Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valdībai jāatbalsta ģimenes

Inga Karpova

2021. gada 12. februāris 08:00

44
Valdībai  jāatbalsta ģimenes

Diemžēl pandēmijas laiks nav nekāda medus maize, jo visiem ir ne tikai emocionāli smagi, bet parādās arī finansiālās grūtības, īpaši ģimenēm ar vairākiem bērniem.
Šonedēļ publiski izskanēja Nacionālās apvienības (NA) priekšlikums Saeimai “Covid-19” ierobežojumu seku mazināšanai piešķirt vienreizēju pabalstu jeb tā saucamo “Helikoptera naudu” ģimenēm 500 eiro apmērā par bērnu. NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka pašlaik tas ir aktuāli, kad mācības notiek attālināti. Līdz ar to ģimenēm ar bērniem pieaug ikdienas tēriņi, proti, jo vairāk bērnu, jo lielākas vajadzības. Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs uzskata, ka šajā situācijā lietderīgāks būtu ikmēneša atbalsts konkrētām iedzīvotāju grupām, piemēram, tiem, kuri jau saņem dīkstāves pabalstu.
    Gribas jautāt ministra kungam, vai viņš reizumis paskatās arī sociālajos tīklos, kur katru dienu parādās izmisušu ģimeņu palīgā saucieni pēc elementārām lietām – pārtikas, higiēnas precēm, malkas, apaviem un apģērba. Šīs lietas pārsvarā lūdz sabiedrības neaizsargātākā daļa – ģimenes ar bērniem un vientuļie seniori. Domāju, ka lielais vairums šo ģimeņu nesaņem dīkstāves pabalstu. Te nemaz negribu pieminēt daudzos lūgumus pēc datoriem, kaut jau ilgu laiku nokalpojušiem, lai tikai bērni varētu veikt skolas uzdevumus. Tā vien liekas, ka tiem, kas atrodas pie teikšanas, šķiet, ka katrā ģimenē ir dators ar interneta pieslēgumu. Diemžēl situācija nav tik rožaina, ministra kungs! Kāpēc neviens nerunā par to, ka ģimenēm šajā laikā, kad bērni un paši pieaugušie spiesti mācīties un strādāt attālināti, būtiski pieaug komunālo pakalpojumu rēķini, kā arī samaksa par patērēto elektroenerģiju un interneta pieslēgumu, ja nepieciešams jaudīgāks internets. Un kur vēl izmaksas par noēstajiem pārtikas “kalniem”.
    Sarunājoties ar mammām, viņas reizē ar smaidu un bažām stāsta, ka bērni, sēžot mājās, nekontrolēti sākuši virināt ledusskapja durvis. Tas arī saprotams, jo, esot skolā, viņi pusdienas ēd noteiktā laikā, bet mājās ēd, kad sagribas. Tas viss prasa naudu, bet šajā laikā vajadzības tikai pieaug, bet diemžēl naudas daudzums nepieaug.
    J. Reirs pareizi uzsvēra, ka “Covid-19” krīze iezīmējusi ļoti lielu atšķirību starp iedzīvotāju ienākumiem. Šim secinājumam vajadzēja būt kā bākas signālam, ka valdībai ir nekavējoties jāsniedz atbalsts ģimenēm ar bērniem, nevis kārtējo reizi tautai jāmālē acis ar statistikas datiem un prātojumiem par to, kā būtu, ja būtu.