Tāpat kā maltītei, arī dzīvei piešķir patīkamu garšu

2021. gada 12. februāris 08:00

390

Tāpat kā maltītei, arī dzīvei piešķir patīkamu garšu

Grundzālē topošo pavāru Sandi Rakovu vietēji labi pazīst, jo viņa ceptās gardās tortes svētku galdā tiek liktas daudzās ģimenēs. Pagastā ne vien novērtē jaunieša kulinārijas prasmes, bet arī ciena viņa izvēles, radošās izpausmes un lepojas ar sirsnību, kas Sandim piemīt jau kopš mazotnes. Par to pagājušajā nedēļā varēja pārliecināties ikviens televīzijas skatītājs kulinārijas šovā «La Dolce Vita. Ar Roberto», kurā Sandis kopā ar Roberto Meloni gatavoja garšaugu pankūkas ar kūpinātu lasi un šokolādes marmora cepumus, ko pasniedza ar citronu-ingvera dzērienu.

Sandis allaž ir atšķīries no saviem vienaudžiem, īpaši drosmīgs bija viņa lēmums pamatskolā zēnu mājturības vietā apgūt meiteņu mājturību. Tolaik viņam patika adīt un tamborēt, tieši mājturības stundās radās interese par kulināriju. Klasesbiedri Grundzāles pamatskolā šo viņa izvēli neizsmēja, bet pieņēma un respektēja. Iespējams, apkārtējo tolarence bija tā, kas ļāva puisim izkopt savus talantus un vairoja apziņu, ka sapņu īstenošanā ir jādara viss iespējamais.
Šogad topošais pavārs absolvēs Smiltenes tehnikumu un jau kaļ nākotnes plānus. Ar Sandi ir viegli sarunāties, jaunietis ir gluži tāds, kā viņu raksturo Grundzāles pamatskolas laika audzinātājas Jana Melbārde un Dzintra Bormane.
«Būdams mazs un arī pieaugot, Sandis vienmēr ir ļoti sirsnīgs, izpalīdzīgs un draudzīgs. Manuprāt, zēniem tas nav tik ļoti raksturīgi, jo īpaši pusaudžu vecumā, bet Sandim daudz labu draugu vidū bija meitenes. Cilvēki līp viņam klāt. Ļoti gaišs un tolerants, pieklājīgs. Jāatzīst, ka visu šo gadu laikā neesmu dzirdējusi nevienu rupju vai nievājošu vārdu no viņa puses. No skolas puišiem viņš ir vienīgais, kas pamatskolā izvēlējās apgūt meiteņu mājturību, kas ir atļauts. Viņa radošās izpausmes bija plaša profila – kreppapīra puķu gatavošana, krustdūrienā izšūtas gleznas, tamborēšana, adīšana un, protams, kulinārija. Ar paša ceptiem gardumiem viņš lutināja gan skolasbiedrus, gan skolotājas,» laikrakstam stāsta abas Sanda audzinātājas, Grundzāles pamatskolas skolotājas J. Melbārde un D. Bormane.
Sandis jau 7. klasē uz klases vakariem nesis paša ceptas ruletes, Skolotāju dienā pārsteidzis ar gardām kūkām, paša gatavotiem našķiem klasesbiedrus cienājis savās jubilejās.
Skolotājas ar interesi skatījušās televīzijas kulinārijas šovu pagājušajā piektdienā, kurā piedalījies bijušais audzēknis. Televīzijas ekrānā jaunietis bijis tāds pats kā dzīvē – īsts un nesamākslots, runāšana gājusi kopā ar darīšanu. Viņas novēl Sandim piepildīt sapni par savu restorānu. Skolotājas to noteikti apmeklēs un acumirklī spēj uzburt ainu, ka tas būs omulīgs restorāniņš, kurā pie viesiem iznāk pats šefpavārs Sandis, pasniedzot firmas ēdienu. Tā noteikti būšot omulīga un klientu iemīļota vieta.
Plašāk par savu daudzpusību, mīlestību pret ēst gatavošanu un nākotnes iecerēm stāsta sabiedriski aktīvais Sandis. Bez pavārmākslas viņu allaž interesējusi arī skolēnu pašpārvalde, gan Grundzāles pamatskolā, gan Smiltenes tehnikumā viņu ievēlēja par pašpārvaldes prezidentu. Lai gan patlaban ierobežojumu dēļ mēģinājumi nenotiek, Sandis dejo tautiskās dejas.

– Vai tava izvēle apmeklēt meiteņu mājturību pamatskolā ir saistīta ar to, kur šodien atrodies?
– Jā, ja runājam par ēst gatavošanu. Lai gan pamatskolā vairāk man patika rokdarbi, ēst gatavošanai pievērsos kādā septītajā astotajā klasē. Mamma strādāja Aumeisteru bibliotēkā, un viņas kolēģe bija mājturības skolotāja Ilona Briede, kas man simpatizēja kā personība. Mājturības stundas mani ievirzīja kulinārijas pasaulē, lai gan sākumā man ēst gatavošana nemaz nepadevās. Tomēr tajā visā kaut kas bija. Pamatskolas laikā sāku cept biskvīta kūkas, gāja visādi. Sociālajos tīklos rakstīju Latvijā populāriem pavāriem un konditoriem, vaicāju padomu. Protams, kāds arī neatbildēja, bet kopumā tiku sadzirdēts. Pats par savu drosmi tagad brīnos. Tā pati Anna Panna instagramā man atbildēja. Tas deva vēl lielāku motivāciju turpināt.
Pirmie, kas manas biskvīta kūkas garšoja, bija mājinieki. Kāds pagastā to padzirdēja un arī gribēja nogaršot. Tā informācija izplatījās no viena pie otra. Vislabāk man pašam patīk cept lauku biskvīta tortes ar vārīto krēmu, bet tagad taisu arī medus tortes, makarūnus un visu ko citu.
Ātri vien pienāca pamatskolas beigas. Vienmēr biju iztēlojies, ka pēc pamatskolas absolvēšanas turpināšu izglītību iegūt vidusskolā, nekādi tehnikumi. Man bija priekšstats, ka vidusskolā var iegūt labāku izglītību, bet tehnikumos mācās tie, kas citur netiek. Vienīgā, kas atbalstīja manu izvēli par labu vidusskolai, bija mamma, visi pārējie skolā un pagastā teica, ja reiz es ceptu tādas kūkas, man ir jāmācās par pavāru, nedrīkstu šo talantu izniekot. Paklausīju un ne mirkli savu izvēli nenožēloju. Smiltenes tehnikums ir viens no labākajiem Latvijā. Tas apgāza visus manus maldīgos priekšstatus par profesionālās izglītības iestādēm. Smiltenes tehnikumā ir ļoti pretimnākoši un zinoši skolotāji, kas nemitīgi apmeklē dažādus seminārus un pilnveidojas, lai mums sniegtu labākās zināšanas, pastāstītu par jaunākajām tendencēm un aktualitātēm. Arī tehniskais nodrošinājums tehnikumā ir augstā līmenī. To, viesojoties pie mums tehnikumā, atzina pat Latvijā slavenais pavārs Mārtiņš Sirmais, kurš teica, ka viņa restorānā nav tik modernas iekārtas kā skolas mācību restorāna virtuvē. Lielisku pieredzi profesionālajā jomā man deva divas mācību prakses. Viena no tām bija mēnesi Maltā, bet otra pusgada garumā restorānā «KEST» Cēsīs pie viena no Latvijas labākajiem šefpavāriem Māra Jansona. Sākums bija grūts, jo darbs bija gan virtuvē, gan ar klientiem. Tāpat bija jāmācās sastrādāties kolektīvā. Kolēģi bija forši, līdz ar to arī darbs ieguva citu jēgu, pat ja darbadiena ieilga līdz vieniem naktī. Pavārmāksla ir radoša, un prakses laikā par to varēju pārliecināties ļoti bieži, restorānā gatavojām tādus ēdienus, par kuriem iepriekš pat dzirdējis neko nebiju.

– Smiltenes tehnikums ieņem nozīmīgu lomu tavā profesionālajā darbībā, taču pastāsti, ko tev, jaunietim no Grundzāles, nozīmē nokļūšana televīzijā?
– Šī nebija mana pirmā reize televīzijā. Mācoties Grundzāles pamatskolā, man bija iespēja piedalīties erudīcijas spēlē skolēniem «Gudrs, vēl gudrāks», ko rādīja Latvijas Televīzija. Taču tagad pirmo reizi man bija iespēja gatavot televīzijā. Pavāršovā pie Roberto mani ieteica Gaujienas kultūras nama vadītāja. Viņa zināja par manu aizraušanos ar kūku cepšanu, jo biju piedalījies viņas rīkotajos kūku konkursos.
Man piezvanīja raidījuma menedžere un vaicāja, vai esmu gatavs piedalīties pavāršovā kopā ar Roberto. Uz jautājumu, kad, viņa atbildēja – pēc divām dienām. Vienojāmies, ka dos man vēl vienu papildu dienu. Pārņēma satraukums, jo raidījums notiek tiešajā ēterā. Taču, ja man tiek dota šāda iespēja, tā ir jāizmanto. Jau pirms raidījuma menedžere bija patīkami pārsteigta un vienlaikus izbrīnīta, ka mans pieteikums sociālajos tīklos bija ieguvis tik lielu popularitāti, kādu nav izpelnījušies pat Latvijā slaveni cilvēki.
Studijā man bija jāierodas pusstundu pirms raidījuma sākuma. Ieraugot virtuvi, biju pārsteigts, cik tā ir maza. Domāju, kā mēs abi ar Roberto tajā satilpsim. Savukārt Roberto, skatoties manas bildes pirms tam, mani iztēlojās ļoti garu un domāja, kā es «ieiešu» kamerā. Bet viss izdevās labi. Ņemot vērā, ka ir dažādi ierobežojumi, man pašam bija jāsapērk produkti, iepriekš arī jāizdomā, ko gatavošu. Izvēlējos gatavot garšaugu pankūkas ar kūpinātu lasi, jo zaļā krāsa nav ikdienišķa un vispār tās ļoti labi garšo. Skolas laikā tādas bieži gatavojām banketiem. Savukārt marmora cepumus iemācījos gatavot prakses laikā Cēsīs. Cepumi ir ļoti garšīgi, viegli pagatavojami un ir šī brīža aktualitāte. Bet karstais dzēriens ir vitamīniem bagāts. Pavāršova ilgums ir 55 minūtes, kurās bija jāiekļaujas. Reklāmas pauzēs bija jānomazgā trauki, jāuzkopj darba virsma, lai televīzijas ekrānos viss izskatītos labi.
Nokļūt pavāršovā jau bija lieliski, bet tas, kas notika pēc tā, – nespēju noticēt. Es tiešām sajutos īpaši, jo saņēmu daudz ziņu visās iespējamās vietās – īsziņās, WhatsApp, Instagram, Facebook. Draugi, skolasbiedri, bijušie un esošie skolotāji, kaimiņi un citi cilvēki no Grundzāles rakstīja un zvanīja, teica, ka lepojas ar mani. Tik daudz pozitīvu vārdu vienas dienas laikā vēl nekad nebiju saņēmis. Vislielākais pārsteigums bija, kad atrakstīja pavārs Kaspars Krūze, paužot prieku un uzslavējot. Wow! Tas viss man dod stimulu darīt vēl labāk un vairāk. Labās atsauksmes man daudz nozīmē. Paldies!

– Pēc dažiem mēnešiem tu absolvēsi Smiltenes tehnikumu. Kādi būs tavi nākamie soļi personīgajā un profesionālajā izaugsmē?
– Šobrīd turpinu mācīties un cept kūkas, man patīk dinamiska ikdiena. Pat tad, kad mācības notika klātienē, es nedzīvoju kopmītnēs, bet katru dienu braucu uz mājām Grundzālē, jo jācep taču kūkas.
Pēc absolvēšanas ceru iegūt budžeta vietu Latvijas Lauksaimniecības universitātē pārtikas tehnologos. Ja tas neizdosies, iespējams, studēšu uzņēmējdarbību. Tās visas prasmes man noteikti noderēs labākas nākotnes veidošanā. Ikvienam novēlu sekot savai sirdsbalsij un darīt visu iespējamo, lai ikdienas mazās lietas sagādātu prieku un laimes sajūtu. Mans piemērs rāda, ka ir vērts ieklausīties arī apkārtējos, jo reizēm viņi manī saskata lielāku potenciālu nekā es pats un notic man.

sandis Rakovs iesaka

Šokolādes marmora cepumi
Sastāvdaļas:
2 olas
150 g tumšās šokolādes
40 g sviesta
140 g miltu
30 g kakao
60 g cukura
vaniļas cukurs
sāls
cepamais pulveris
pūdercukurs

Pagatavošana:
Izkausē sviestu un šokolādi.
Olas sakuļ, pievieno cukuru.
Saputo abas masas kopā.
Iemaisa sausās sastāvdaļas.
Liek ledusskapī uz vienu līdz divām stundām.
Veido bumbiņas un panē pūdercukurā.
Cep 180 grādos 8 līdz 12 minūtes.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tāpat kā maltītei, arī dzīvei piešķir patīkamu garšu

Kategorijas