Savulaik ar patosu izdots, tagad stāv “sētmalē”

2021. gada 19. februāris 14:42

756

Savulaik ar patosu izdots, tagad stāv “sētmalē”

Septiņus gadus pēc izdošanas diskusijas centrā nonācis dzejas kopkrājums “Zied rudzupuķēs debesis”, kurā publicēti Smiltenes novada 17 dzejnieku darbi.

2014. gada septembrī Smiltenes novada domes Kultūras pārvalde sarīkoja diezgan iespaidīgus krājuma atvēršanas svētkus (grāmata tika izdota ar vietējās pašvaldības finansiālu atbalstu). Svētki notika Smiltenes Kultūras centra lielajā zālē, pasākumu vadīja un dzeju lasīja aktieris Imants Strads, dzejnieki saņēma apsveikumus.

Ierauga uz plaukta gaitenī

Tagad, pēc septiņiem gadiem, viena daļa no grāmatas “Zied rudzupuķēs debesis” 700 eksemplāriem joprojām ir bez sava lasītāja.
“Kāpēc Smiltenes novada bibliotēkas priekštelpā uz nemarķētajiem plauktiem, kuri paredzēti norakstītajām un izmešanai domātajām grāmatām, regulāri tiek izlikts 2014. gadā izdotais Smiltenes novada dzejnieku dzejas kopkrājums “Zied rudzupuķēs debesis”? Vai tam vairs nav absolūti nekādas vērtības? Varbūt vispirms vajadzēja šīs grāmatas piedāvāt kopkrājuma autoriem un sastādītājiem, Smiltenes novada muzejam, pirms vienkārši izmest?” šādus jautājumus savā iesniegumā Smiltenes novada domes priekšsēdētājam Edgaram Avotiņam gada sākumā uzdeva viena no krājuma autorēm dzejniece Elīna Kubuliņa-Vilne. Viņai par bibliotēkas gaitenī plauktā saliktajām dzejas grāmatām pastāstīja kāds izbrīnīts Smiltenes bibliotēkas apmeklētājs un līdzi atnesa lietiskos pierādījumus – septiņus “Zied rudzupuķēs debesis” eksemplārus.

Dzejniece vērsās arī “Ziemeļlatvijā”, paužot sašutumu par tādu, viņasprāt, necieņu ne tikai pret šo izdevumu, bet arī pret tajā publicētajiem autoriem.

Iesniegumā pašvaldībai Elīna Kubuliņa-Vilne aicina pašvaldības vadītāju sniegt atbildi arī par to, no kurienes ir atvesti šie Smiltenes novada dzejnieku dzejas kopkrājuma “Zied rudzupuķēs debesis” eksemplāri, kā arī vaicā, cik lielā tirāžā 2014. gadā tika izdots šis kopkrājums un kādas bija izdošanas izmaksas? (Ja grāmatas izdošanu finansēja pašvaldība no sava budžeta, tad faktiski par to ir samaksājuši Smiltenes novada iedzīvotāji, nodokļu maksātāji – redakcijas piezīme.)

Tas ir “Lasītājs lasītājam”

Smiltenes novada pašvaldība, konkrēti Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvalde atbildi Elīnai Kubuliņai-Vilnei ir sniegusi, un ar to iepazinusies arī “Ziemeļlatvija”.

Atbildē ir skaidrojums, kas ir plaukts, uz ko norāda Elīna Kubuliņa-Vilne, – tas paredzēts to grāmatu izlikšanai, kas nepapildina bibliotēkas krājumus un bez maksas tiek atdotas cilvēkiem līdzi ņemšanai. Proti, ir gadījumi, kad iedzīvotāji uz Smiltenes bibliotēku atnes grāmatas no savām mājām un piedāvā bibliotēkai, taču saskaņā ar iestādes dokumentu par dāvinājumu pieņemšanu ne vienmēr šīs grāmatas bibliotēkai ir iespēja ņemt uzskaitē un ievietot plauktos.

“Lai bibliotēkas krājumu komplektēšanai neizmantotās grāmatas nenodotu makulatūrā, bet pagarinātu to mūžu, un lai tās, iespējams, atrastu vietu kādā citā, privātā grāmatu plauktā, Smiltenes novada bibliotēka ir atvēlējusi plauktu “Lasītājs lasītājam”, kur tiek izlikti izdevumi ņemšanai lasīšanai un bez atgriešanas atpakaļ. Tieši šī iemesla dēļ šajā plauktā nonāca arī Jūsu minētais izdevums – lai tas nonāktu pie sava lasītāja bez maksas, nevis to nodotu makulatūrā. Grāmata, arī konkrēti izdevums “Zied rudzupuķēs debesis”, ir kā neliels pienesums tiem lasītājiem, kuriem ir nepieciešamība dāvināt vai nebija iespēja šo izdevumu iegādāties, kad tas bija tirdzniecībā Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrā (TIC). Bibliotēkas darbinieki nevar uzņemties atbildību par to, kā iedzīvotāji interpretē šī plaukta nozīmi un kādam nolūkam cilvēks grāmatu paņem,” norādīts pašvaldības atbildē Elīnai Kubuliņai-Vilnei.

Dzejniece gan vēlāk “Ziemeļlatvijai” teic, – ja šis plaukts jau sākotnēji būtu ar norādi “Lasītājs lasītājam”, nevis tāds uzraksts parādītos tikai pēc šā gada 12. janvāra, tad pārpratumi nerastos.

Uzsvaru grib uz māksliniecisko kvalitāti

Gadījums ar kopkrājumu “Zied rudzupuķēs debesis” Smiltenes novada domei savukārt var kalpot kā mācība nākamajās reizēs, kad radīsies ideja pašvaldībai iesaistīties grāmatu izdošanā, atbalstot vietējos literātus, jo tas var izrādīties riskants pasākums.

Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2014. gadā 350 izdevuma “Zied rudzupuķēs debesis” eksemplāri tika nodoti tirdzniecībai Smiltenes novada TIC ar pārdošanas cenu 6,61 eiro. Grāmata pārdošanā bija pieejama līdz 2020. gada jūnijam. Sākumā izdevumu pirka aktīvāk, bet pēdējos piecos gados no TIC rīcībā esošajiem 238 izdevumiem pārdoti vien deviņi eksemplāri. Pašvaldība savā atbildē Elīnai Kubuliņai-Vilnei norāda, ka atbilstoši TIC tirdzniecības analīzei izdevums “Zied rudzupuķēs debesis” ir bijis pēdējos sešos gados visilgāk tirgotā un vismazāk pirktā grāmata, tāpēc līdzekļu racionālai izmantošanai pārējie eksemplāri pamazām pārgrāmatoti un nodoti pašvaldības iestādēm reprezentācijas funkciju veikšanai, kamēr vēl grāmatai pavisam nebija zudusi aktualitāte. Tā kā 2020. gadā pandēmijas dēļ nenorisinājās pasākumi un nebija iespējas izdevumus izmantot reprezentācijai, tad tika nolemts daļu atlikuma nodot sabiedrībai caur “Lasītājs lasītājam” plauktu, kā arī piedāvāt pagastu kultūras/tautas namiem. Varbūt noiets būtu lielāks, ja pašvaldība būtu noslēgusi sadarbības līgumu ar SIA “Smiltenes grāmata”, kas savā veikalā pārdod arī vietējo literātu autorizdevumus, taču, kā zina stāstīt Elīna Kubuliņa-Vilne, šoreiz tas nav noticis.

Saistībā ar grāmatvedības uzskaites sistēmas maiņu, Smiltenes novada pašvaldībā šobrīd nav iespējams atrast datus par konkrētā izdevuma izdošanas izmaksām 2014. gadā, taču arī bez tiem ir skaidrs, – ne jau budžeta ienākumu vairošanai šāds projekts ticis īstenots.

“Vērtējot no ekonomiskā viedokļa, šāda izdevuma izdošana pašvaldībai ir ekonomiski neizdevīga. Novada pašvaldības funkcija nav ražot preci un to tirgot. Vienīgā iespēja tirdzniecībai šobrīd ir TIC, kura darbības sfēra ir tūrisma attīstības veicināšanas atbalsts. Turpmāk rūpīgi izvērtēsim un mērķtiecīgi rīkosimies, lai Smiltenes novadu reprezentētu augstas mākslinieciskās kvalitātes suvenīri, kas atspoguļo Smiltenes novada vērtības, ir saistoši gan novada sadarbības partneriem, gan iedzīvotājiem un viesiem,” uzsver pašvaldības Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvalde.

“Šķiet, sliktāk justies nevar”

Lasītājiem ir dažādas gaumes, vieni vairāk lasa prozu, nevis dzeju, bet katrs dzejas cienītājs dzejoļos meklē to, kas uzrunā tieši viņa jūtas un prātu.

Pašvaldības savulaik īstenotais mēģinājums kopkrājumā “Zied rudzupuķēs debesis” zem vienas grāmatas vākiem sapulcināt visus novadā zināmos dažādu paaudžu literātus ar katram savu, individuālu pasaules redzējumu un radošo pieredzi ir beidzies ne tikai ar neizpārdotiem grāmatas eksemplāriem, bet arī ar rūgtām mielēm ne vienam vien krājumā “Zied rudzupuķēs debesis” publicētajam literātam.

Elīna Kubuliņa-Vilne ir informējusi grāmatā “Zied rudzupuķēs debesis” iekļautos autorus par radušos situāciju un viņiem arī pārsūtījusi novada pašvaldības atbildi.

“Ir tā, ka, šķiet, sliktāk justies nevar,” “Ziemeļlatvijai” atzīst Palsmanes pagastā dzīvojošā dzejniece Iveta Reinsone, kurai pērn septembrī nāca klajā dzejas un pārdomu grāmata “Ņem manu vālodzes dziesmu savā dvēselē”.

“Tagad ir sajūta, ka esam vējā izmetuši domes naudu, izdodot zemas kvalitātes grāmatu. Lai vēl kaut ko šādu dāvinātu Smiltenei – jāsaka “nē”. Ja jau grāmata bija tik zemas kvalitātes, tad kamdēļ to tomēr izmantoja, reprezentējot novadu? Kas pēkšņi notika kvalitātei, kas mainījās? Tad jau uzreiz varēja pateikt – nekur neder, bet tad pat mums, pašiem autoriem, neiedeva pietiekami daudz šo grāmatu,” teic Iveta Reinsone.

Jāpiebilst, ka šajā kopkrājumā bija arī dziesmu vārdi ar notīm un divu novada fotogrāfu (Elīnas Kubuliņas-Vilnes un Jāņa Ūdra) fotogrāfijas. Priekšvārdu 2014. gadā uzrakstīja dzejniece Kornēlija Apškrūma.

Uzklausīs Guntara Rača ierosinājumu

Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldē vēl nesen atradās 19 grāmatas “Zied rudzupuķēs debesis” eksemplāri, ko pārvalde piedāvāja izmantot Elīnai Kubuliņai-Vilnei kā iesnieguma autorei, un viņa tam atsaucās.

Elīna Kubuliņa-Vilne “Ziemeļlatvijai” teic, ka uzklausīs dzejnieka Guntara Rača ierosinājumu šīs grāmatas izspēlēt konkursos “Facebook” vai citos portālos, kopā ar vēl citām dzejniecēm izdomās jautājumus un drīzumā konkursu piedāvās savā “Facebook” kontā.

“Ja pašvaldībai galīgi nebija ideju, ko iesākt ar grāmatu, nesaprotu, kāpēc dome uzreiz nesazinājās ar grāmatas autoriem, jo mēs labprāt būtu uzstājušies un popularizējuši kopkrājumu “Zied rudzupuķēs debesis”, tirgojot to uzstāšanās reizēs uz vietas. Bet diemžēl tikai pašvaldībai šajā gadījumā bija grāmatu tirgošanas tiesības,” teic dzejniece un pieļauj, ka pie kopkrājuma zemās pirktspējas, iespējams, ir vainojami daudzi citi apstākļi (nebija pienācīgas reklāmas un tamlīdzīgi), bet diemžēl tas nav ticis pētīts un analizēts. Elīna Kubuliņa-Vilne arī piebilst, ka, piemēram, viņas jaunāko dzejas grāmatu Smiltenes grāmatu veikalā izpirka divu nedēļu laikā. “Ja dzeja vairs Smiltenes novada iedzīvotājiem nebūtu saistoša, tad vai tas vispār varētu notikt? Ļoti pārsteidz un mūs kā autorus pašvaldības atbildē aizvaino pēdējā rindkopa – “turpmāk rūpīgi izvērtēsim un mērķtiecīgi rīkosimies, lai Smiltenes novadu reprezentētu augstas mākslinieciskās kvalitātes suvenīri, kas atspoguļo Smiltenes novada vērtības, ir saistoši gan novada sadarbības partneriem, gan iedzīvotājiem un viesiem”. Tātad no šī komentāra nākas secināt, ka konkrētajai Smiltenes novada dzejnieku dzejas grāmatai nepiemīt ne pietiekama mākslinieciskā kvalitāte, ne šī grāmata atspoguļo Smiltenes novada vērtības, ne arī ir saistoša Smiltenes novada iedzīvotājiem. Domāju, ka jebkura Latvijas novada galvenā vērtība ir cilvēks, bet, lai grāmata nonāktu pie lasītājiem, pie tā vajag strādāt, nevis šo grāmatu “ieguldīt” plauktos un gaidīt, ka kāds to atradīs vai kāds par to interesēsies. Ļoti arī gribētu, lai grāmatai cilvēku dzīvē vienmēr būtu īpaša vieta, bet vai tā ir pašlaik, tas ir cits, diezgan sāpīgs jautājums. Taču, ja vairs nebūs grāmatu, nebūs ko atstāt arī nākamajām paaudzēm un vēsture vienkārši zudīs, jo viss elektroniskais, manuprāt, tomēr ir ļoti nepastāvīgs un gaistošs,” uzsver Elīna Kubuliņa-Vilne.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Savulaik ar patosu izdots, tagad stāv “sētmalē”

Kategorijas