Pie Zīles atjaunos parkveida pļavas

2021. gada 19. februāris 08:33

Drīzumā valsts mežu masīvā Valkas pagastā, netālu no Zīles, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” sāks īstenot aktivitātes Kohēzijas fonda finansētajā projektā “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”.

Projekta vadošais partneris ir Dabas aizsardzības pārvalde, iesaistot 13 sadarbības partnerus, tai skaitā akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” (LVM), lai trīs gadu laikā uzlabotu dzīvotņu stāvokli un atjaunotu dažādus Eiropas Savienības nozīmes biotopus visā Latvijā vairāk nekā 1500 hektāru lielā platībā.

Priežu sēklu plantācijas
vietā būs, kā senāk
LVM Austrumvidzemes reģionā nākamajos trīs gados, īstenojot projektu, tiks atjaunotas parkveida pļavas un ganības, kas ir Eiropas Savienības nozīmes biotops.
Mūsdienās Latvijā parkveida pļavas lielākās platībās ir saglabājušās tikai valsts ziemeļu daļā – pie Gaujas (aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”) un Pededzes, bet citviet sastopami vien atsevišķi, nelieli šādu pļavu fragmenti.
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) parkveida pļavas Valkas pagastā atjaunos lielā teritorijā – 96 hektāros.
LVM Austrumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Arnis Purs informē, ka šis apjomīgais projekts jāīsteno trīs gadu laikā. Pirmās kārtas darbus pie Zīles plānots paveikt šoziem, līdz 15. martam, kad aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” (dabas lieguma zonā) stāsies spēkā ikgadējais aizliegums uz laiku veikt mežsaimniecisko darbību.
“Pirmajā kārtā novāksim apaugumu Zīles priežu sēklu plantācijā un daļā no tai piegulošās teritorijas, nelielu vienu daļu plantācijas atstājot, lai saglabātu iepriekšējo mežkopju vēsturisko veikumu kā laikmeta kultūrvēsturisko vērtību. Darbus turpināsim šī gada rudens pusē. Pēc teritorijas apauguma novākšanas plānojam veikt celmu frēzēšanu un atvašu pļaušanu, lai atjaunotos parkveida pļavas un ganības un tām raksturīgā augāja un telpiskā struktūra. Projekta teritorijā jau ir iezīmēti koki un koku grupas, ko plānojam saglabāt. Galvenokārt tie ir lapu koki – ozoli, liepas un citi, un ne tikai lielie, vecie, resnie koki. Saglabāsim arī pavisam jaunus kociņus, mazos ozoliņus, lai ir pārmantojamība. Tad, kad vecie koki aizies savu gaitu mūžībā, ir svarīgi, lai to vietā ir jauni,” stāsta Arnis Purs.
Zīles priežu sēklu plantācijas veidošana parkveida pļavās tika uzsākta aizvadītā gadsimta sešdesmitajos gados. Lai varētu tik klāt čiekuriem, koki tika regulāri apgriezti. Rajona laikraksts “Darba Karogs” 1966. gadā vēstīja, ka šķirnes sēklu plantācija Zīlē zaļo jau deviņu hektāru platībā, turklāt sešos hektāros darbs ir pilnīgi pabeigts.
Mūsdienās Zīles plantācijā priežu sēklas vairs netiek ievāktas, teritorijā aug ne tikai priedes, bet arī lapu koki.

Atjaunotās pļavas palīdzēs uzturēt “Vekšu” ganāmpulks
“Tas ir tikai apsveicami, ka LVM atjaunos parkveida pļavas pie Gaujas tādas, kādas tās bijušas kādreiz, “Ziemeļlatvijai” teic Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore Rūta Zepa.
“Viesturs Lārmanis mums jau izrādīja, ko viņš ir izdarījis savās zemēs (dabas saimniecībā “Bekas” Valkas pagastā – redakcijas piezīme). Parkveida pļavas lieliski atjaunojuši arī zemnieku saimniecības “Vekši” saimnieki Sanita un Ainis Āboliņi. Tagad tas viss saslēgsies kopā vienā lielā teritorijā. Turklāt, cik zinu, tiklīdz “Latvijas valsts meži” pabeigs savu darbu, tā iznomās atjaunotās parkveida pļavas zemnieku saimniecībai “Vekši”, kas uzreiz laidīs tur ganīties savu gaļas liellopu ganāmpulku. Pateicoties tam, parkveida pļavas ar noganīšanu pastāvīgi tiks apsaimniekotas. Pretējā gadījumā tā būtu cīņa ar vējdzirnavām,” uzsver Rūta Zepa.
Saimniecība “Vekši” specializējas gaļas liellopu audzēšanā un liellopus gana Gaujas ielejas palieņu un parkveida zālājos, kā arī mūsdienās ar kokiem un krūmiem aizaugušajos zālājos.
“Vekšu” saimniece Sanita Āboliņa stāsta, ka “Vekši” daļu no šīm pļavām uz nomas līguma pamata apsaimnieko jau teju 15 gadus. Saimnieki cer, ka, tiklīdz LVM atjaunos vairāk aizaugušās parkveida ainavas daļas, varēs arī tās turpmāk uzturēt noganot. Ganāmpulkā ir vidēji 50 liellopu, kas uzturas ārā vai nojumēs – pēc pašu izvēles.
“Un tur būs skaista ozolu pļava, kā senāk,” piebilst Sanita Āboliņa. Ģimene saglabājusi senas fotogrāfijas no pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem, kurās šīs skaistās pļavas pie “Vekšiem” ir redzamas.

Būs, kur dzīvot lapkoku
praulgrauzim
Parkveida pļavas un ganības ir dzīvotne ar izklaidu augošiem lieliem un seniem kokiem vai koku un krūmu grupām, kas mozaīkveidā mijas ar klajiem zālāju fragmentiem. Tieši parkveida pļavas Latvijas Dabas fonds atzina par 2020. gada dzīvotni kā simbolu tam, ka cilvēks ar savu saimniecisko darbību var uzturēt un vairot dabas daudzveidību.
Latvijā šī dzīvotne ir ļoti reta. Ir saglabājušies tikai 1400 hektāru parkveida pļavu un ganību (ieskaitot ļoti sliktā stāvoklī esošās), kas ir 0,02 procenti no Latvijas teritorijas. Visaktuālākais parkveida pļavu apdraudējums Latvijā ir kādreiz kuplo klajuma koku ieaugšana mežā, kur, apkārtējo jaunāko koku nomākti, tie strauji iet bojā.
Taču parkveida pļavām un ganībām ir vairākas vērtības, par ko “Ziemeļlatvija” savulaik jau rakstīja, – ļoti augsta bioloģiskā daudzveidība un kultūrvēsturiskā nozīme kā vietai, kas radusies cilvēka un dabas mijiedarbības rezultātā.
Parkveida pļavas ir būtiski atjaunot vēl kāda iemesla dēļ. Tajās augošie vecie, dobumainie lapu koki, arī Zīles apvidū, ir mājas lapkoku praulgrauzim – 35 līdz 38 milimetrus garai tumšbrūnai vabolei. Lapkoku praulgrauzis Latvijā un daudzās citās Eiropas valstīs kļuvis par vienu no dabas aizsardzības simboliem, jo šī suga ir izzūdoša un apdraudēta. Ir entomologi, kuri lapkoku praulgrauzi dēvē par pasaulē aizsargātāko kukaini. Lielāko daļu dzīves šīs vaboles pavada ozolu, liepu vai citu lapu koku dobumā, un vislabāk, lai šādi koki būtu saules apspīdēti. Vēsturiski tādi koki ir bijuši sastopami parkveida pļavās. Arnis Purs uzsver, ka tas ir vēl viens iemesls, kāpēc ir jānovāc apaugums ap parkveida pļavās augošajiem kokiem, proti, lai lapkoku praulgrauzim būtu, kur dzīvot.
Dabas aizsardzības pārvalde ir vienojusies par sadarbību ar LVM par partnerību arī tāpēc, lai īstenotu LIFE integrēto daudzgadu projektu “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija”.
LVM valdījumā atrodas teju puse no Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamām “Natura 2000” teritorijām Latvijā. Kopā ar citiem projekta partneriem LVM iesaistīsies biotopu aizsardzības mērķu noteikšanā, praktiski izmēģinās un demonstrēs mežu biotopu apsaimniekošanas metodes vismaz 100 hektāru platībā, tādējādi sekmējot bioloģisko daudzveidību no traucējumiem atkarīgos aizsargājamos mežu biotopos.
— Sandra Pētersone

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pie Zīles atjaunos parkveida pļavas

Kategorijas