Sākusies gados vecāko senioru vakcinācija pret “Covid-19”

2021. gada 23. februāris 08:00

545

Sākusies gados vecāko senioru vakcinācija pret “Covid-19”

Sākot no vakardienas, 22. februāra, seniorus vecumā virs 70 gadiem pret “Covid-19” sāks vakcinēt tie ģimenes ārsti, kuri par to noslēguši līgumu ar Nacionālo veselības dienestu.

Senioru vakcinācija sāksies, tiklīdz ģimenes ārstu praksēs tiks saņemtas pieprasītās vakcīnas.
Veselības ministrija aicina visus seniorus vecumā virs 70 gadiem, kuri jau iepriekš pieteikušies vakcinācijai, sekot līdzi uzaicinājumiem, zvanīt, rakstīt īsziņā vai e-pastā norādītajai vakcinācijas iestādei un vienoties par vakcinācijas laiku. Tie iedzīvotāji, kuri ir vecumā virs 70 gadiem un vēl nav pieteikušies savai vakcīnai, tiek aicināti reģistrēties pie sava ģimenes ārsta, vietnē www.manavakcina.lv vai pa tālruni 8989.
Valkā praktizējošā ģimenes ārste un arī valsts SIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” Psihotuberkulozes nodaļas vadītāja, ārste pneimoloģe Ilona Uzbeka aicina pieteikties vakcinācijai arī pārējos iedzīvotājus. Kāpēc tas ir tik būtiski, ārste skaidro intervijā “Ziemeļlatvijai” arī no savas personīgās pieredzes, jo pati pērnā gada nogalē ir izslimojusi šo koronavīrusu un sekas jūt vēl tagad.
Ilona Uzbeka: – Tā attieksme pret vakcināciju, kas šobrīd vērojama daļā sabiedrības, mums, ārstiem, sāp. Protams, ir diezgan liela daļa cilvēku, kuri piekrīt vakcinācijai, bet viena daļa senioru 70+ grupā ir domātāji, viņu atbilde ir “pagaidām vēl ne, es gaidīšu” vai arī “es taču tāpat nomiršu, kam man to vakcīnu”. Tad ārsts sāk skaidrošanas darbu un, saņemot atbildi uz vaicājumu, kāpēc tad pacients grib pagaidīt, saprot, ka cilvēks tā īsti atbildi pat nezina, jo dzīvo savā informācijas burbulī. Pēc izskaidrošanas, kāpēc būtu jāvakcinējas, lielākā daļa cilvēku piekrīt to darīt.

– Vai senioriem vecumā virs 70 gadiem, kuri vēlas vakcinēties, ir pašiem jāpiesakās pie sava ģimenes ārsta vai arī jāgaida uzaicinājums?
– Visi Valkas ģimenes ārsti potēs savus pacientus pret “Covid-19” (to darīs arī ģimenes ārsti Smiltenē – redakcijas piezīme). Mēs šobrīd aktīvi zvanām pacientiem, bet ir arī tādi pacienti, kuri zvana paši un piesakās rindā. Ir prieks par viņiem. Daži man ir piezvanījuši pat vairākas reizes ar jautājumu – “dakter, kad jūs vakcinēsiet?”. Lai pieteiktos vakcīnai, pilnīgi pietiek ar zvanu ģimenes ārstam. Mēs katrs savas prakses pacietus pazīstam vaigā, zinām, kurus cilvēkus vajag vakcinēt ātrāk, kuriem, piemēram, ir paredzētas citas medicīniskās manipulācijas un kuriem ir svarīgi imunitāti iegūt pēc iespējas ātrāk.

– Kad 70+ grupas senioru vakcinācija varētu reāli sākties?
– Esam aizsūtījuši vakcīnu pieprasījumu Slimību profilakses un kontroles centram. Tālākais ir atkarīgs no tā, kad mums vakcīnas atvedīs. Iespējams, tas varētu notikt jau šonedēļ. Domāju, arī citi ģimenes ārsti pārsvarā rindas jau ir sarakstījuši. Loģistiku skatīsimies pēc vakcīnu saņemšanas.

– Ja kāds seniors 70+ grupā nav pieteicies, bet ir pārdomājis un vēlas vakcinēties, vai viņš šajā pirmajā tūrē tiks pie savas vakcīnas?
– Viņš tāpat skaitās prioritārās grupas pacients. Nebūs tā, ka viņš izkritīs no vakcinācijas. Ja gribēs, tad varēs jebkurā momentā vakcinēties, tiklīdz vakcīnas būs.

– Kuras būs nākamās prioritārās grupas?
– Nākamie būs pacienti ar hroniskām saslimšanām. Piemēram, pirmajās rindās ir astmatiķi. Šim vīrusam ļoti patīk plaušu audi, un, ja cilvēkam ir astma, ja ir nekontrolēta un viņš nelieto medikamentus, tad sekas var būt bēdīgas. Tāpat riska grupā ir pacienti, kuriem ir hroniski obstruktīvas plaušu slimības, cilvēki, kuriem ir cukura diabēts. Protams, vakcinācija ir brīvprātīga. Ja pacients nevēlas vakcinēties, tad ārsts ar varu viņu piespiest nevar. Taču vakcinēties ir ļoti svarīgi. Kaut arī vakcīna simtprocentīgi nepasargā no saslimšanas, tai pateicoties, saslimšanas gadījumā slimība noris viegli un cilvēks nenomirs. Ja ar “Covid-19” saslims cilvēks, kuram ir hroniskas blakus saslimšanas un viņš nebūs vakcinējies, tad neviens nevarēs iepriekš pateikt, vai šis pacients nonāks intensīvās terapijas nodaļā un vai būs letāls iznākums. Daudzi par to nemaz neaizdomājas, bet šis vīruss ir ļoti viltīgs. Tas vēl nav izzināts līdz galam. Skatoties, kas notiek stacionāros un kas notiek citur visā pasaulē, tad ir tā, – cik ir cilvēku, tik ir klīnisko ainu. Sūdzības ir dažādas. Un, ja cilvēks saslims, tad tikai laiks parādīs, kurā vilciena sastāvā viņš būs – vai tajā, kurā atradīsies tie, kuri izslimos viegli, vai tajā, kas aizies uz reanimāciju. Ar “Covid-19” nesaslimst tikai veci cilvēki ar blakus saslimšanām. Bieži saslimst arī tādi cilvēki, kuri iepriekš nav slimojuši, kuri nekad dzīvē nav ņēmuši darba nespējas lapu. Taču viņi saslimst un part mirst no “Covid-19”, un to nevar izskaidrot, kāpēc tā, kāpēc viņu imūnās sistēmas atbilde ir šāda. Un to es arī stāstu saviem pacientiem, ja viņi saka, ka negrib vakcinēties.

– Jūs pati esat izslimojusi “Covid-19”. Kā jums izpaudās šī slimība?
– Saslimu pirms Ziemassvētkiem. Simptomi nebija ļoti smagi, bet saslimt ar “Covid-19” arī viegli nav jauki. Tās sajūtas ir absolūti citādākas, nekā tad, kad esi saslimis ar parastu iesnu vīrusu. Parastās vīrusa saslimšanas, ārstē tās vai neārstē, pāriet septiņās dienās. Pēc tam esi vesels, un viss tev ir kārtībā. Ar “Covid-19” tā nav. Es neesmu slimotāja, uz darba nespējas lapas vīrusa dēļ nekad neesmu bijusi, bet šoreiz viss ir pavisam citādāk. Joprojām nejūtos savā ādā. Man joprojām nav garšas un smaržas. Ir hronisks nogurums. Tāpēc saviem pacientiem stāstu, ka saslimt viegli arī nav jauki, jo saslimstot tu nezini, kā tavs organisms reaģēs. Vissvarīgākais ir laiks no piektās līdz septītajai dienai kopš inficēšanās, jo organisms šajā periodā cīnās ar vīrusu un tu nevari zināt, kurš vinnēs. Kad kritiskās dienas pagājušas, tad ir vieglāk. Ne velti ir teiciens, ka saslimšana ar “Covid-19” ir kā krievu rulete. Nekad iepriekš nezini, vai būsi ticis cauri ar sausām kājām vai tomēr būsi bijis reanimācijā un būsi ieguvis plašus plaušu bojājumus un neziņu, kas notiks ilgtermiņā. Par “Covid-19” saslimšanas sekām neviens vēl īsti nevar pateikt, kā tas viss būs pēc gada. Jau tagad redzams, ka cilvēki no šādiem plaušu bojājumiem atkopjas grūti.

– Esmu dzirdējusi viedokli – vai maz ir vērts šopavasar, kad pārējiem pienāks rinda, potēties pret “Covid-19”, jo nākamajā ziemā jau var būt cits vīrusa paveids, pret ko šī vakcīna var nelīdzēt.
– Es vairāk skatos uz vakcinēšanās nepieciešamību kontekstā ar kolektīvās imunitātes iegūšanu. Mani uztrauc attieksme, kāda pret vakcinēšanos ir gados jauniem cilvēkiem. Man bija ilga diskusija ar jaunu vīrieti par vakcināciju. Viņš saka, ka nevakcinēsies. Vaicāju, kāds tad tam ir iemesls? Ja viņš saslimšot, tad saslimšot viegli. Tā domāt ir diezgan šauri, jo aiz šā viena saslimušā stāv ģimene, draugi, darba kolēģi. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad jauni cilvēki atnes uz māju vīrusu un ar to saslimst gados vecākie ģimenes locekļi, kuriem ir blakus saslimšanas. Nevar domāt tuvredzīgi, sak, mani jau tas neskars. Kā mēs varam tikt galā ar šo problēmu, ja vakcinējas tikai viena daļa sabiedrības – mediķi, sociālie darbinieki, seniori vecumā virs 70 gadiem, bet pārējie ne? Kā mēs dabūsim kolektīvo imunitāti ar tādu attieksmi? Nedabūsim. Zinu, ka mani kolēģi, citi ģimenes ārsti, jau ir vakcinējušies un, cik man zināms, viņiem alerģiskas reakcijas nav bijušas. Arī es pati vakcinēšos, tiklīdz būs pagājušas 90 dienas jeb drošā zona pēc saslimšanas, kad pa jaunam nevari saslimt.

– Tātad atslēgas vārds vakcinācijas nepieciešamībai ir arī kolektīvā imunitāte?
– Jā, jo mēs visi gribam braukt ciemos, iet uz koncertiem un ballēm, pasēdēt skaisti restorānā vai kafejnīcā, satikt savus mīļos. Visi gribam brīvību, gribam darīt to, kas mums patīk, nevis sēdēt izolācijā. Tāpēc aicinu visus, kuri vēl domā, pieteikties vakcinācijai pie saviem ģimenes ārstiem un pašiem piezvanīt. Varbūt vizīte pie ģimenes ārsta nav bijusi gadiem ilgi, bet šajā laikā ir mainījies tālruņa numurs, taču ārsts par to nav informēts un pats pacientu sazvanīt nevar.

– Kā šīs vakcīnas darbojas? Mītu par tām ir daudz.
– Jā, ir nesaprašana, un varbūt jauni cilvēki nevēlas vakcinēties, jo tādus mītus ir dzirdējuši, piemēram, par vakcīnu ietekmi uz ģenētiku. Jaunās, modernās “Moderna” un “Pfizer” vakcīnas satur molekulu, ko dēvē par matrices RNS (mRNS) jeb ziņotāju un kura satur instrukcijas vīrusa pīķa proteīnu veidošanai. Šis proteīns atrodas uz SARS-CoV-2 vīrusa ārējās virsmas, un tas nepieciešams vīrusa iekļūšanai saimniekorganisma šūnās. Pēc vakcīnas saņemšanas dažas no organisma šūnām nolasīs mRNS ietvertās instrukcijas un īslaicīgi veidos pīķa proteīnu. Pēc tam vakcinētās personas imūnā sistēma atpazīs šo proteīnu kā organismam nepiederošu un sāks pret to veidot antivielas un T šūnas (baltās asins šūnas). Ja vakcinētā persona vēlāk nonāk saskarē ar SARS-CoV-2 vīrusu, šīs personas imūnā sistēma to atpazīs un būs gatava aizsargāt organismu pret infekciju. Vakcīnā esošā mRNS organismā nesaglabājas un neilgi pēc vakcinācijas tiek noārdīta.
“Astra Zeneca” vakcīna ir veidota uz vīrusa vektora bāzes, šajā gadījumā tiek izmantots šimpanzes adenovīruss, kurš ir laboratoriski pārmainīts, lai nodrošinātu koronavīrusa sastāvā esošo pīķa proteīna veidošanai nepieciešamo gēnu. Izmainītais adenovīruss ir kā piegādes sistēma, kas nogādā šūnām instrukciju veidot antivielas. Tiklīdz organismā tiks ievadīta “AstraZeneca” vakcīna ar gēnu pīķa proteīna veidošanai, vakcinētās personas imūnsistēma uztvers šo pīķa proteīnu kā organismam svešu un pret to dabīgās aizsargreakcijas rezultātā izveidos antivielas.
Ir cilvēki, kuri man izteikuši bažas par šīm vakcīnām tāpēc, ka tās ir izstrādātas ātri. Taču es viņiem atsaku, – “vai jūs esat zinātnieki, lai tā spriestu?”. Zinātnieki pie vakcīnām strādā jau no pirmās dienas. Šīs nav dzīvās vakcīnas, tās ir saražotas sintētiski, tāpēc to ir tik daudz un tās parādās tik ātri. Citādāk, kā bez vakcinēšanās, pandēmiju nevar apstādināt, un tikmēr visa pasaule “ir mierā”.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sākusies gados vecāko senioru vakcinācija pret “Covid-19”

Kategorijas