Pandēmijas laikā Vidzemē notikumu skaits ir palielinājies

2021. gada 19. februāris 08:26

400

Pandēmijas laikā Vidzemē notikumu skaits ir palielinājies

Valsts policijas uzdevums ir garantēt iedzīvotāju drošību un personu likumīgās intereses. Ārkārtējie apstākļi, kādos dzīvojam gandrīz jau gadu, ir viesuši pārmaiņas arī policijas darbā. Daudz tiek runāts par mediķiem, kuri jau mēnešiem strādā frontes pirmajās līnijās. Darba apjoms ir dubultojies, regulāras virsstundas, pārgurums, nepietiekama kapacitāte, lielāks risks inficēties ar “Covid-19”. Te var vilkt paralēles ar policijas darba ikdienu. Par to, kā tā ir mainījusies pēdējā gada laikā, “Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieku Imantu Mitrošenko.

Vienmēr būs kāds, kuram šķitīs, ka policija neko nedara, tikai braukā apkārt pa tukšajiem pagastiem, riņķo pilsētas ielās, vai tad nav nekā svarīgāka darāma? Šāda satura komentārus ārkārtējās situācijas Latvijā laikā var lasīt internetā.

Sākoties “Covid-19” pandēmijai, Valsts policijas darbs un tiešie pienākumi nav mazinājušies, tieši pretēji, Vidzemes reģionā notikumu skaits ir dubultojies. Katru nedēļu darbu nākas pārplānot, jo stājas spēkā jauni ierobežojumi vai izmaiņas. Jauni uzdevumi no galvaspilsētas tiek saņemti ātrāk nekā iespēja izpildīt iepriekšējos. Nav noslēpums, ka arī Valsts policijas darbinieki inficējas ar “Covid-19”. Vidzemes reģiona pārvaldē gada sākumā vienlaikus ar koronavīrusu slimojuši 22 policisti. Lielākoties slimības gaita noritējusi viegli. Lai arī darba vietā policisti ir nodrošināti ar sejas maskām, cimdiem, dezinfekcijas līdzekļiem un īpašos gadījumos arī ar speciālajiem aizsargtērpiem, riskam nereti pakļauj ģimenes locekļi, tajā skaitā bērni, kam ilgu laiku mācības notika klātienē.
Plašāk par aktuālo Valsts policijas ikdienā novados laikrakstam stāsta Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks I. Mitrošenko.

– Kā tieši ir mainījusies Valsts policijas darba ikdiena kopš pagājušā gada marta, kādas ir būtiskākās atšķirības pienākumos?

– Kā jau visiem, arī mums kovids ir ienesis izmaiņas. Pienākumu ir daudz vairāk, bet ne cilvēkresursu. Papildu esošajiem pienākumiem, Valsts policijai ir jākontrolē, kā iedzīvotāji ievēro pulcēšanās, iepirkšanās ierobežojumus. Klāt nākusi arī valsts robežu kontrole. Kā jau visur citur pasaulē, arī pie mums, neuzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, cilvēki aizvien vairāk nogurst sēdēt mājās. Joprojām nav ļauts brīvi tikties un komunicēt klātienē. Īpaši grūti ir skolēniem pusaudžu un jauniešu vecumā, kuriem socializēšanās ir būtiska.

Biežākie pārkāpumi ir saistīti ar jauniešu pulcēšanos, slepeniem tusiņiem draugu kompānijās viesu namos vai attālākā lauku īpašumā, kas pieder vecākiem vai radiniekiem un kurā neviens pa ziemu nedzīvo. Pēdējais šāds fiksētais gadījums ir Gulbenes novadā. Neatļautas svinības notiek arī dzīvokļos, par ko visbiežāk ziņo kaimiņi, nakts stundās dzirdot skaļu mūziku un ballētāju radītos trokšņus.

Kopš aizvadītās nedēļas, kad tika pieņemti stingrāki noteikumi tirdzniecības vietās, veicam pārbaudes veikalos. Jāsaka tā – pirmajā nedēļā nevienu nesodījām. Pārkāpumi bija, bet maznozīmīgi. Komersantiem devām preventīvus norādījumus, taču, ja pārkāpums vai šmaukšanās ar vienlaikus maksimāli atļauto cilvēku skaita neprecīzu norādīšanu tirdzniecības telpās nebūs novērsts, tiks piemērots naudas sods. Tas netiek nepamanīts.

Kas attiecas uz skaistumkopšanas salonu darbību – joprojām tā nav atļauta. Apsekojot salonus, durvis ir aizslēgtas un logi tumši, pieņemam, ka tajos nenotiek nekāda darbība. Vidzemē esam saņēmuši vairākus signālus no acīgiem kaimiņiem. Reaģējot uz brīdinājumu, pārbaudījām informāciju, kas neapstiprinājās. Vienas mājsaimniecības ietvaros tika veikts manikīrs, kas nebija pakalpojums, par kuru gūtu peļņu. Līdz ar to pārkāpums netika konstatēts.

Taču Latvijā ir gadījumi, kad cilvēki paši sevi nodod, piedāvājot sociālajos tīklos skaistumkopšanas pakalpojumus. Stāsts ir par friziera sniegtajiem pakalpojumiem. Kad šo pakalpojumu aizliedza saņemt klātienē, kāda sieviete feisbukā reklamējās, piedāvājot cilvēkiem apgriezt matus. Šādi sludinājumi ik pa laikam nonāk policijas redzeslokā. Valsts policijai ir tiesības veikt kontrolpirkumu.

– Kā vērtējat valdības lēmumu par mājsēdes jeb komandantstundas atcelšanu nedēļas nogalēs?

– Šo lēmumu vērtēju pozitīvi, jo ir atbrīvojušies Valsts policijas resursi, kurus var novirzīt tur, kur tie šobrīd vairāk nepieciešami. Policijai nav tādas kapacitātes, lai ilgstoši naktīs dežurētu pilnā apjomā. Ja atceramies, tad mājsēde Latvijā tika ieviesta pagājušā gada decembrī, lai Ziemassvētku laikā un Vecgadā novērstu ciemošanos pie vecākiem, radiem, Jaungada ballītes ārpus vienas mājsaimniecības ietvariem lielās kompānijās. Mērķis tika sasniegts. Raugoties uz Vidzemes reģionu, sabiedrība šajā laika periodā, kas ilga līdz pat 7. februārim, tika pieradināta nakts stundās uzturēties savā dzīvesvietā, nevis bezmērķīgi braukāt apkārt un doties ciemos.
Tas nenozīmē, ka naktīs policija vairs nepatrulēs. Valsts policija turpinās patruļas visu diennakti, tomēr lielāku akcentu liekot uz dienu un publiskām vietām, kur notiek lielāka pulcēšanās. Šogad ir pateicīga ziema, lai izbaudītu fiziskas aktivitātes svaigā gaisā uz kalniņiem, dabas takās, ezeru tuvumā, kur ne vienmēr tiek ievērota distance. Gribu vērst sabiedrības uzmanību, ka epidemioloģiskie ierobežojumi un distancēšanās attiecas arī uz šādām vietām, aicinu tos ievērot. Var jau domāt – kas tad tur slikts, ka uz kalniņa satiku paziņu un pāris minūtes parunājos, taču arī šāda rīcība var rezultēties ar infekciju. Zināms, ka “Covid-19” ir atklāti dažādi paveidi, ar ko mērķtiecīgi cīnās dažādās Eiropas valstīs. Mēs nezinām, cik lipīgi ir šie paveidi un cik ātri tie izplatās. Mūsu pašmērķis nav sodīt, galvenā pamatdoma ir nepieļaut pulcēšanos, un ar savu klātbūtni vēlamies to iedzīvotājiem atgādināt.

Protams, nav aizliegtas individuālās aktivitātes ārā.

– Šoziem Latviju pāršalca kāds traģisks gadījums Talsu pusē, kur pārgalvīgu ziemas aktivitāšu laikā mira pusaudze. Jaunieša vadītās automašīnas aizmugurē bija piestiprināts maiss, kurā iekšā bija kameras un matracis, bet uz tiem divi jaunieši līdz brīdim, kad līkumā maiss noslīdēja no ceļa. Ik pa laikam ar līdzīgām aktivitātēm sociālajos tīklos dalās ne tikai jaunieši, bet arī pieaugušie, tostarp atpazīstami cilvēki Latvijā. Vai tas ir legāli?

– Šādas aktivitātes, kad pie mašīnas ir piestiprinās ragaviņas, kameras, slēpes vai snovborda dēlis, nav atbalstāmas nekādos apstākļos, tas ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums. Noteikumi aizliedz šādu rīcību. Esam vērsušies pie sabiedrības, uzsverot, cik bīstamas ir šādas darbības, tās apdraud ne tikai savu veselību un dzīvību, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus. Kādam šāda izklaide var šķist jautra, bet Talsu gadījumā nelaimīgas sakritības rezultātā pārgalvīga ziemas prieku baudīšana beidzās traģiski, bojā gāja 14 gadus veca meitene. Sekas ir acīmredzamas. Aicinu iedzīvotājus ziemas prieku baudīšanai izvēlēties drošākas aktivitātes tām paredzētajās vietās.

– Pirms dažām dienām Valsts policija publicēja video klipu “Kontrolē sevi pie stūres! Neskrien kā traks!”. Situācijas kontrolēšana ir viena no svarīgākajām darbībām, piedaloties ceļu satiksmē, taču pārgalvīga braukšana rosina uz pretējo. Sakiet lūdzu, kāda ir autovadītāju braukšanas kultūra uz ceļiem, tostarp ziemas apstākļos?

– Divdesmit gadu griezumā lielas izmaiņas nav notikušas, braukšanas kultūra Latvijā nav uzlabojusies. Lielākoties problēma nav ceļa segumā, bet vainīgs ir pats autovadītājs. Protams, ceļš var būt slidens, priekšā nepārredzams līkums, tomēr braukšanas ātrumu izvēlas un pedāli spiež pats braucējs.

Aizvien biežāk tiek fiksēta agresīva braukšana sieviešu vidū, kas apzināti mēģina izraisīt sānslīdi, īpaši, ja automašīnai ir aizmugures piedziņa. Tāda tendence ir vērojama, reizēm šķiet, ka agresīva braukšana kļuvusi gandrīz par modes lietu. Sievietes ir emocionālākas, mēdz sajaukt pedāļus vai pārāk strauji nobremzēt, kā rezultātā nespēj kontrolēt spēkratu, kas rezultējas ar ceļu satiksmes negadījumu. Vīriešiem raksturīgākais pārkāpums ir automašīnas vadīšana alkohola reibumā, lai gan pēdējos gados arī starp sievietēm tas nav retums.

Galvassāpes apkārtējiem mēdz sagādāt jaunieši, kuri iegādājas vecus, salīdzinoši lētus, bet jaudīgus spēkratus, ar kuriem izklaidēties, pārkāpjot gan ceļu satiksmes noteikumus, gan pulcēšanās ierobežojumus. Viens no šādiem gadījumiem konstatēts pagājušajās brīvdienās Strenču novada Plāņu pagastā. Veicot kontroles pasākumus, policijas ekipāža devās uz veco lidlauku Kazruņģī, kas atpazīstamību izpelnījies ar nelegāliem dragreisa pasākumiem. Notikuma vietā tika konstatēta pulcēšanās, agresīva braukšana. Saprotams, ka laikā, kad viss notiek attālināti, jauniešiem nav kur likt enerģiju, ir grūti ilgstoši atrasties mājās, tāpēc tie meklē veidus, kā sevi izklaidēt, nereti meklējot klusākas un attālākas vietas. Maldīgi domāt, ka policijai šīs vietas nav zināmas.

– Jūs vairākkārt pieminējāt, ka cilvēki ir noguruši no daudzajiem ierobežojumiem, strādāšanas un mācīšanās mājās. Lai ierobežotu “Covid-19” izplatību, ir aizliegti pasākumi, klātienē nenotiek interešu izglītība, cilvēki nevar satikties, apmeklēt sporta klubus un citas sev interesējošas nodarbības. Vai ilgstoša kopā būšana četrās sienās neveicina ģimenes konfliktus, emocionālu un fizisku vardarbību ģimenēs?

– Ģimenes konflikti ir aktuāli visos laikos. Pēdējā gada laikā pēc saņemto sūdzību un iesniegumu skaita varam secināt, ka “Covid-19” pandēmija nav būtiski ietekmējusi attiecības vienas mājsaimniecības ietvaros, vismaz ne Vidzemes reģionā.

Man nepatīk lietot apgalvojumu “nelabvēlīgas un labvēlīgas ģimenes”. Diemžēl ir tādas ģimenes, kurās strīdi ir viņu normāla ikdiena, dzīvesveids, bez kā vairs nevar iztikt. Pašas ģimenes to neuztver kā kaut ko ārkārtēju.

Policija visbiežāk iejaucas tur, kur tiek liktas lietā dūres, naži. Vardarbība visbiežāk sākas kopīgas alkohola lietošanas laikā. Piemēram, viens no ģimenes atceras pirms desmit gadiem notikušu pāridarījumu un joprojām nespēj to piedot. Tad sākas attiecību risināšana, izmantojot fizisku spēku. Par šādiem gadījumiem visbiežāk policijai ziņo kaimiņi vai persona, pret kuru tiek vērsta agresija.

Agresiju ģimenēs izsauc arī ierobežoti naudas līdzekļi, pēkšņi zaudēts darbs.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pandēmijas laikā Vidzemē notikumu skaits ir palielinājies

Kategorijas