Sabiedrība fokusējas uz ierobežojumiem, aizmirstot būtiskāko

2021. gada 16. februāris 08:31

Jau 11 mēnešus Latvijā iedzīvotāji sadzīvo ar “Covid-19” pandēmiju. Šobrīd liela daļa sabiedrības un arī mediju uzmanība tiek fokusēta uz ierobežojumiem, kas saistīti ar tirdzniecības vietām, skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegumu, iepriekšējās nedēļās uz mājsēdi, tajā pašā laikā aizmirstot par būtiskāko – pašu infekciju, kuru izplata cilvēki, nododot to viens otram, un kuras dēļ visi šie ierobežojumi ir ieviesti.

Katru dienu Latvijā tiek atklāti simtiem jaunu “Covid-19” inficēšanās gadījumu. Saņemot pozitīvu testa rezultātu, iedzīvotāji ne vienmēr izprot turpmāko rīcību un savus pienākumus, kā arī tos ne vienmēr izskaidro epidemiologi. Tieši bezatbildīga rīcība, kontaktpersonu slēpšana, karantīnas neievērošana visbiežāk noved pie jauniem inficēšanās gadījumiem.
Ja ir saņemts pozitīvs “Covid-19” testa rezultāts, gaidot epidemiologa zvanu, jāsagatavojas sarunai. Ja dienā ir 200 līdz 250 (šobrīd skaits ir krietni lielāks) jauni “Covid-19” pozitīvie gadījumi, epidemiologs piezvanīs 24 līdz 36 stundu laikā – tā teikts Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā. Tajā arī uzskaitīti 18 jautājumi, kas tiek uzdoti ar “Covid-19” inficētajam. Realitātē ne vienmēr notiek tā, kā uzrakstīts.

Testa rezultātu gaida vienā telpā kopā ar citiem pacientiem
Piedzīvoto stāsta “Covid-19” pacients, kuram koronavīrusu konstatēja, nokļūstot ārstniecības iestādē. “Man bija sirds aritmija, izsaucu ātro palīdzību, kas mani no rīta nogādāja Vidzemes slimnīcā. Ielika nodaļā, kur saved visus akūtos. Dienas laikā tur gulējām kādi seši līdz astoņi, visi vienā telpā. Kamēr neuztaisa “Covid-19” testu, tikmēr tālāk netiec. Naktī, neko nesakot, mani uzveda uz “Covid-19” nodaļu, ielika istabiņā kopā ar diviem smagi slimajiem. Viens jaunāks vīrietis, otrs pavecāks, bet abi parunāt vairs nespēja. Man simptomu vispār nebija, tāpēc biju pārsteigts par pozitīvu “Covid” rezultātu. Ā, slimnīcā man personāls teica, ka savā palātā drīkstu masku noņemt nost, tas radīja neizpratni, jo atrados tuvu smagi slimajiem. No rīta zvanīja epidemiologs, prasīja, vai man ir simptomi, kur esmu deklarēts, pajautāja, vai arī zinu, ka tagad nekur nedrīkstu iet ārpus mājas, lai gan tobrīd atrados slimnīcā. Neviena jautājuma par to, kur esmu bijis pēdējo 14 dienu laikā. Slimnīcā jautāju, ko nu tagad darīsim, uz ko saņēmu atbildi – ārstēsim “Covid-19”. Prasīju, vai tad es mājās nevaru ārstēties, ja jau man nav nekādu simptomu. Tad mani piekrita izrakstīt no slimnīcas. Tagad ārstējos mājās. Pēc vairākām dienām ķermeņa temperatūra dažu stundu laikā lēkāja no 36,7 uz 38,2, bet citādi garša, oža ir. Jūtos labi. Daudz dzeru citronu sulu, guļu,” stāsta ar “Covid-19” inficētais.
Viņš joprojām nezina, kur inficējies, pieļauj, ka slimnīcā, bet apgalvot simtprocentīgi to nevar. Kā vienīgo kontaktpersonu viņš norādīja sievu, kas patlaban atrodas mājas karantīnā un seko līdzi ģimenes ārsta norādēm. Abiem nav īsti skaidrības, kā vīram būs jārīkojas pēc desmit dienām, – vai būs jātaisa vēl viens “Covid-19” tests vai arī drīkstēs doties ikdienas gaitās tāpat kā pirms slimības.
“Covid-19” slimnieks piebilst, ka, nokļūstot ārstniecības iestādē ar citu kaiti un tikt saliktam kopā ar svešiem cilvēkiem uz visu to laiku, kamēr tiek noskaidroti “Covid-19” testa rezultāti, ir bezatbildība. Par to valdībai esot bijis laiks domāt visu pagājušo gadu, jo tieši tā daudzi inficējas un pēc tam aplipina mājiniekus vai kolēģus.

Būtiski neslēpt informāciju
SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja laikrakstam stāsta, ka epidemiologi ir noslogoti katru dienu. Ja dienā ir virs 250 jaunu saslimšanas gadījumu, var gadīties, ka epidemiologs “Covid-19” pacientu sazvana vien nākamajā dienā. Tas neatbrīvo sasirgušo no atbildības. “Pats slimnieks pirmais uzzina testa rezultātu. Jau laboratorijas ziņojumā klāt ir rīcības instrukcija un linki uz mūsu mājaslapu spkc.gov.lv, kur atrodama visa pamatinformācija. “Covid-19” pozitīva testa rezultātā jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, lai pārrunātu tālāko par savu veselību. Epidemiologa zvans var kavēties ne tikai lielā noslogojuma dēļ, bet arī tāpēc, ka SPKC informāciju no laboratorijām saņem ar zināmu laika nobīdi. Viens no punktiem, ko epidemiologs “Covid-19” pacientiem izskaidro, – ko drīkst un nedrīkst saslimušais, kā pareizi jārīkojas ģimenes locekļiem. Tikpat svarīgi ir noskaidrot pacienta veselības stāvokli, slimības vēsturi un to, vai tas atrodas riska zonā,” skaidro SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja.
I. Arāja uzsver, ka ļoti būtiski sarunas laikā ar epidemiologu ir runāt godīgi, izstāstot par personām, ar kurām kontaktējies, kā arī nekautrēties uzdot neskaidros jautājumus. Tas viss ir pacienta un sabiedrības kopējās veselības interesēs.
“Ja sarunā ar saslimušo viņš nepastāstīs, ka iepriekšējā dienā bijis ciemos pie citas ģimenes vai izklaidējies kopā ar draugiem, mēs to neuzzināsim. Tomēr ir bijušas situācijas, kad sarunā ar saslimušo nokļūstam pie kopējas informācijas, kas cieši saistīta ar citu saslimšanas gadījumu. Tas nozīmē – kāds līdz galam nav bijis atklāts,” piemēru min I. Arāja.
Viņa atgādina, ka kontaktpersonu statuss tiek noteikts atšķirīgi. Bezsimtomu “Covid-19” gadījumā kontaktpersonas ir tie cilvēki, kas ar saslimušo kontaktējušies dienā, kad viņš saņēma testa rezultātu. Pārējos gadījumos par kontaktpersonām tiek uzskatīti visi tie, ar kuriem saslimušais ticies tuvāk par diviem metriem un ilgāk par 15 minūtēm divas dienas pirms simptomu parādīšanās. Ja saslimšanas gadījums konstatēts darba vietā, tad darba devējs ir atbildīgs sastādīt un nosūtīt SPKC kontaktpersonu sarakstu.

Lielākas rūpes
izrādīja ģimenes ārsts
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Gitu no Smiltenes novada, kuras ģimenē “Covid-19” izslimoja pērn rudenī. “Atceros, ka, tiklīdz uzzināju, ka mans testa rezultāts ir pozitīvs, zvanīju savai ģimenes ārstei un informēju viņu. Tad pusdienlaikā man piezvanīja epidemiologs. Pateica, ka turpmākās 14 dienas jāpaliek mājās. Tad pa visu slimošanas laiku piezvanīja vēlreiz – zvanītāja bija laipna, apvaicājās, kā ar veselību, pajautāja, vai atrodamies adresē, kuru esam norādījuši. Kad teicām “jā”, viņa atbildēja, ka redzot. Ar kovidu slimojām mēnesi, ļoti lielas rūpes izrādīja mūsu ģimenes ārste, zvanīja katru otro dienu. Viņa piekodināja, – ja nav piezvanījusi, lai mēs paši viņai dodam ziņu par sevi. Saslimām “Covid-19” otrā viļņa sākumā, varbūt tāpēc mūs tik ļoti uzraudzīja. Veselības stāvoklis pa nedēļām mainījās. Trakākais, ka nav jau zāļu pret šo slimību! Uzturā daudz lietojām karstos dzērienus un zāļu tējas. Kad jutos sliktāk, iedzēru Nimesilu un Paracetamolu, dažkārt arī aspirīnu. Ir pagājuši četri mēneši, kopš izslimojām “Covid-19”. Kā jūtamies? Šķiet, ka imūnsistēma ir kļuvusi vājāka, jo ķeras klāt katrs mazais bacilis pat tur, kur tā nemaz nav,” telefonintervijā laikrakstam stāsta Gita.
Kopš viņa saslima pati, ikdienas gaitās kļuvusi vēl piesardzīgāka. Lai arī darbs ir no mājām, sieviete izvairās no bieža veikalu apmeklējuma un sabiedriskām vietām. Ar “Covid-19” šobrīd slimo vairāki viņas paziņas. “Ja mums šķita, ka ir grūti, tad tagad redzu, ka citās ģimenēs slimības gaita norit smagi, kas beidzas ar ilgstošu ārstēšanos slimnīcās. Un tie nav tikai veci cilvēki, arī četrdesmitgadnieki, kuriem iepriekš nav bijušas hroniskas saslimšanas. Nezinu, cik ilgi mums vēl ar šo slimību būs jāsadzīvo. Izplatīties tai noteikti palīdz tie, kas neievēro ne tikai ierobežojumus, bet arī klaji pārkāpj noteikumus, atrodoties pašizolācijā vai mājas karantīnā. Pati zinu ģimeni, kurā viens no mājiniekiem bija slims ar kovidu, bet otrs ģimenes loceklis ne dienu nesēdēja mājās, bet skraidīja apkārt. No epidemiologiem arī tiek slēpti cilvēki, ar kuriem saslimušais kontaktējies. Kad es saslimu, biju kontaktējusies ar vienu personu, kurai uzreiz zvanīju un teicu, kas par lietu. Viņš godīgi atbildēja – ziņo par mani, un es došos mājas karantīnā. Bet zinu gadījumus, kad cilvēki baidās pazaudēt darbu vai palikt bez iztikas un lūdz viņus nenorādīt kā kontaktpersonas. Vēl arguments ir – kā tad tagad visai ģimenei būs jāpaliek mājās? Aicinu tomēr izturēties atbildīgāk, jo svaru kausos ir veselība,” teic Gita.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sabiedrība fokusējas uz ierobežojumiem, aizmirstot būtiskāko

Kategorijas