Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Diennakts palīdzības tālruņus piedāvā “Skalbes”

Sandra Pētersone

2021. gada 12. februāris 17:19

42
Diennakts palīdzības tālruņus piedāvā “Skalbes”

Emocionālas krīzes gadījumā ikviens var zvanīt uz krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” diennakts palīdzības tālruni 67222922 vai 27722292, lai saņemtu emocionālu atbalstu vai noderīgu informāciju.

Papildus krīzes konsultācijām “Skal­bes” piedāvā iespēju pieteikties uz bezmaksas attālinātām psihologa konsultācijām.

Klientu skaits, kas zvana uz šī centra krīzes tālruņiem, ārkārtējās situācijas laikā ir palielinājies. “Daudz biežāk tiek akcentētas ar “Covid-19” netiešajām sekām saistītās problēmas – darba un ienākumu grūtības, vardarbība ģimenē, bažas par tuvinieku veselību, vientulība un pašnāvības domas, “Ziemeļlatvijai” atzīst Astra Ozola,  centra “Skalbes” psiholoģiskās pirmās palīdzības saņemšanas projekta vadītāja.

Nevalstiskā organizācija “Skalbes” sniedz profesionālu palīdzību, atbalstu un informāciju cietušajiem no jebkāda veida vardarbības, depresijas un atkarības, cilvēkiem, kuriem ir grūtības ģimenē vai kuri jūtas ievainojami citu iemeslu dēļ. Krīzes situācijās viņiem palīdz šī centra  psihologi, psihoterapeiti, juristi un citi speciālisti.

Astra Ozola skaidro, ka  šobrīd ar Veselības ministrijas atbalstu tiek īstenots psiholoģiskās pirmās palīdzības saņemšanas projekts ar mērķi palielināt biedrības “Skalbes” esošā krīzes telefona kapacitāti “Covid-19” krīzes situācijā. Papildu krīzes konsultācijām šajā projektā ir iespēja pieteikties uz bezmaksas attālinātām psihologa konsultācijām. Lai pieteiktos, jāzvana uz krīzes tālruni 67222922 un pēc sarunas ar konsultantu par sasāpējušo problēmu konsultants var piedāvāt padziļinātāku attālinātu konsultāciju pie psihologa.

Salīdzinot 2019. un 2020. gadu, “Skalbes” secina, ka krīžu tālruņa pieprasījums ir pieaudzis vidēji par 44 procentiem, kā arī ir mainījusies zvanītāju dzimuma proporcija, – agrāk palīdzību “Skalbēs” meklēja 25 procenti vīriešu un 75 procenti sieviešu, bet tagad vīrieši zvana vairāk (40 procenti). Taču tas nenozīmē, ka sievietes zvana mazāk, jo uz zvanu pieauguma fona arī sieviešu zvanītāju skaits ir audzis, uzsver Astra Ozola.

“Daudz biežāk tiek akcentētas ar “Covid-19” netiešajām sekām saistītās problēmas – darba un ienākumu grūtības, vardarbība ģimenē, bažas par tuvinieku veselību, vientulība un pašnāvības domas. Ja mēs skatāmies statistiku pirms un pēc “Covid-19” ierobežojumu ieviešanas, tad tālruņa noslodze pieaugusi vairāk kā uz pusi. Sociālo problēmu saasināšanos var vērot arī pēc zvanu skaita uz atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem 116006. Secināms, ka vardarbība ir kļuvusi smagāka un  cilvēkiem biežāk nākas sastapties ar grūti atrisināmām juridiskām problēmām ceļā uz savu tiesību aizstāvību,” stāsta Astra Ozola.

No 2020. gada aprīļa palīdzēt “Skalbēm” ar bezmaksas konsultācijām ir pieteikušies 17 mediķi un policisti. Krīzes centrs diemžēl atzīst, ka konsultāciju sniegšanas iespējas ir ierobežotas, jo tā ir biedrības psihologu brīvprātīgā iniciatīva. 

Astra Ozola piebilst, ka pusaudži nav tiešā biedrības “Skalbes” mērķa grupa, tāpēc “Skalbju” krīzes tālruņa pakalpojums viņiem nav piemērots. Pusaudžiem labāk ir zvanīt uz speciāli viņiem izveidotu tālruni 116111. Informāciju bērni un pusaudži, kā arī viņu vecāki var saņemt arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā un Pusaudžu resursu centrā. Pusaudžu resursu centra konsultatīvais tālrunis ir 25737363. Tālrunis 25737363 darbojas katru darba dienu laikā no 12 līdz 16, un konsultācijas gan pusaudžiem, gan viņu vecākiem un aprūpētājiem bez maksas sniedz centra speciālisti.