas iedzīvotāju aptaujas atskaitēm, kurās nemaz nav paredzēts tik daudz vietas, lai varētu izvērsti paskaidrot savas domas pie kāda jautājuma.

Ar cieņu, Elīna Kubuliņa – Vilne

Guntas Drones komentāri par rakstu

Pirms rakstu savas iebildes uz neprecīzajām atbildēm, ko Smiltenes novada dome sniedza uz maniem jautājumiem par projektu "Esi uzņēmējs Smiltenes novadā", gribu piebilst, ka nepārstāvu nevienu politisko partiju un uz domes siltajiem sēdekļiem nepretendēju, kaut gan varbūt vajadzētu.

Pašlaik neredzu tādu spēku, kurš cīnītos par "mazo" cilvēku tiesībām un interesēm Smiltenes novadā, kaut gan drīz būs arī pašvaldību vēlēšanas.

1. Sporta pasākumiem un sportistiem tiek piešķirts finansējums, bet pārējiem līdzfinansējums. Vai tas sporta pasākumu organizatori nevarētu arī kaut ko nopelnīt:

a) no biļetēm (kaut 2 eur);

b) tirgot krekliņus ar sacensību logo;

c) suvenīri, nozīmītes utt.

2. Kāpēc nekur netiek atbildēts uz jautājumu par hidrotērpiem? (no sākuma līdzekļi tika piešķirti 2 gab., tagad parādās 3 gab.) Nolikumā taču bija rakstīts, ka pakalpojums jāsniedz novada robežās, bet Gauja, cik zināms, vēl vismaz pašlaik nav Smiltenes novadā un līdzekļu piešķīruma laikā noteikti nebija.

Un kāpēc ne ar vienu vārdu netika pieminēts, kur īsti palicis Smiltenes Jaunā parka rekonstrukcijas plāns?

3. Ja jau piešķīrums ir vērsts uz uzņēmuma peļņu, tad kāpēc ir uzņēmēji, kuri šo piešķīrumu saņem gadu no gada? Tātad - peļņas nav, vai nu uzņēmums ir nerentabls. Negribas ticēt, ka iegādātās preces un iekārtas nemaz nav pielietotas uzņēmējdarbībā. Tad citus gadus uzņēmumam nepieciešamās iekārtas būtu jāiegādājas no peļņas.

4. Kāpēc, ja iedzīvotāji kaut ko grib mainīt savā pilsētā vai domes darbā, tiek apsaukti no domes darbinieku puses par tādiem, kas tikai pieprasa visu no pašvaldības, bet paši sēž un tikai gaida, kad iedos?

Tā kā dome nevēlas uzklausīt iedzīvotājus, atliek vien to darīt caur laikrakstiem.

5. Komentārs par "Radi Ziemassvētku noskaņu Smiltenes novadā":

a) tika prēmētas tikai mājas un uzņēmumi, kuru rotājumi bija pirkti un par lielām summām, bet nevis, piemēram, savām rokām izgatavoti;

b) varēja būt, piemēram, nominācijas "labākais vides objekts", "interesantākais dekors" utt.

6. Atbildēs bija teikts, ka "tiek iesniegtas idejas un par tām aicina balsot". Rodas jautājums:

a) kurš balsoja?

b) kad balsoja?

c) kāpēc balsoja?

d) kad balsoja?

Neko tādu neesmu redzējusi, ka tas tiktu darīts Smiltenes novadā.

7. Pašvaldība atbalsta tikai "naudīgo" sabiedrības daļu - tas nav nekorekts apgalvojums, ja domes darbinieki nesaprot un nezina, ko dara "katra roka". Piemēram, manu nelielo projektu par mājražotāju veikaliņu domes pārstāvji pat neatļāvās izlasīt. Bet lielo uzņēmēju projekti aiziet uz "urrā".

8. Pēkšņi atbildēs pazūd un tiek noklusēts, ka nolikumā ir arī punkts 7.45.1. - pieteikums, kurš saņēmis vismaz vienu vērtējumu "nē" (pirmajā kārtā) tiek noraidīts un netiek virzīts uz vērtēšanas otro kārtu.

9. Kādi ir tie projektu kvalitātes vērtēšanas kritēriji? Un kur ar tiem var iepazīties? (Visiem diemžēl interneta nav.)

10. 3 dienas vēlāk iesniegtie projekti pēc nolikuma pat netiek atvērti?

11. Kā var būt brīva izvēle vai veidlapās un Smiltenes novada Domes Vēstīs uzrādīt uzņēmuma nosaukumu vai nē?

12. Kādi var būt izdevumi, lai izzinātu tēmas par smiltsērkšķu audzēšanu, pārstrādi un produkcijas niansēm? (Internets pilns ar šādām tēmām, grāmatas arī visur pieejamas.) Un kāds tam sakars ar tūrisma aktivitātēm?

13. Tas, ka lēmumu par līdzfinansējumu piešķiršanu izvērtētajiem projektiem apstiprina Smiltenes novada dome (domes deputāti), parādās tikai šajās atbildēs, bet nolikumā tā nav.

14. Turpinot par līdzfinansējumu dronam:

a) fotopakalpojumu sniegšana - kam un kur tiek sniegti šie pakalpojumi? Ja jau tas domāts sabiedrībai, neesmu redzējusi nevienu reklāmu, kur ir pieejami šie pakalpojumi!

b) vai pašvaldības izdots kalendārs uz konkrētā uzņēmēja bildēm ir šāds pakalpojums?

c) "klientam ir nepieciešams aero foto" - vai Smiltenē tiešām ir tik liels pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem, ka esošie fotogrāfi, kuriem ir droni, to nevarēja apmierināt?

d) cik godīga ir šī konkurence (tā vairāk izskatās pēc godīgas konkurences kropļošanas), ja citi šādus dronus iegādājas par saviem līdzekļiem? Bet, ja nu tagad tādus pašus dronus vēlētos vēl, piemēram, desmit fotogrāfi un arī startētu šajā pašā konkursā un ar tādu pašu pamatojumu?

15. Diemžēl CV nav tas pats, kas dzīves gājuma apraksts.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenes novada dome atbild iedzīvotājiem

Kategorijas