Kaislības ap Jērcēnu mednieku namu sit augstu vilni (viss raksts)

2021. gada 9. februāris 08:00

730

Kaislības ap Jērcēnu mednieku namu sit augstu vilni (viss raksts)

Strenču novada deputātiem, iespējams, jau 17. februārī plānotajā domes sēdē būs jāpieņem lēmums, no kura atkarīgs novada pašvaldībai piederošās ēkas, tautā dēvētas par mednieku namu, Jērcēnos turpmākais liktenis (šodien, 9. februārī, par to vajadzētu spriest pašvaldības Finanšu komitejai).

Ja domes sēdes darba kārtībā būs iekļauts jautājums par biedrības “Jērcēnmuiža” iesnieguma izskatīšanu, tad Strenču novada deputātiem ar balsojumu vajadzēs izlemt, vai iznomāt šo ēku (bijušo muižas klēti jeb mednieku namu) biedrībai “Jērcēnmuiža” vai arī nomu tai atteikt.

Deputāts sauc palīgā deputātus
Tādā gadījumā, iespējams, ka jautājums, kā turpmāk pašvaldībai apsaimniekot savu īpašumu Jērcēnos, pēc 1. jūlija nonāks jaunveidojamā Valmieras novada deputātu izlemšanā (tagadējais Strenču novads iekļausies jaunajā Valmieras novadā).
Šobrīd situācija ap mednieku namu Jērcēnos ir nokaitēta. Atsevišķā jautājumā lietā iesaistīta pat Valsts policija.
Biedrības “Jērcēnmuiža” valdes loceklis jērcēnietis Aivars Auniņš “Ziemeļlatvijai” aizvadītajā nedēļā pauda viedokli, ka biedrības iesnieguma izskatīšana Strenču novada domē tiek novilcināta (Aivars Auniņš iesniegumu pašvaldībā iesniedza 2020. gada 14. decembrī), un izteica bažas par to, ka ēka, kurā atrodas mednieku nams, varētu aiziet no vietējās kopienas uzraudzības un izmantošanas tiešā pašvaldības izmantošanā un ar to pašu vietējā iniciatīva būs noslāpēta.
Biedrības “Jērcēnmuiža” biedrs, Strenču novada deputāts Jānis Ence pat vērsies pie visiem pārējiem deputātiem Agitas Boķes, Aigara Leiša, Daiņa Zuikas, Jāņa Kauča, Jāņa Vāveres, Līgas Riekstiņas, Reiņa Muižnieka un Jāņa Pētersona ar e-pastā nosūtītu vēstuli, informējot “par Varas visatļautību (neatbildēšanu uz iesniegumu), nepamatotu apmelošanu (izpilddirektores apmelojumi par notiekošo 10 gadu garumā “Mednieku namā”) un nerēķināšanos ar sabiedrības interesēm”. Šādu vēstuli ar vairāku dokumentu pielikumiem Jānis Ence nosūtīja arī “Ziemeļlatvijai”.
Šobrīd mednieku nams ir tukšs, nekāda aprīkojuma tajā vairs nav, iekštelpās ir tikai “tukšas sienas”. Pašvaldības ēkas iepriekšējās nomnieces un apsaimniekotājas nevalstiskās organizācijas “Mednieku biedrība “Jērcēni”” valde 2019. gada rudenī finansiālu apsvērumu dēļ atteicās no Strenču novada pašvaldības piedāvājuma pagarināt telpu nomas termiņu līdz 2030. gada 1. oktobrim, jo mednieki paši sedza izdevumus par ēkas apkuri ziemā.
Līdz ar to tagad neviena nomnieka ēkai nav. Nomāt telpas ir pieteikusies jaundibinātā biedrība “Jērcēnmuiža” (reģistrēta 2020. gada 17. novembrī), kurā ir četri biedri: Aivars Auniņš (vienīgais valdes loceklis), Jānis Ence, Mārtiņš Gaigals un Vineta Zandere.

Kāpēc “Jērcēnmuiža” to vēlas?
Kas ir šis mednieku nams Jērcēnos un kāpēc vietējai sabiedrībai tas ir nozīmīgs – tik ļoti, ka šobrīd kaislības ap to sit augstu vilni?
Tā ir viena no Jērcēnmuižas kompleksa ēkām, kurā 2011. gada sākumā tika atklāta izstāžu zāle un šautuve. Mednieku biedrība “Jērcēni” īstenoja LEADER projektu, lai muižas bijušo klēti, kas pirms tam tika izmantota kā garāža pašvaldības vajadzībām, pārveidotu par sanāksmju – izstāžu telpu un šautuvi. Projektu uzrakstīja jērcēnietis Jānis Ence, kurš gan toreiz, gan tagad ir arī mednieku biedrības “Jērcēni” biedrs. Telpas projekta īstenošanai mednieku biedrībai “Jērcēni” iznomāja Strenču novada pašvaldība.
Raksta sākumā pieminētajā vēstulē Strenču novada deputātiem un “Ziemeļlatvijai” Jānis Ence norāda, ka no 2011. gada 14. janvāra līdz 2020. gada 31. oktobrim mednieku namā Jērcēnos notikuši 57 dažādi pasākumi, tai skaitā ikgadējā Ziemassvētku svinēšana, erudīcijas konkursi “Es arī mīlu Tevi, Latvija”, “Leģendu nakts”, mākslinieku darbu izstādes.
No 2011. līdz 2020. gadam Jērcēnmuižu un tai skaitā mednieku namu apmeklējuši 5989 viesi. 2017. gadā biedrība “Mednieku biedrība Jērcēni” par ieguldījumu Strenču novada vides pilnveidošanā un tradicionālās kultūras saglabāšanā apbalvota ar Strenču novada balvu “Gada kolektīvs”.
Ar vēlmi to visu turpināt biedrība “Jērcēnmuiža” 2020. gada 14. decembrī vērsās Strenču novada domē ar iesniegumu par šī pašvaldības īpašuma (tā dēvētā mednieku nama) telpu nomu.
Iesniegumā skaidrots, ka biedrības “Jērcēnmuiža” nodibināšanas un darbības mērķi ir: bijušās muižas Wohlfahrtslinde (tagad “Jērcēnmuiža”) kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšana, saglabāšana un popularizēšana; vides izziņa, videi draudzīga un veselīga dzīvesveida popularizēšana un sabiedrības izglītošana šajos virzienos; saturīga brīvā laika pavadīšanas pasākumu (kultūras pasākumu, lekciju, sporta pasākumu, ekskursiju, semināru, radošo darbnīcu un citu) organizēšana biedrības biedriem un sabiedrībai; biedrības biedru likumīgo tiesību un interešu aizstāvība.
Iesniegumā norādīts, ka biedrības dibinātāji, dažādā statusā darbojoties mednieku biedrībā “Jērcēni”, no 2010. līdz 2020. gadam aktīvi piedalījās mednieku biedrības sabiedriskajās aktivitātēs, kas tika realizētas Jērcēnmuižā, sevišķi tā dēvētajā mednieku namā, ko mednieku biedrība nomāja no pašvaldības, un sadarbība ar pašvaldību atzīta par veiksmīgu. Tikuši realizēti vairāki projekti, piesaistītas investīcijas, izveidota sabiedrības aktivitātēm (izstādēm, semināriem, sporta pasākumiem un dažāda veida atpūtas pasākumiem) noderīga ēka.
Mainoties mednieku biedrības “Jērcēni” valdei, iepriekšminētās aktivitātes tika pārtrauktas kā mednieku biedrības pamatdarbībai neatbilstošas un, ēkas nomas līguma termiņam beidzoties, tālākas nomas iespējas netika izskatītas. Līdz ar to vienīgais ēkas uzturētājs tagad ir pašvaldība.
“Ņemot vērā to, ka biedrība “Jērcēnmuiža” savu mērķu realizācijai meklē telpas, uzskatām, ka tāda veida sadarbība, kāda bija mednieku biedrībai “Jērcēni” ar pašvaldību laikā no 2010. līdz 2020. gadam, ir izdevīga gan biedrībai, gan pašvaldībai, gan vietējai kopienai, tāpēc lūdzam Strenču novada domi iznomāt ēku “Garāža” (domāts tā dēvētais mednieku nams – redakcijas piezīme) biedrībai “Jērcēnmuiža”,” iesniegumā Strenču novada pašvaldībai raksta biedrības “Jērcēnmuiža” valdes loceklis Aivars Auniņš.

Nesaprot domes
vadības vilcināšanos
It kā parasts iesniegums, ar ko savā pašvaldībā vēršas daži Strenču novada iedzīvotāji, taču šoreiz ir uzrunāta prese (konkrēti – “Ziemeļlatvija”).
Tas tāpēc, ka biedrība “Jērcēnmuiža” laikā no 2020. gada 14. decembra līdz pat 2021. gada 8. februārim uz savu iesniegumu par telpu nomu nav saņēmusi oficiālu atbildi no Strenču novada domes, un tagad publiski pauž par to satraukumu, jo visu šo laiku dzīvo neziņā, kas tālāk notiks ar Jērcēnu mednieku namu, proti, kādi ir pašvaldības nodomi attiecībā uz šo ēku.
Jānis Ence uzsver, ka Strenču novada dome, neatbildot uz biedrības “Jērcēnmuiža” iesniegumu, pārkāpusi Iesniegumu likuma 5. panta trešo daļu, kas nosaka, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.
Jā, ir bijušas mutiskas sarunas ar Strenču domes priekšsēdētāju Jāni Pētersonu un pašvaldības izpilddirektori Vitu Vīksnu, jā, biedrības “Jērcēnmuiža” valdes loceklis Aivars Auniņš “Ziemeļlatvijai” apliecina, ka 11. janvārī savā personīgajā e-pastā ir saņēmis vēstuli no Jāņa Pētersona ar skaidrojumu, ka pašvaldība nevar paspēt sagatavot šo jautājumu uz janvārī plānoto domes sēdi, tāpēc iesniegums tiks izskatīts februārī. Taču vēstulei nav elektroniskā paraksta, tā nav oficiāla atbilde uz iesniegumu, uzsver Aivars Auniņš.
“Mēs jau neplēšamies par to, ka tā nav oficiāla atbilde, bet par to, ka jautājums netiek kustināts. Jā, teicu Jānim Pētersonam, ka varam sarunāties klātienē, un viņš mani uzaicināja uz sarunu, kurā piedalījās arī pašvaldības izpilddirektore, un sarunas laikā tika piedāvāts variants nomāt telpas uz konkrētām biedrības aktivitātēm, bet ne pastāvīgā nomā, bet tāds nosacījums mums nav pieņemams. Kā neatņemama mednieku nama sastāvdaļa pasākumos līdz šim bijusi medību trofeju kolekcija, ko nevar uz vienu dienu eksponēt un tad atkal aiznest. Oficiālas atbildes līdz šim uz mūsu iesniegumu nav, un janvāra sēdē iesniegumu neizskatīja. Domes priekšsēdētājs to pamato, ka pirms domes sēdes vēlējies no manis saņemt atbildi uz sarunā uzdotajiem jautājumiem. Es savukārt sapratu, ka iesniegums tik un tā paliek spēkā,” nesaprašanos savstarpējā komunikācijā pieļauj Aivars Auniņš, kurš pats savulaik strādājis Strenču novada pašvaldībā – bijis izpilddirektors, bet pirms tam – Jērcēnu pagasta padomes priekšsēdētājs.

Pašvaldības vadītājs skaidro, kāpēc tā
Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons skaidro, ka biedrības “Jērcēnmuiža” iesnieguma izskatīšana ir procesā, 9. februārī iesniegums tiks izskatīts pašvaldības Finanšu komitejā un, iespējams, 17. februārī – domes sēdē. Lēmums būs atkarīgs no deputātu balsojuma.
“Ir skumji, ka domes deputāts izmanto masu medijus un sarunājas caur tiem, lai risinātu jautājumu. Ir skumji, ka biedrības “Jērcēnmuiža” biedri savstarpēji nesarunājas, jo biedrības biedri ir tie, kuri iesniedza iesniegumu pašvaldībai un kuri publiski pauž informāciju par neatbildēšanu, kaut gan tas neatbilst faktiem. Biedrības valdes loceklim Aivaram Auniņam e-pastā ir sniegta atbilde 11. janvārī pulksten 10.08, ka sakarā ar to, ka biedrība mums nav sniegusi atbildi uz iepriekš pašvaldības iniciētā sarunā piedāvātajiem sadarbības variantiem pēc vēlreiz biedrības e-pastā uzturētā lūguma iznomāt, mēs nevaram vienas dienas laikā sagatavot šo jautājumu uz janvāra sēdi, tāpēc iesniegums tiks izskatīts februārī,” “Ziemeļlatvijai” skaidro Jānis Pētersons.
Lūk, Strenču novada domes priekšsēdētāja komentārs: “Tāpat uzskatīju, ka sarunājamies draudzīgi un atklāti, tāpēc formāli, protams, atbildi e-pastā neesmu parakstījis, uzskatīju to par parastu informācijas apmaiņu darba procesā, tāpēc arī izmantoju savu oficiālo e-pastu. “Nemazgāšu veļu”, bet sadarbība jau nebija tik saulaina, kā iesniedzējs aprakstīja. Tas, protams, ir normāli, dzīve ir dzīve. Tāpēc sarunājoties mēs centāmies atklāti runāt arī par problēmām, lai jaunajā sadarbībā tās novērstu. Diemžēl pilnīga neieklausīšanās un to noliegšana nevieš cerības, ka turpmāk tādu nebūs. Tāpēc pašvaldība piedāvāja tādu sadarbības modeli, kurā biedrībai savu mērķu sasniegšanai nebūtu jādomā par telpas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Biedrībai nebūtu jānodarbojas ar naudas pelnīšanu, bet gan ar savu pasludināto mērķu sasniegšanu. To arī biedrībai lūdzām apspriest. Pēkšņais presings, nepacietība, nepamatotie pārmetumi un risināšanas veids rada aizdomas un liek apšaubīt viena biedrības biedra apgalvojumu par darbošanos sabiedrības interesēs, vedina vairāk uz domu par citām interesēm. Šāda jautājuma risināšana par katru cenu ar “izsišanas” metodi vieš šaubas par patiesu vēlmi sadarboties, iespējams, vairāk par vēlēšanos iegūt un, iespējams, izdara spiedienu uz Strenču novada domes deputātiem un darbiniekiem pirms jautājuma sagatavošanas un izskatīšanas.”
Strenču novada pašvaldības vadītājs arī norāda, ka sarunā ar biedrības “Jērcēnmuiža” valdes locekli Aivaru Auniņu biedrībai piedāvāti divi varianti – bez maksas lietot telpas iepriekš pašvaldībā pieteiktu pasākumu rīkošanai un biedrības darbības nodrošināšanai vai arī uz konkrētu pasākumu iznomāt par maksu, ja telpās tiek rīkoti pasākumi ar peļņas gūšanas elementiem. Jau šobrīd jebkurai pašvaldības teritorijā reģistrētai biedrībai esot iespēja bez maksas darboties “Mednieku mājas” telpās, nodrošinot biedrības darbību vai organizējot bezmaksas pasākumus.
“Mūsu mērķis ir, lai šajās telpās (mednieku namā – redakcijas piezīme) notiktu pasākumi nevis tikai šauras grupas interesēs, bet lai tie būtu pieejami pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam no tuvas un tālas apkārtnes. Jā, piekrītu, ka agrāk ēkā, kad to apsaimniekoja mednieku biedrība “Jērcēni”, notika pietiekami daudz pasākumu, taču aptuveni 95 procentus no tiem organizēja pašvaldība, mūsu kultūras darba organizatori un Jērcēnu bibliotēka kā Latvijas Piļu un muižu asociācijas dalībniece. Nevaru noliegt, ka arī Jānis Ence ir bijis pietiekami aktīvs, līdzdarbojies daļā no tiem un bijis atsevišķos gadījumos zināma Jērcēnu seja, par ko paldies viņam. Nesaprotu, kāpēc vispār bija vajadzīgs izraisīt šo konfliktu, jo mēs piedāvājam sarunas, lai izrunātu kārtīgi un godīgi īpašnieka un nomnieka attiecības. Jāņem vērā arī tas, ka šī biedrība sevi vēl nav apliecinājusi, un to, ka jaundibinātajā biedrībā, pēc mums pieejamās informācijas, ir tikai četri biedri, no kuriem divi ir saistīti ar domi, – domes deputāts (Jānis Ence – redakcijas piezīme) un mūsu domes amatpersona (Vineta Zandere ir Strenču novada domes galvenā grāmatvede – redakcijas piezīme), kas ir zināms precedents un sarežģī jautājuma izskatīšanu. Gribam arī saprast, kas notiks ar lietu, ko izmeklē Valsts policija,” piebilst Jānis Pētersons.

Lietu izmeklē Valsts policija
Tas saistīts ar pašvaldībai piederošo ēku – bijušo muižas klēti Jērcēnos (tā dēvēto mednieku namu).
Valsts policija “Ziemeļlatvijai” apliecina faktu, ka ir saņemts iesniegums par to, ka no telpām ir pazudušas visas mēbeles un lielākā daļa mantu. Pēc iesnieguma saņemšanas policija uzsākusi un veic resorisko pārbaudi un pieprasa attiecīgo informāciju no Strenču novada pašvaldības un nevalstiskajām organizācijām, lai lemtu jautājumu par tālāko lietas virzību.
“Ziemeļlatvijai” ir zināms, kas vērsās ar šo iesniegumu Valsts policijā (tā nebija pašvaldība), taču pēc iesniedzēja lūguma un izmeklēšanas interesēs to neatklājam.
To, ka pašvaldībai rūp Jērcēnmuižas bijušās klēts jeb tā dēvētā mednieku nama ēkas liktenis, Jānis Pētersons apliecina, atgādinot, ka 2019. un 2020. gadā no novada domes budžeta šī nekustamā īpašuma sakārtošanai piešķirti ievērojami līdzekļi (“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka pērn vairāk nekā 30 000 eiro pašvaldība piešķīra ēkas fasādes remontam), un uzsver, ka arī tāpēc novada dome vēlas nonākt pie skaidriem iespējamās nomas nosacījumiem.
“Arī 2021. gada pašvaldības budžetā ir iekļauti 25 tūkstoši eiro ēkas iekštelpu aprīkojumam šobrīd izveidojušās situācijas dēļ, kaut pašvaldība labprāt šo naudu būtu ieguldījusi lauku ceļu stāvokļa uzlabošanai. Tāpat vēršu uzmanību uz to, ka, ēku atdodot vienam nomniekam, vietējās kopienas iedzīvotāju piekļuve ēkas izmantošanai nav garantēta. To var nodrošināt, saglabājot ēku pašvaldības valdījumā. Jērcēnos šobrīd reģistrētas vismaz trīs biedrības, tāpēc ir grūti atdot kādai priekšroku. Vēlreiz apliecinu un uzsveru, ka Jērcēnu iedzīvotāju kopienai nekas netiek un netiks atņemts, gluži pretēji, tiek piedāvātas bezmaksas telpas un sadarbība. Aicinām tieši jērcēniešus daudz lielākā skaitā apmeklēt un ar savu klātbūtni kuplināt pasākumus Jērcēnmuižā,” piebilst Jānis Pētersons.

Attieksmi salīdzina ar pļauku sabiedrības interesēm
Jānis Ence “Ziemeļlatvijai” uzsver, ka arī viņam rūp mednieku nama tālākais liktenis un viņš un vēl citi jērcēnieši vēlas, lai mednieku nams Jērcēnos arī turpmāk būtu vietējās kopienas satikšanās vieta, ko arī citiem parādīt un ko kūrē nevalstiska organizācija sabiedrības interesēs.
Tāpat viņš uzsver, ka biedrība “Jērcēnmuiža” vēlas nomāt mednieku nama telpas nevis tikai uz atsevišķiem pasākumiem, kas ir apgrūtinoši birokrātisku procedūru dēļ, bet pastāvīgi. Iesniegumā pašvaldībai un biedrības statūtos ir norādīts, ka “Jērcēnmuiža” nodarbosies ar to, ko “pašvaldība neizdarīs, proti, kas nav pašvaldības funkcijās, – izglītos sabiedrību, būs gatavi mācīt šaut, stāstīt par dabu, seminārus vadīt un tā tālāk”.
“Tas nozīmē, ka biedrībai pieeja šim namam nepieciešama visu laiku. Mums nevienu brīdi nav bijusi doma, ka mēs šo namu gribam savām izklaidēm. Mēs esam pilnīgi atklāti, ar skaidrām domām. Tāpat kā līdz šim gribam darīt sabiedrībai labu, un mēs to varam izdarīt. Piemēram, Somijā pašvaldība iedod interešu grupām sakārtotas telpas, lai tās darbojas, un neprasa naudu,” piebilst Jānis Ence.
Lūk, Jāņa Ences viedoklis par pašreizējo situāciju attiecībā uz mednieku namu Jērcēnos: “Līdz šim veiksmīgi sabiedriski izmantotās ēkas tālākas lietošanas mērķu izmaiņas nav zināmas vai vismaz plašāk sabiedrībā nav atklāti apspriestas, – tas norāda uz caurspīdīguma trūkumu pārvaldībā un tam sekojošiem riskiem. Pašvaldība līdz šim nav pat izskatījusi tai finansiāli izdevīgu sabiedrisku iniciatīvu, biedrībai uzņemoties ēkas apsaimniekošanu, turpinot līdz šim veiksmīgo pašvaldības un sabiedriskas organizācijas kopdarbu kultūrvides attīstībā, – tas dod nepamatotu signālu par finansiālu pārticību novadā vai vienkārši nezināmu interešu stādīšanu pār saimnieciski pamatotiem lēmumiem. Ir neatgriezeniski noslāpēta vietējās kopienas iniciatīva pašorganizēties un ieguldīt privātus resursus kultūrvides attīstībā, – tas savukārt dod sitienu demokrātijas pilnveidošanā, bet plašākā nozīmē ir pļauka visas mūsu sabiedrības vērtībām. Šī gada 14. janvārī, nesaņemot atbildi uz biedrības iesniegumu, fotouzņēmumos fiksēju, kādas izskatās savulaik sabiedrībai veiksmīgi kalpojušās telpas, kad no tām ir aizvesti pašvaldībai nepiederošie priekšmeti. Tiem, kā liecina pašvaldības atbildīgo amatpersonu rīcība, tur arī turpmāk nav tiesiska pamata atrasties. Vērtēju, ka nama īpašnieka nesaprotamas un pagaidām sabiedrībai no ekonomiskā viedokļa (biedrības piedāvātais sadarbības modelis ik gadus ienestu apmēram 350 eiro tīru ienākumu papildus nodokļu nomaksai un ēkas uzturēšanas izmaksām) neizskaidrotas rīcības dēļ ir vietējiem iedzīvotājiem nodarīta netaisnība, kuru, šķiet, kāds arī vēlas noklusēt.”
Jānis Ence vēstulē deputātiem un “Ziemeļlatvijai” arī norāda uz pašvaldības izpilddirektores Vitas Vīksnas teikto, ka mednieku namā “ir nekārtība, mētājas tukšas pudeles un tiekot dīrāti kautķermeņi”, kaut gan tas nekādi nesaskanot ar 2018. gada 17. janvāra Strenču novada domes piedāvājumu pagarināt nedzīvojamo telpu nomas termiņu mednieku biedrībai “Jērcēni” par telpām līdz 2030. gada 1. oktobrim kā vienu no pamatojumiem minot to, ka “līdz šim ar nomnieku izveidojusies laba sadarbība”.
Strenču novada pašvaldības izpilddirektore Vita Vīksna “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka šajā pašvaldībā strādā piecus gadus un 2018. gada otrajā pusē Jērcēnos strādājošie pašvaldības darbinieki sākuši viņu informēt, ka īsti nevar saprast, kuram jākopj mednieku nama telpas, kā arī rakstiski apliecinājuši, ka pirms katra pasākuma telpas bijušas jātīra. Par to viņa esot arī privāti teikusi Jānim Encem. “Pati esmu aizbraukusi uz mednieku namu Jērcēnos un redzējusi zemē pie piepildītas atkritumu tvertnes tukšas alkohola pudeles. Manā uztverē tā nav kārtība,” teic Vita Vīksna.

Nevajag iznīcināt to,
kas novadā bijis labs
To, kāds būs Strenču novada deputātu lēmums, balsojot par biedrības “Jērcēnmuiža” iesniegumu, lielā mērā izšķirs domes priekšsēdētāja Jāņa Pētersona nostāja – ja viņš būs “par”, tad runās, organizēs, darīs, uzskata biedrības valdes loceklis Aivars Auniņš.
Viņš cer, ka deputātu balsojums būs labvēlīgs, atbalstot biedrības “Jērcēnmuiža” telpu nomas iesniegumu, jo tad vietējie iedzīvotāji būtu tie, kuri turētu rūpi par mednieku nama apsaimniekošanu, faktiski vietējā kopiena uzturētu sabiedrisko aktivitāti savā pagastā un būtu ieinteresēta to pilnveidot.
Uz to “Ziemeļlatvijai” ar “skatu no malas” norāda arī Agris Simulis, kurš uzskata sevi ne tikai par valcēnieti, bet arī par jērcēnieti, jo Jērcēni ir viņa dzimtā puse un tur joprojām ir viņa mājas.
Lūk, Agra Simuļa viedoklis: “Jērcēnu muižas ēku komplekss, tai skaitā kompleksā esošais, tautā sauktais mednieku nams, jau vairāk nekā 10 gadus ir veiksmīgi prezentējis Jērcēnu pagastu un Strenču novadu. Jērcēnmuiža ir Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedrs, to ir apmeklējis ievērojams skaits gan Latvijas, gan ārzemju viesu, kompleksa ēkās ir notikuši dažādi pasākumi. Jērcēnu iedzīvotājiem šobrīd ir aktuāls plašu popularitāti guvušā mednieku nama liktenis, ko vēlas nomāt biedrība “Jērcēnmuiža”, tādā veidā turpinot vairāk nekā 10 gadus iekoptās tradīcijas un pasākumus, ko pašvaldība realizēja, iznomājot šo ēku mednieku biedrībai “Jērcēni”. Nomas termiņš mednieku biedrībai beidzies, tā no turpmākas nama nomas atteikusies, šobrīd nams stāv tukšs. Es ceru, ka deputāti iedziļināsies šajā jautājumā un pieņems sabiedrībai labvēlīgu lēmumu. Strenču novadam atlicis patstāvīgam būt vairs tikai piecus mēnešus, tāpēc ļoti negribētu, ka deputāti ar savām rokām iznīcina to, kas novadā ir bijis labs, ar ko novads varējis lepoties un ko novada pašvaldība kopā ar vietējām biedrībām, iegūstot papildu finansējumu, ir skaisti atjaunojusi. Tā ir vēsturiska izšķiršanās, kamēr vēl vietējiem aktīvistiem “nav pārdedzis aktivitāšu un darbošanās salmiņš”. Ja kāds domā, ka jaunajā, lielajā novadā no centra atnāks ļaudis un Jērcēnos sāks darboties vai izdomās, ko darīt ar šo ēku, – nē, tā nenotiks. Pašiem vien jābūt aktīviem un jācenšas padarīt dzīvi Jērcēnos krāšņāku un daudzveidīgāku.”

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kaislības ap Jērcēnu mednieku namu sit augstu vilni (viss raksts)

Kategorijas