Piecsimt eiro – vieniem atspaids ikdienai, citiem atspēriens pienācīgākai dzīvei

2021. gada 20. februāris 09:48

340

Piecsimt eiro – vieniem atspaids ikdienai, citiem atspēriens pienācīgākai dzīvei

Nedēļas sākumā valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par krīzes pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu. Nekas tāds līdz šim Latvijā nav piedzīvots. Ziņa par šo naudas atbalstu sabiedrībā raisīja karstas diskusijas – no neticības, ka šāds atbalsts tiks sniegts katrai ģimenei neatkarīgi no tās sociālā stāvokļa, līdz pat apgalvojumiem, ka daudzi bērni šo naudu neredzēs, jo vecāki to nodzers.

Šī lēmuma pretinieki kā argumentu norāda arī to, ka pabalstos izmaksātā nauda tiks ņemta uz parāda, kas visiem kopā būs jāatdod. Skarbi publiskajā telpā izteikušies arī dažādi speciālisti, bet ko par to visu saka ģimenes ar bērniem un kā uz to raugās sabiedriskās organizācijas, kas ikdienā sniedz palīdzību, risina sadzīviskas un mentālas problēmsituācijas, kurās nonākuši cilvēki reģionos?

Neticēja, taču novērtē

“Mēs arī bijām no tiem, kas neticēja, ka tas patiešām ir iespējams pie mums, Latvijā, – 500 eiro par katru bērnu. Mūsu ģimene nav nabadzīga, saviem bērniem laika gaitā visu esam sarūpējuši – gan pirmās nepieciešamības lietas, gan labsajūtai. Taču vienmēr kāda lieta ir svarīgāka par otru, kas uz laiku jānoliek malā. Ja manam bērnam nebūtu datora, es noteikti vienreizējo pabalstu izmantotu šim mērķim. Tagad droši vien uzlabosim apstākļus mājās, sarūpējot bērniem jaunus matračus saldākam miedziņam, ko iepriekš atlikām. Dažkārt atlikām arī drēbju iegādi. Šāds pabalsts noteikti būs atspaids ļoti daudzām ģimenēm Latvijā,” atzinīgi to vērtē trīs bērnu māmiņa Agija Gaismiņa no Palsmanes pagasta.

Visu “Covid-19” pandēmijas laiku viņa dzīvo mājās, jo atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā un rūpes velta meitiņai. Mājās ik dienu ir arī vecākais dēls, kuram notiek attālinātais mācību darbs 4. klasē. Savukārt jaunākais dēls apmeklē bērnudārzu. “Nespēju iedomāties, kā organizētu savu ikdienu, ja kovida laikā būtu jāstrādā klātienē un vienlaikus jādomā ar mājmācību. Vecākiem tas ir liels papildu slogs. Lai arī dēls vairs nav tik maziņš, skolas darbos nepieciešams atbalsts, uzmundrinājums,” saka A. Gaismiņa.

Vienreizējo krīzes pabalstu izmaksās martā

Labklājības ministrija informē, ka 500 eiro pabalsts tiks izmaksāts par kopumā 364 097 bērniem un šim mērķim tiks tērēti 182 miljoni eiro. Šo vienreizējo finansiālo atbalstu segs no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. 500 eiro tiks izmaksāti par katru bērnu personai, kurai laikposmā no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, vai kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Atbalsts tiks izmaksāts arī par bērniem, kas piedzims ārkārtējās situācijas laikā – līdz 6. aprīlim.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir pārliecināta, ka tas ir būtisks solis, lai palīdzētu cilvēkiem, kuru ienākumi krīzes laikā krasi samazinājušies: “Tas ir līdz šim nebijis atbalsta veids, kuru es rosināju jau pirms gada – pandēmijas sākumā. Man ir prieks, ka beidzot izdevies panākt atbalstu naudas izteiksmē nozīmīgai palīdzībai. Pozitīvi ir tas, ka ģimenes netiks šķirotas pēc ienākumiem, jo krīzes situācijā ir cietusi gandrīz ikviena mājsaimniecība. Kādam šī nauda dos iespēju iegādāties datoru attālinātām mācībām, citi to tērēs apģērba, sadzīvisku lietu vai ikdienā nepieciešamu preču iegādei. Sarunās ar koalīcijas partneriem es centīšos panākt atbalstu arī manam priekšlikumam par 200 eiro finansiālu atbalstu senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.”

Labklājības ministrija jau ziņoja, ka 500 eiro pabalstu par katru bērnu izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra automātiski – bez iesnieguma. No izmaksātā atbalsta netiks atskaitīti nodokļi, veikta parādu piedziņa un ieturējumi. Šo atbalstu neņems vērā, vērtējot atbilstību maznodrošinātas/trūcīgas ģimenes (personas) statusam.

Labklājības ministre uzsver, ka 500 eiro atbalstu par katru bērnu ģimenes saņems līdz 31. martam, bet personas, kurām tiesības uz pabalstu radīsies no 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, – trīsdesmit dienu laikā pēc bērna kopšanas pabalsta līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalsta pieprasīšanas. Ja naudu nepaspēs pārskaitīt kopā ar ģimenes valsts pabalstu, tad tiks veikts atsevišķs maksājums.

Pandēmijas laikā palīdzības saucienu daudzums trīs reizes palielinājies

Biedrība “Palīdzēsim viens otram” darbojas visā Latvijā, par tās paveikto regulāri var lasīt sociālo tīklu kontos. “Ziemeļlatvija” sazinājās ar “Palīdzēsim viens otram” vadītāju un dibinātāju Ediju Piparu, kurš atbalsta 500 eiro lielu vienreizējā pabalsta izmaksu katram bērnam. Daudzām ģimenēm tas būs ne tikai milzīgs atspaids, bet arī atspēriens. “Ja skatāmies sabiedrības viedokli, daļai tas ir absolūti demagoģisks, apgalvojot, ka vecāki šos 500 eiro iztērēs alkoholā un cigaretēs. Viens no vecākiem katru mēnesi saņem alimentus, viņš taču visu šo naudu nenodzer, bet nopērk skolas lietas, higiēnas lietas, pārtiku. Vienreizējā pabalsta apjoms būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē. Citās ģimenēs aug 5, 8 un pat 11 bērni. Kopējā summa būs liela. Pa visiem biedrības pastāvēšanas gadiem tikai piecās sešās ģimenēs ir bijušas smagas alkohola problēmas. Ilgstoši strādājot ar šīm ģimenēm, tikai vienā gadījumā nācās iesaistīt bāriņtiesu. Mums nav svarīgi sniegt tikai materiālu atbalstu, vēlamies panākt, lai cilvēki maina savus paradumus, domāšanu. Parādām, ka ir iespēja dzīvot citādāk. Grūtībās nonākušām ģimenēm palīdzam ar budžeta plānošanu. Vecāki, kas audzina vienu bērnu, visbiežāk nespēj pat iedomāties, kam nākas cauri iziet sešu bērnu mātei,” laikrakstam stāsta E. Pipars.

Viņš atzinīgi vērtē, ka no izmaksātās naudas ģimenēm netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi. Tas ir būtiski, jo daudzi no grūtībās nonākušajiem ir ieslīguši parādu jūgā un pie to durvīm klauvē tiesu izpildītāji.

Apstākļi, kādos dzīvo cilvēki Latvijā, ir dažādi. “Covid-19” pandēmija daļu sabiedrības ir skārusi smagi. Biedrības “Palīdzēsim viens otram” vadītājs apgalvo, ka kopš 2020. gada marta darbs ir trīskāršojies. “Pēdējā laikā jūtos kā autopilotā, reizēm darbs beidzas četros no rīta. Biedrībā darbojas septiņdesmit cilvēki – koordinatori un dažādu jomu speciālisti. It kā daudz un tomēr par maz, jo pēc palīdzības vēršas krietni vairāk cilvēku. Ja pirms kovida reģionā koordinatoram vienlaicīgi bija pieci aktīvie gadījumi, tad tagad to ir pat divdesmit. Priecājos, ka pēdējo divu gadu laikā uzlabojusies sadarbība ar Sociālajiem dienestiem, tie ir sapratuši, ka mēs savā starpā nekonkurējam. Mūsu mērķi ir tādi paši – sniegt atbalstu līdzcilvēkiem,” norāda E. Pipars.

Viņš atklāj, ka daudzas problēmas ir saistītas ar vardarbību ģimenē gan vecākiem savā starpā, gan vērstu pret bērniem. Ja zilumus ir viegli pamanīt, tad morālu un ekonomisku vardarbību ir krietni grūtāk atklāt. Paņēmieni, kā šādās situācijās strādāt, biedrībai ir izkopti. Daudz tiek risināti juridiski un sadzīviski jautājumi, joprojām daudzās ģimenēs reģionos ir aktuāls apģērbs, apavi, pārtika un datortehnika bērniem, kam mācības šobrīd notiek attālināti. Viedierīču trūkums ir izteikta problēma lauku apvidos, kur to nesteidz risināt vietējās pašvaldības. Nereti veidojas absurdas situācijas, lai gan Satversme skaidri garantē tiesības uz pamatizglītību un vidējo izglītību.

“Viegli jau ir pārmest cilvēkiem, kāpēc viņi nedara to vai šito, kāpēc neparūpējas kā pienākas. bet tiklīdz iedziļinās konkrētajā gadījumā un sāk analizēt situāciju, tad patiesā aina ir pavisam cita. Vislielākais gandarījums man ir par to, ka spējam nevis palīdzēt, bet izmainīt cilvēku dzīves. Nesen mūsu ierakstam feisbukā par to, ka nepieciešama palīdzība vienai ģimenei, atsaucās sieviete, kurai reiz sniedzām atbalstu. No lūdzējas viņa ir kļuvusi par devēju. Tas ļauj lepoties,” teic E. Pipars.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Piecsimt eiro – vieniem atspaids ikdienai, citiem atspēriens pienācīgākai dzīvei

Kategorijas