Igaunijā dzīvo maza, bet saprātīga un lepna tauta

2021. gada 23. februāris 08:00

Rīt, 24. februārī, tuvākie kaimiņi – Igaunijas Republika – svinēs 103. gadadienu, kopš proklamēta neatkarīga un demokrātiska Igaunijas valsts.

Īsi pirms valsts svētkiem – aizvadītajā ceturtdienā – Igaunijas valdība nāca klajā ar jauniem ierobežojumiem “Covid-19” straujās izplatības ierobežošanai. Taču, neskatoties uz to, igauņi savas valsts dzimšanas dienu varēs atzīmēt ārpus mājām, ieturot svētku maltīti kādā no sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem vai arī apmeklēt kinoteātri. Kaimiņu priekšrocības varēs turpināt izmantot arī valcēnieši, kuri dzīvo blakus Igaunijas robežpilsētai Valgai.
Ko tur slēpt – lai arī igauņi noteikuši stingrākus ierobežojumus, tomēr vairumam latviešu simpatizē Igaunijas valdības lēmumi, kas ļauj tautsaimniecības nozarēm strādāt. Viens no ierobežojumiem, kas tagad tiek liegts kaimiņiem, – valsts svētku brīvdienā nevarēs doties uz Igaunijā tik populārajiem SPA centriem un akvaparkiem, jo šīs izklaides vietas divas nedēļas būs slēgtas. Toties valsts svētkos igauņi varēs apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus – restorānus un kafejnīcas, jo tās joprojām būs atvērtas. Apmeklētājiem gan jāņem vērā, ka būs jāievēro distancēšanās un uz pusi būs ierobežots apkalpojamo apmeklētāju skaits. Svētku maltīti, ievērojot divu metru distanci, varēs baudīt ne vairāk kā sešu cilvēku sabiedrībā pie viena galdiņa.
Darbu turpinās arī kinoteātri un teātri, bet ar maksimālā piepildījuma ierobežojumiem un obligāto noteikto deguna un mutes aizsega lietošanu. Ievērojot distancēšanos un 50 procentu piepildījumu, valdība atļāvusi apmeklēt arī masu pasākumus – gan ne vairāk kā 200 cilvēkiem.
Lai nosvinētu valsts svētkus, igauņu tirgotāji pircējiem piedāvā itin plašu preču klāstu, kuru noformējumā izmantotas Igaunijas valsts karoga krāsas un nacionālie simboli, piemēram rudzupuķes. Neskatoties uz “Covid-19” pandēmiju un ierobežojumiem, šogad, salīdzinot ar aizvadītajiem gadiem, komersanti ir vēl radošāki un izdomas bagātāki. Jau aizvadītās nedēļas nogalē otrpus robežai varēja iegādāties rožu pušķus, kuru sakārtojumā izmantotas Igaunijas valsts karoga krāsas, un sukulentus podiņos, kas iekrāsoti valsts karoga krāsās. Vien jārēķinās, ka Igaunijā ziedi un košumaugi ir dārgāki. Lai uzklātu svētku galdu ar tikai igauņiem raksturīgu “rozīnīti”, lielveikalos nopērkami dažādi atribūti, sākot no kokteiļa salmiņiem trijās kaimiņiem tik nozīmīgās krāsās un beidzot ar baltiem traukiem, izdaiļotiem ar nacionālo simbolu – rudzupuķēm. Pat zeķu dizainā igauņi pamanījušies izmantot valsts karoga krāsas.
Daudz laimes valsts dzimšanas dienā, kaimiņi!

Kas latviešiem pie igauņiem šķiet
labāks un kas ir galīgi aplam?

Maruta Baumane-Sulaine, vadītāja “Jāņa Rozes” grāmatnīcā Valkā:
– Igauņi vairāk skaidro cilvēkiem par visu, ko dara un lemj, tāpēc arī ir lielāka ticība. Jau pagājušajā gadā igauņi saprata, ka ir bezjēdzīgi visu valsti “nolikt mierā”, ja var uz brīdi noteikt ierobežojumus reģionam, kur konstatēts “Covid-19” uzliesmojums. Igauņu likumsargi ir saprotošāki pret cilvēkiem, tāpēc žēl, ka Valgas iedzīvotājiem jāsastopas ar Latvijas robežsardzi. Un vēl un vēl vairāk pozitīvā ir robežai otrā pusē. Varbūt daļa manu igauņu asiņu tā saka, jo man vienkārši simpatizē igauņu tauta – viņu vienotība un prasme runāt konkrēti. Savu kažoku arī viņi nemet uz otru pusi, līdzko ierauga ko izdevīgāku. Igauņi akli neskrien līdzi Eiropas Savienības diktētajam.

Jolanta Asare, valcēniete:
– Igauņi padomā par cilvēku labsajūtu, kas šajos laikos ir vitāli nepieciešama. Viņi nedzen ļaudis depresijā.

Ingūna Johansone, “Ziemeļlatvijas” galvenā redaktore:
– Man igauņu valdības lēmumi šķiet simpātiskāki, jo es izprotu, kāpēc tie ir ieviesti. Spēju saprast, ka tas varētu dot labumu, jo ir argumentēti. Mūspusē tik “urbj” uz priekšu, neredz un nedzird, ko kāds saka. Ierobežo visu pēc kārtas un nedomā, cik tas loģiski un pamatoti.

Sniedze Ragže, Valkas mākslas skolas direktore:
– Rainis teicis: “Mēs būsim lieli, cik mūsu griba!” Es mīlu Latviju – savu dzimteni. Savukārt kaimiņiem svētkos vēlu visu labu un skaistu!

Anna Baumane, pensionāre:
– Daudzi saka, ka igauņi ir lēnīgi. Nu, tas ir tāds muļķīgs stereotips. Patiesībā ir tā, ka igauņi septiņas reizes mērīs un pārmērīs, bet, kad dara, tad ātri, labi un no sirds! Latviešiem tā nesanāk – bieži vien vispirms griež un tad sāk mērīt. Ko tad vairs, tad tikai atliek vien lāpīt un daudzreiz čuš vien sanāk. Tāpat bieži ir dzirdēts, ka igauņi ir iedomīgi. Ne iedomīgi, bet savu zemi un valodu mīloši. Maza, bet saprātīga un lepna tauta! Ģenētiski latvieši, arī latgaļi, ir vistuvākie igauņiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Igaunijā dzīvo maza, bet saprātīga un lepna tauta

Kategorijas