Sākas pavasara pali

Sanita Pelēķe, LVĢMC Sabiedrisko attiecību speciāliste

2021. gada 22. februāris 18:32

239

Līdz ar meteoroloģiskā pavasara iestāšanos valsts rietumu un centrālajos rajonos sākas pavasara pali.

Kurzemes un Zemgales upēs jau šonedēļ gaidāma palieņu aplūšana. Vidzemes un Latgales upēs palu perioda norisi noteiks meteoroloģiskā situācija upju baseinos martā: gaisa temperatūras režīms un nokrišņu daudzums. Labvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos – pakāpeniskas un lēnas temperatūras paaugstināšanās un maza nokrišņu daudzuma dēļ – palu process varētu ritēt lēnām bez straujām ūdens līmeņu izmaiņām, kas izraisītu lielus plūdus.

Lai arī šobrīd situācija ir stabila, plūdu iestāšanās varbūtība ir augsta. VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” veic situācijas monitoringu, apkopo informāciju un kopā ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Latvenergo, Valsts policiju, pašvaldību policiju un citām institūcijām ir gatavs situācijas monitoringam un rīcībai plūdu apstākļos.

Jāņem vērā, ka prognozēt ledus sastrēgumus un plūdus var tikai dažas dienas uz priekšu, aicinām pašvaldības un iedzīvotājus sekot līdzi situācijai un būt gataviem reaģēt pie dažādiem pavasara palu scenārijiem.

Hidroloģiskie apstākļi Vidzemes un Latgales upēs

• Novembrī un decembrī nokrišņu ietekmē Salacas, Gaujas un Ogres upju baseinos upju notece bija mazliet palielināta vai tuvu normas vērtībām. Kopumā, analizējot rudens-ziemas noteci, jāatzīmē, ka Salacas, Ogres un Gaujas baseinos tā ir bijusi tuvu normas vērtībām, bet pārējos Latvijas upju baseinos mazāka par normu. Nokrišņu daudzums pirms ziemas (augusts-decembris) Salacas baseinā bijis ~130% no normas. Daugavas, Aiviekstes, Gaujas un Ogres baseinos tas bijis 78-83% no normas.

• Ledus veidošanās arī Latvijas austrumu daļas upēs šajā sezonā notika atkārtoti. Decembra pirmās dekādes beigās pirmatnējās ledus formas sāka veidoties lielākajā daļā upju, atsevišķās upes pat izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem vai nepilna ledus sega. Decembra otrās dekādes beigās un trešajā dekādē daudzviet upes bija atkal brīvas no ledus vai gar krastiem bija palikušas palieku piesalas. Daugavā pie Vaikuļāniem saglabājās ledus sega. Daugavā decembrī vairākos upes posmos bija izveidojušies ledus sablīvējumi. Decembra izskaņā un janvāra sākumā atsākās ledus veidošanās. Sākotnējo ledus formu veidošanās bija ilgstoša, jo valdīja sals, tomēr ne pietiekoši stiprs, lai izveidotos noturīga ledus sega. Ūdens līmenis upēs krasi svārstījās, bet bīstamas ūdens līmeņa vērtības ledus veidošanās laikā netika sasniegtas. Janvāra beigās un februārī, ilgstoši pieturoties sala apstākļiem, ledus sega nostiprinās, samazinās lāsmeņu laukumi, tomēr arī šajā periodā ledus veidošanās un vižņu iešana bija ilgstoša, tas veicināja ledus sablīvējumu veidošanos. Pamazām tie izskalojas, tomēr Daugavā pie Piedrujas un Jēkabpils zem ledus vižņi, attiecīgi 1,0 un 2,4 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām zem ledus ir 1,3 m biezs vižņu slānis, bet Aiviekstē pie Aiviekstes HES ir 1 m biezs vižņu slānis. Upēs turpina palielināties ledus biezums, tomēr tas joprojām ir mazāks nekā ilggadīgi vidējie rādītāji - biezā sniega kārta, kas sedz ledu, apgrūtina strauju tā biezuma pieaugumu. Daugavā ledus biezums 20. februārī ir 18-34 cm, Daugavas baseina upēs 14-37 cm, Gaujā pie Carnikavas 10. februārī bija 26 cm biezs ledus, bet Aiviekstē pie Lubānas 20. februārī – 20 cm.

Pavasara palu attīstības tendences Vidzemes un Latgales upēs

Palu perioda norisi (maksimālos palu ūdens līmeņus un caurplūdumus, kā arī ledus iešanas sākumu) noteiks meteoroloģiskā situācija upju baseinos marta mēnesī – gaisa temperatūras režīms un nokrišņu daudzums martā. Labvēlīgos apstākļos var nerasties īpaši bīstami sastrēgumi upēs. Februāra izskaņas atkušņa ietekmē ūdens līmenis paaugstināsies arī Latvijas austrumu daļas upēs. Straujākos upju posmos iespējama ledus sakustēšanās. Pastāv liela varbūtība, ka februāra beigās arī Daugavas lejteces pietekās, piemēram, Lielajā Juglā un Mazajā Juglā var uzlūst ledus un sākties ledus iešana. Pašreizējās ilgtermiņa prognozes liecina, ka martā Latvijas teritorijā atgriezīsies aukstuma periodi ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem. Šajā gadījumā pavasara pali Latvijas austrumu daļas upju baseinos sāksies marta otrajā pusē, savu maksimumu sasniedzot marta beigās, Daugavā pat aprīļa pirmajā pusē.

Zem ledus sakrājušies vižņi var radīt sarežģījumus ledus iešanas gaitai pavasarī. Ledus iešanas laikā upēs iespējami ledus sastrēgumi, kas var izraisīt krasas ūdens līmeņu svārstības un zemāko vietu applūšanu. Daugavā ledus iešanas laikā bīstami ledus sastrēgumi var veidoties Jēkabpils-Pļaviņu posmā, lejpus Jersikas, Līksnas-Nīcgales posmā. Arī Ogres lejtecē iespējama sastrēguma veidošanās. Gaujā zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas novadā.

Detalizēta pavasara palu prognoze Vidzemes un Latgales upju baseinu upēm tiks gatavota marta pirmajā dekādē. LVĢMC hidrologi ikdienā operatīvi seko hidroloģisko apstākļu izmaiņām un, nepieciešamības gadījumā, tiks sagatavota precizēta informācija kā arī publicēti brīdinājumi, ja pastāvēs plūdu draudi. Informācijai sekojiet LVĢMC mājaslapā jaunumu sadaļā, Plūdu riska informācija sistēmā (PRIS), brīdinājumu sadaļā, kā arī sociālajos medijos "Twitter" un "Facebook".

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sākas pavasara pali

Kategorijas