Policistus padara par sociālo tīklu filmzvaigznēm (viss raksts)

2021. gada 16. februāris 08:32

388

Policistus padara par sociālo tīklu filmzvaigznēm (viss raksts)

Valkas policisti kļūst par sociālo tīklu filmzvaigznēm, – tā nosacīti var teikt par to, ko sev līdzi nesusi nu jau atceltā mājsēde jeb komandantstunda, kas līdz šim Latvijā bija spēkā piektdienās un sestdienās no pulksten 22 līdz 5.

Aizvadītajā nedēļā Ministru kabinets, uzklausot Iekšlietu ministrijas ierosinājumu, nolēma ārkārtējās situācijas laikā komandantstundu neturpināt, lai policija efektīvāk varētu kontrolēt epidemioloģiski svarīgus ierobežojumus, tādējādi mazinot saslimstību.

Sižeti aizceļo uz “TikTok”
un “Telegram”
Taču līdz tam, kontrolējot, kā iedzīvotāji ievēro mājsēdes ierobežojumus, policisti saskārušies ar dažādu sabiedrības reakciju, sākot no saprotošas attieksmes līdz vārdiskai agresijai un necieņai un pat fiziskai aizskaršanai.
Valkā kāds iedzīvotājs ar savu viedtālruni tiešraidē pat nofilmējis, kā viņu komandantstundas laikā uz ielas aptur Valsts policijas ekipāža un sastāda viņam administratīvā pārkāpuma protokolu par konstatētajiem pārkāpumiem. No “Facebook” šie video sižeti tālāk izplatījušies lietotnē “TikTok”, kurā cilvēki publicē videoklipus, un saziņas lietotnē “Telegram”.
No šiem video var identificēt konkrētās ekipāžas policistus, kuri strādā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirknī – majoru Ivaru Auniņu un majoru Vili Daņilovu, jo video filmētājs viņus sižetā uzrunā vārdā un uzvārdā.
Vai iedzīvotāji šādi drīkst rīkoties un vai par šādu rīcību nenāksies atbildēt likuma priekšā? To izlems Datu valsts inspekcija, kurā ar iesniegumu un tam klāt pievienotajiem videosižetiem vērsīsies policists Ivars Auniņš, lūdzot inspekciju izvērtēt, vai ir pārkāpts personas datu aizsardzības likums. Inspekcijas lēmums sniegtu atbildi, kā policistiem turpmāk rīkoties līdzīgās situācijās. Arī agrāk sociālajos tīklos parādījušies videosižeti, kuros, piemēram, sarunas ar policijas darbiniekiem ierakstījuši cilvēki, kuri organizēja protesta pasākumus pret valdības noteiktajiem “Covid-19” ierobežojumiem (tāds notika arī Valkā).

“Tu tūlīt kļūsi populārs!”
“Ziemeļlatvija” noskatījās visus iedzīvotāja uzņemtos videosižetus mājsēdes laikā Valkā, kuros vīrietis policistiem agresīvā tonī, zināmā mērā pat provocējot, vairākkārt prasa gan to, kāpēc viņam tiek sastādīts protokols, gan to, kas ir mājsēde, un paralēli filmē policistus darbībā un arī uzrunā viņus vārdā vai uzvārdā ar piebildi Ivaram Auniņam: “Tu tūlīt kļūsi populārs!” Vīrietis sarunai ar policistiem izvēlējies krievu valodu, un arī policists viņam pacietīgi skaidrojumu sniedz krievu valodā (vēlāk izrādījās, ka vīrietis tomēr labi pārvalda latviešu valodu). Redzams, ka Ivara Auniņa vairākkārtēju iebildumu viņu nefilmēt vīrietis ignorē un turpina uzņemt video.
Šis ārkārtējās situācijas laiks rada spriedzi sabiedrībā, un iedzīvotāji to izlādē, dusmas izgāžot sociālajos tīklos un privātās sarunās ne tikai pret ierobežojumu ieviesēju – valdību, bet arī policistiem, kuri pilda viņiem dotos valdības rīkojumus.
Ivars Auniņš gan “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka kopumā cilvēku attieksme ir pozitīva. Šis viņam komandantstundas laikā nostrādātajās četrās maiņās bija pirmais gadījums, kad sastapies ar agresīvu attieksmi. Policijas darbinieks apliecina, ka mājsēdes kontroles laikā policijai nav par katru cenu jāsoda cilvēki, un arī šajā gadījumā iedzīvotājam netiktu piemērots sods, ja viņš ar savu uzvedību neradītu vainu pastiprinošus apstākļus. “Pieļauju, ka policistu filmēšana, viņiem veicot darba pienākumus, kādam varbūt zināmā mērā ir aizsardzība vai arī ir vēlme radīt situāciju, kurā policists tiek izprovocēts pieļaut kļūdas. Ja cilvēku filmē, viņš sāk domāt, ko runāt, kā runāt un rezultātā var pārteikties. Savukārt filmētājs aiziet ar nostāju, ka viņš ir uzvarējis, viņš ir varonis,” viedokli pauž Ivars Auniņš.

Filmētājs paliek
pie savas taisnības
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar video filmētāju valcēnieti Vjačeslavu Pokatilovu. Viņš atzina, ka dusmās ir salamājies ar policistiem un tas bijis nepareizi darīts, taču uzsver, ka lēmums par viņa sodīšanu nav pamatots, tāpēc ar savu mobilo tālruni tiešraidē nofilmējis policistus, lai visi redz, kā viņi strādā (tiešraide bija redzama “Facebook”. Pēc tam nav paguvis šos sižetus izdzēst, un kādi citi viņam nezināmi cilvēki tos tālāk ievietojuši “TikTok” un “Telegram”, taču pats to neesot darījis.
Vjačeslavs Pokatilovs arī uzskata, ka nav izdarījis neko pretlikumīgu, filmējot policistus viņu darba laikā. “Kāpēc es nevaru policistus filmēt laikā, kad viņi pilda darbu? Varbūt viņi man izdarījuši pāri, un šajā gadījumā tā bija. Man bija oficiāls papīrs – apliecinājums, ka es varu atrasties uz ielas mājsēdes laikā pēc pulksten 22. Devos no darba uz mājām, tikai papīrā nebija uzlikts laiks (pašapliecinājumā jāieraksta pārvietošanās uzsākšanas laiks – redakcijas piezīme). Strādāju Igaunijā, un dokumentu rakstīja Igaunijas uzņēmuma grāmatvedis, kurš Latvijas mājsēdes prasības tik labi nepārzina, jo Igaunijā nekā tāda nav. Uz ielas atrados piecas minūtes pāri pulksten 22, tieši no darba gāju uz mājām, tikai pa ceļam iegāju pie paziņas. Es nebiju kopā ar 10 citiem cilvēkiem, es gāju viens pats. Kad policisti mani apturēja, es saku – “redz, man ir papīrs, es eju no darba uz mājām”, bet – hopā! “Tev nav laika! Tas ir nederīgs!” Es sāku strīdēties: “Kāpēc jūs tā darāt? Jums ir cilvēciskais faktors? Nav!” Tikai dēļ naudas tas viss, lai soda naudu iekasētu vairāk. Jā, staigāšana baros, dzeršana dzīvokļos, to visu es saprotu, tas ir sodāms. Bet ne jau sodīt tāpēc, ka ej mājās no darba un tev apliecinājumā nav aizpildīts laiks,” viedokli pauž Vjačeslavs Pokatilovs.
Viņš arī teic, ka tad, kad saņems pavēsti par administratīvo sodu, šo lēmumu pārsūdzēs, jo nejūtas vainīgs.
Valsts policija informē, ka konkrētajā gadījumā uzsākts administratīvais process par mājsēdes noteikumu pārkāpšanu. Taču pati situācija, pārkāpuma laiks un pārvietošanās nav bijusi gluži tāda, kā raksturo notikumā iesaistītā persona, taču šobrīd nav tiesiska pamata publiski komentēt šo gadījumu.
“Ziemeļlatvija” izlasīja arī “TikTok” lietotnes apmeklētāju komentārus pie uzņemtajiem videosižetiem. Daudzi komentētāji šajā gadījumā aizstāv policistus, norādot, ka policisti izturējušies adekvāti, runājuši pieklājīgi, neraugoties uz provokācijām, un vienkārši izpildījuši savu darbu, kā arī norāda – “būtu novācis kameru, sods tev nebūtu piemērots”.
“Viņi vienkārši dara savu darbu, reiz tādi puiši man ļoti palīdzēja. Esmu krieviete, bet saprotu, – dzīvo šajā valstī, ievēro šīs valsts likumus,” raksta komentētāja ar niku tatianalidaka.
Savukārt “Ziemeļlatvija” iesaka, – gadījumā, ja cilvēks domā, ka uzņemtais videosižets būs liecība policistu iespējamajai pretlikumīgai rīcībai, pildot darba pienākumus, tad ir citas instances, kur iesniegt uzņemto materiālu (piemēram, prokuratūra), nevis publiskot sociālajos tīklos, tādējādi, iespējams, pārkāpjot personas datu aizsardzību.

Viedoklis
Datu aizsardzības speciālists Mārtiņš Bogdans: – Pie mobilo telefonu ēras sabiedrība jau pieradusi, un sociālajos tīklos viegli atrodama visāda veida informācija. Tomēr nesenā Latvijas tiesu prakse rāda, ka, veicot jebkādu datu apstrādi, svarīgi atrast pareizo līdzsvaru starp privātuma aizsardzību un personas, kas veic datu apstrādi, interesēm. Viens no Vispārīgo datu aizsardzības regulas (turpmāk – regula) mērķiem ir pasargāt personas no nesamērīgiem un nevēlamiem privātās dzīves aizskārumiem digitālajā vidē, pastiprinot personas tiesības uz privātumu. Regulas noteikumus nacionālā mērogā regulē Fizisko personu datu apstrādes likums.
Protams, ka “TikTok” nav publiskota visa situācija, bet ir viennozīmīgi secināms, ka filmēšanas mērķis ir bijusi izprovocēšana, kas reāli nav izdevies, jo policijas darbinieks ir bijis taktisks un akurāts, kā arī Ivars Auniņš vairākas reizes skaidri un nepārprotami paskaidroja lietas būtību.
Publiskojot šo ierakstu, uzskatu, ka šis ieraksts nekalpo sabiedrības interesēm, lai ļautu to publicēt Regulas izpratnē šādā versijā, ar nešifrētu tekstu, kur dzirdams Ivara Auniņa vārds un uzvārds, ir nosaukti personas dati, tāpēc video no “TikTok” būtu jāizņem, jo ir iespējams identificēt konkrētu policijas darbinieku. Fakts, ka Ivara Auniņa seja bija aizsegta ar sejas masku, nenozīmē, ka nav publiskoti Ivara Auniņa personas dati un nevar viņu identificēt.
Personai, kura publiskoja ierakstus “TikTok”, būs jāpierāda, ka materiāls publicēts tikai un vienīgi sabiedrības interešu vārdā. Piemēram, būs grūti pierādīt policijas darbiniekus prettiesiskās darbībās, kas kalpotu sabiedrības interesēm.
Secināms, ka Ivars Auniņš norāda, ka nevēlas, lai viņu filmē, kas tiek ignorēts, kā arī no ierakstiem ir saprotams, ka atļauja Ivaram Auniņam viņu filmēt netika saņemta.
Judikatūrā ir izveidojusies atziņa, ka arī amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir visas datu aizsardzības tiesības. Publiskojot šāda veida ierakstus, var panākt, ka par kādu konkrētu personu tiek uzrakstīts ļauns komentārs, kas var neatgriezeniski ietekmēt citas personas dzīvi un iedragāt reputāciju, kaut gan reāli nekas tāds nav bijis. Internets kļūdas nepiedod, kas nonācis, piemēram, “Facebook”, tur arī paliek, un no nevēlamas informācijas atbrīvoties ir teju neiespējami.
Publicējot ierakstu “TikTok”, persona ir izmantojusi savas tiesības uz vārda brīvību. Tomēr uzskatu, ka ieraksts nesatur tādu informāciju, kuras uzzināšana būtu sabiedrībai nozīmīga vai kas papildinātu vai izraisītu sabiedrībai nozīmīgu diskusiju vārda brīvības ietvaros. Nav pierādījumu tam, ka Ivars Auniņš būtu izdarījis kaitējumu vai vēlējies kaitēt šai personai. Ieraksta mērķis ir tikai personas vēlme ar “TikTok” starpniecību nodarīt kaitējumu Valsts policijas reputācijai.
Vienlaikus atbilstoši Regulai ir jāsaglabā līdzsvars starp pamattiesībām, kas regulē vārda un informācijas brīvību, un tiesībām uz personas datu aizsardzību. Fizisko personu datu apstrādes likuma 32. pants paredz personas tiesības apstrādāt datus (tātad arī video) akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, kā arī apstrādāt datus žurnālistikas vajadzībām, ja tas tiek darīts ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Taču amatpersonu attēlu publiskošana žurnālistikas nolūkos pamatā tiek prezumēta kā veikta sabiedrības interesēs, kas šajā gadījumā netika realizēta.
Kopumā jāvērš uzmanība uz to, ka tiesībām uz personas datu aizsardzību ir jāpievērš rūpīgāka uzmanība kontekstā ar informācijas izplatīšanu un publicēšanu.
Augstāka tiesa spriedumā norāda, ka policijas darbinieku filmēšana (slēptā veidā) laikā, kad viņi pilda dienesta pienākumus, skar viņu privāto dzīvi. Augstāka tiesa uzskata, ka pat situācijā, kad persona veic valsts deleģētas publiskas funkcijas, tai ir tiesības uz noteiktu privātās dzīves aizsardzības līmeni, citādi tiktu aizskarta tiesību uz privāto dzīvi būtība, padarot tiesības bezjēdzīgas. Tādējādi arī policijas darbiniekiem ir tiesības kontrolēt sava attēla vai video, kurā viņš redzams, izmantošanu.
Tomēr, veicot filmēšanu/fotografēšanu, jāievēro citu personu tiesības uz privāto dzīvi! Personām ir tiesības jautāt un saņemt atbildes, kāpēc viņu fotografē/ieraksta un kur attēls/ieraksts tiks izmantots. Nevajadzētu fotografēt/ierakstīt konkrētu personu, ja viņš ir paziņojis, ka to nevēlas.
Regulas prasības attiecas arī uz privātpersonām, tādēļ Ivaram Auniņam ir tiesības vērsties pie vainīgās personas ar lūgumu dzēst informāciju par sevi, kā arī vērsties ar iesniegumu Datu valsts inspekcijā par Regulas tiesību normu pārkāpšanu, lai izvērtētu esošo situāciju.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Policistus padara par sociālo tīklu filmzvaigznēm (viss raksts)

Kategorijas