Intensīva snigšana dārzā spēj radīt problēmas

2021. gada 16. februāris 08:32

Janvāris sagaidīts ar sniegu, par ko noteikti prieks, jo pēdējos gados ziema savu balto pārslu segu zemei bija liegusi. Šķiet, elpu varētu atvilkt arī dārzkopji, taču intensīva snigšana dārzos spēj radīt problēmas. Sīkāk par to stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.
Sniegs jānomīda
Sniegu, ja tas sasnidzis biezā kārtā un ir irdens, var uzskatīt par lielisku siltumizolētāju, taču, ja tas sakrīt uz nesasalušas augsnes, augi var izsust, īpaši, ja tie ir mazi un nav apsegti. Šādās situācijās noderēs sniega pūtējs, kas ar gaisa plūsmu sniegu spēj pārvietot.
“No zemes nāk siltums, tādēļ irdeno sniegu nopūst varēs, ilgākais, 24 stundu laikā. Var izmantot arī zāles pļāvēju, trimmeri. Vēlāk sniegs no zemes siltuma kļūs slapjš un ar pūtēju vairs nebūs pārvietojams. Nevajag nopūst augus kailus, jāatstāj vismaz 5 —10 cm sniega kārta. Tas gan atkarīgs arī no sala stipruma — jo stiprāks sals, jo biezāka sniega kārta,” teic Māris Narvils.
Vislielākās rūpes šajā laikā jāvelta augļkokiem. “Ap kokiem un krūmiem sniegs noteikti jānomīda. Tas jādara divu iemeslu dēļ. Zem irdenā sniega patīk darboties grauzējiem, visbiežāk lauku strupastēm. Tās var radīt ļoti nopietnus bojājumus augļkokiem, īpaši ābelēm. Peles parasti apgrauž mizu ābelēm virs augsnes, visapkārt stumbram. Ja miza tiek nograuzta visapkārt kokam, tas ies bojā. Ja kāda mizas strēmele būs palikusi, pastāv iespēja koku glābt. Ja dārzs ir liels, arī postījumi var būt lieli.
Otrs iemesls ir sakņu kakla izsušana. No zemes izplūstošais siltums atduras pret sniega kārtu, gaisa temperatūra pieaug, gaisa trūkst, un sākas izsušana, kas nav labi. Krūmi un augļu koki var aiziet bojā. Sniegs ap katru stumbru un krūmu sakņu kaklu ir jānomīda, tikai tā iespējams izvairīties no šo abu negatīvo faktoru ietekmes.
Ja sniegs ir slapjš un pēc tam piesalst, koku un krūmu zaros var uzkrāties liels sniega daudzums, kas var sasniegt kritiski lielu svaru. Ja krūmi un augļkoku vainagi sliktas kopšanas dēļ ir sabiezināti, zari var lūzt. Tad vienīgais glābiņš ir, zarus regulāri nokratot, atbrīvot tos no lielās sniega nastas,” saka pieredzējušais speciālists.
Jāsargā no stirnām un zaķiem
Būtisks ir arī valdošo vēju virziens, tādēļ der pārbaudīt, vai kociņi kārtīgi apsegti, un, ja vajadzīgs, apsēji jānostiprina. Līdz ar salu nāk saulains laiks, kas svarīgi, ja ir augļukoki ar retinātu vainagu, īpaši jutīgām kultūrām, kā bumbieres, saldie ķirši, plūmes, ja ir kaļķoti stumbri, nebūs mizu plaisājumu. Plūmēm tas rada parazitāro piepju ieviešanos, un koki iet bojā. Ķiršiem tad lobās miza, kas arī noved pie bojāejas, līdzīgi arī bumbierēm.
Tāpēc svarīgi šo sugu kociņus kaļķot. Augļkokus sāk kaļķot novembrī, taču, ja turas silts laiks, to var darīt arī vēlāk.
Ar zaru izgriešanu augļkokiem gan nevajadzētu steigties. Ja kļūs siltāks, tad februāra pirmajā pusē var ķerties klāt arī šiem darbiem.
Ja dārzs ir apjozts ar žogu, jāskatās, lai ap to neveidojas sniega sanesumi, kas stirnām un zaķiem atvieglina piekļuvi augļkokiem. Piemēram, brieži var sabojāt arī vecākus kokus, noplēšot mizu teju visa stumbra augstumā. Tādēļ, ja veidojas sniega sanesumi, ieteicams tos likvidēt. Kuru dienu vairāk, kuru mazāk, taču sniegs uzsnieg, vēl arī vējš un sals, un būtiski pasargāt šķirnes, kas sliktāk pārcieš salu. Tam var izmantot skujas un agrotīklu, biezāku kartonu.
Var piebarot putnus
Ja iespējams, augļudārzā var izlikt putniem barotavas. Barība obligāti jānodrošina visu sala laiku. Putni labprāt nobaudīs saulespuķu sēklas un auzu pārslas un siltajā laikā atdarīs ar labu, izķerot kaitēkļus.
Ja rudenī paslinkojām vai arī citu iemeslu dēļ neapsedzām rozes, šobrīd vēl iespējams tās pasargāt. “Vajadzētu paraust nost sniegu, nosegt ar skujām un sniegu uzraust atpakaļ. Ar skujām vien nepietiks,” bilst Māris Narvils.
Ja uztraukums par zemeņu stādījumiem, arī tiem var palīdzēt pārciest ziemas mainīgos laikapstākļus. “Starp rindām sniegu piemīda, lai tas piesalst, tad 10 cm biezumā noklāj sausu siena vai salmu mulču, ja šķirnes ir sala jutīgas,” iesaka speciālists.
Laiks, lai mācītos
Domājot par sējas darbiem, var pārskatīt sēklu piedāvājumu internetveikalos un vajadzīgās pasūtīt. “Ja nav apkurināmo siltumnīcu, sēt vēl neko nevar, taču uz palodzes savam patēriņam var sēt kressalātus un citus zaļumus, kā arī steidzināt sīpollokus, kas ir pateicīgi ar to, ka tiem vajag maz gaismas,” stāsta Māris Narvils.
Ziemas mēneši ir arī piemērots brīdis, lai pārskatītu un sakārtotu dārza inventāru. Pavasaris pienāks ātri, un, ja lāpstai vai grābeklim jānomaina kāts, to var izdarīt tagad, negaidot pavasari. Tāpat arī pārbaudīt tehniskās ierīces un nepieciešamības gadījumā nogādāt servisā salabot, jo, tuvojoties pavasarim, izveidosies rindas un remontdarbi var ieilgt.
Katrā ziņā šis ir arī laiks, ko izmantot jaunu zināšanu apguvei.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Intensīva snigšana dārzā spēj radīt problēmas

Kategorijas