Pirmdien darbu atsāk frizieri un nagu kopšanas speciālisti
Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē 23. februārī valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvātos grozījumus normatīvajos aktos, no nākamās pirmdienas, 1. marta, atļaujot sniegt manikīra, pedikīra, podologa un friziera pakalpojumus. Vienlaikus valdība noteica papildu drošības prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietām un pakalpojumu sniedzējiem.
Kā zināms, Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums ietvēra visu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, taču valdība lēma par pakāpeniskas pieejas īstenošanu līdzīgi kā citās nozarēs. Novēršot šobrīd tirgū konstatēto negodīgo konkurenci, šajā valdības sēdē Ekonomikas ministrija aicināja izvērtēt iespēju atļaut sākt sniegt arī tādus skaistumkopšanas pakalpojumus, ko sniedz personas, kuras reģistrētas Ārstniecības personu reģistrā, taču arī šo piedāvājumu valdība neakceptēja. Līdz ar to primāri būs pieejami sabiedrībai nepieciešamākie pakalpojumi.
Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro noteikti principi pakalpojuma sniegšanā. Viena no papildu drošības prasībām ir temperatūras bezkontakta mērīšana katram klientam pirms pakalpojuma saņemšanas. Intervālam starp pakalpojumu sniegšanu jābūt ne mazākam par divdesmit minūtēm, šajā laikā telpu vēdināšana ir jāveic vismaz 15 minūtes. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, procedūras telpā drīkst atrasties tikai viens apmeklētājs. Saraksts ar prasībām, pienākumiem un atbildību, kas jāievēro, atsākot darbu frizieriem, manikīriem, pedikīriem un podologiem, ir garš.
Meistari asociācijas raisa ar operāciju zāli
Smiltenē esošā skaistumkopšanas salona “Tom Džī” friziere un īpašniece Evita Ozoliņa-Brence atzīst, ka, iepazīstoties ar jaunajām prasībām, rodas asociācijas ar ķirurģisko kabinetu. “Par to tiešām ar kolēģiem apspriedām un pasmējāmies. Patiesībā nav jau smieklīgi, speciālisti divus mēnešus bija dīkstāvē. Nevienam no mums šis laiks nebija viegls. Tagad varēsim atsākt darbu, nomaksāt rēķinus, jo kāds ir palicis nesamaksāts. Protams, priecājamies, ka varam atsākt darbu, klienti jau arī pierakstās uz nākamo nedēļu pie speciālistiem. Salonā esam četri frizieri. Jaunie noteikumi paredz, ka nevaram vienlaicīgi strādāt visi vienā telpā, tāpēc esam sastādījuši grafiku pa dienām, katrā no tām strādās viens meistars ar saviem klientiem. Pakalpojumiem atvēlēsim vēl vienu atsevišķu telpu, tas nozīmē, ka salonā vienlaicīgi darbosies divi meistari,” laikrakstam stāsta E. Ozoliņa-Brence.
Skaistumkopšanas salona īpašniece stāsta, ka pielāgot grafiku un pārkārtot darba vidi atbilstoši visām epidemioloģiskajām prasībām nav vienkārši, brīžiem pat sarežģīti. Taču tas ir daudz patīkamāk, nekā atrasties dīkstāvē. “Pirmdiena noteikti būs pārbaudījums meistariem, bet esam priecīgi strādāt, tā ir mūsu sirdslieta. Arī klienti gaida šo mirkli. Nu, nevar visi mājās otram apgriezt matus, kur nu vēl paši sev. Klientes pēdējo divu mēnešu laikā ir sūtījušas gan bildes, kā saviem vīriem centušās apgriezt matus, gan jautājušas padomu situācijās, kurās kaut kas nav izdevies,” saka “Tom Džī” īpašniece.
Viņa pauž nožēlu, ka darbu atsākt vēl nedrīkst pārējie speciālisti, tajā skaitā kosmetoloģe un masiere. Raugoties uz situāciju Latvijā kopumā, viņa nenosoda speciālistu pārkvalificēšanos, kā arī to, ka daļa no tiem pārgājuši “pagrīdē”, jo katrs par izdzīvošanu un savas ģimenes apgādību cīnās, kā var.
Baidās, ka nepietiks naudas, bet ne no “Covid-19”
“Diamond Beauty studio” nagu kopšanas speciāliste Dita Igale no Valkas priecājas, ka beidzot valdība ļauj strādāt, tomēr ir daudz neskaidrību attiecībā uz prasībām, kas skaistumkopšanas speciālistiem jānodrošina salona telpās. “Daudz no prasītā ieviesām jau pagājušā gada pavasarī. Bet ir daudz neskaidrību – internetā rakstīts viens, bet, zvanot uz Veselības inspekciju, tur atbild ko citu. Kam ticēt un uz ko paļauties? Atrodos vienā telpā ar frizieri, inspekcijā teica, ja varam nodrošināt divu metru distanci un aizsargsienu, varam strādāt. To visu īstenot īsā laikā ir sarežģīti, jo, piemēram, Valkā nevar visu nepieciešamo nemaz nopirkt,” saka manikīre D. Igale.
Pieraksts pie meistares veidojas garš, taču kopumā vērojams klientu skaita kritums. “Tam galvenokārt ir finansiāli apsvērumi – kāds pazaudējis darbu, cits baidās, ka var nepietikt līdz nākamajai algai. Cilvēkiem ir bail par naudu, bet ne par “Covid-19”. Ja runājam par naudu, tad, visticamāk, sniegtie pakalpojumi kļūs dārgāki, jo jau šobrīd sadārdzinājušies gan komunālie maksājumi, gan materiāli. Arī Valgā meistari ir pacēluši cenas, un tās ir augstākās nekā pie mums,” teic “Diamond Beauty studio” nagu kopšanas speciāliste.
Citiem vēl turpināsies dīkstāve
Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, valdība lems par pieejamo pakalpojumu paplašināšanu. Ministru kabinets uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz 22. martam informēt Ministru kabinetu par drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu darbību un tālākajiem soļiem. Tikmēr bez darba no 21. decembra turpina atrasties virkne citu skaistumkopšanas speciālistu, tajā skaitā arī personas, kuras ir reģistrētas Ārstniecības personu reģistrā, piemēram, kosmetologi. Tajā pašā laikā iestādes, kuras ir reģistrētas kā ārstniecības iestādes, turpināja cita starpā sniegt skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, klasificējot tos kā medicīniskos pakalpojumus.
“Priecājas frizieres un nagu kopšanas speciālistes, pārējiem speciālistiem nav ļauts atsākt strādāt. Man tas nav izprotams. Mūsu kosmetoloģe ir ārstniecības persona. Ja viņas kabinets atrastos medicīnas iestādē, darbu varētu veikt, bet, tā kā esam skaistumkopšanas salons, tas ir aizliegts, lai gan ir atsevišķs kabinets, tiek ievērotas visas tās pašas drošības prasības, kas ārstniecības iestādē. Neredzu atšķirību!” saka skaistumkopšanas salona “Eva” īpašniece, uzņēmēja Eva Kazeka.
Piektdien skaistumkopšanas salona meistarēm plānota sapulce, kurā vēlreiz tiks pārrunāti jaunie noteikumi drošai darba uzsākšanai. “Evā” no nākamās pirmdienas atsāks darboties trīs nagu kopšanas speciālistes, katrai no tām ir atsevišķs kabinets, savukārt abas frizieres, savstarpēji vienojoties, dalīs telpu pa dienām. “Noteikumi mums ir saprotami, prasības – izpildāmas, arī termometri iegādāti. Papildu tam plānoju veikt dezinfekciju arī kāpņu telpā, jo skaistumkopšanas salona telpas atrodas otrajā stāvā,” piebilst E. Kazeka.
Jau šobrīd veidojas pieraksts pie meistariem. E. Kazeka ir pārliecināta, ka, saņemot profesionālus pakalpojumus, cilvēku, jo īpaši sieviešu, noskaņojums uzlabosies. Sakopti nagi un jauns matu griezums noteikti veicinās labsajūtu un uzlabos garastāvokli.
Jāpiebilst, ka vispirms skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem Veselības inspekcijai jāpaziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu. Tāpat jāņem vērā valdības noteiktais – aizliegts sniegt mobilos skaistumkopšanas pakalpojumus, izbraucot pie klienta, lai sniegtu pakalpojumus mājas apstākļos.
Uzziņai
Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija liecina, ka līdz 15. februārim dīkstāves un subsīdiju atbalstā pēc darba devēju 16 545 iesniegumiem valstī kopumā izmaksāti 31,17 miljoni eiro, pēc 12 292 pašnodarbināto iesniegumiem – 4,16 miljoni eiro, pēc 2327 patentmaksātāju iesniegumiem – 756 187 eiro, pēc 4026 skaistumkopšanas nozarē nodarbināto iesniegumiem – 2,02 miljoni eiro.
Apgrozāmo līdzekļu atbalstā līdz šim kopumā ir izmaksāti 21,5 miljoni eiro pēc 2816 iesniegumiem. Tostarp skaistumkopšanas nozarē 143 uzņēmumiem izmaksāti 437 730 eiro.
Prasības, pienākumi un atbildība
Kas jāzina un jāņem vērā, sniedzot un saņemot manikīra, pedikīra, podologa un friziera pakalpojumus klātienē, sākot no 1. marta:
• pakalpojumu varēs sniegt tikai pēc iepriekšēja pieraksta;
• meistaram jāizveido pieraksta sistēma (klienta vārds, uzvārds, tālrunis, pakalpojuma uzsākšanas un pabeigšanas laiks, kā arī meistars, kurš sniedz pakalpojumu, ja meistari ir vairāki). Informācija būs jāuzglabā trīsdesmit dienas, lai to nepieciešamības gadījumā varētu nodot Slimību profilakses un kontroles centram;
• pakalpojumu sniegšana jāorganizē tā, lai klienti savstarpēji nesatiktos vai nepārklātos;
• intervālam starp pakalpojumu sniegšanu jābūt ne mazākam kā 20 minūtes;
• klients drīkst atrasties pakalpojuma sniedzēja telpās tikai pakalpojuma saņemšanas laikā;
• klientam saņemt pakalpojumu jāierodas vienam, izņemot personas, kurām nepieciešama asistenta palīdzība, vai bērnus līdz 12 gadiem, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona;
• vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu;
• nedrīkst klientu apkalpot bez medicīniskās sejas maskas, kas tiek mainīta pēc katrām divām stundām, vai FPP-2/FPP-3 respiratora;
• jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana;
• minimālā platība – 25 m2 uz vienu klientu;
• gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 m2, procedūras telpā drīkst atrasties tikai viens apmeklētājs;
• telpā virs 25 m2 uz vienu klientu drīkst apkalpot klientus, ierīkojot papildu barjeru starp darbavietām (piemēram, aizsargstiklu);
• ja nav iespējama 2 metru distances ievērošana, darbavieta tiek aprīkota ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu (nagu kopšanas pakalpojumi);
• pakalpojums tiek sniegts, izmantojot vienreiz lietojamos cimdus;
• vizīri un aizsargbrilles ir ieteicami, bet var tikt izmantoti tikai kā papildu līdzekļi;
• jālieto dezinfekcijas līdzekļi (rokām un virsmām), kas satur vismaz 70% etanola;
• jātīra ar dezinfekcijas līdzekļiem pirms salona atvēršanas (durvju rokturi, grīdas, virsmas, kontakta virsmas);
• antiseptiska roku apstrāde pie ieejas;
• dezinfekcijas līdzekļi jāizmanto pēc katra klienta;
• telpas vēdināšana – regulāra dabīgā (logi, durvis) vēdināšana pēc katra klienta vismaz 15 minūtes;
• kur nav iespējama dabīgā vēdināšana, ir pieļaujama gaisa kondicionētāja izmantošana atbilstoši noteiktajiem standartiem attiecībā uz filtru tīrīšanu un nomaiņu;
• izmantoto instrumentu un palīglīdzekļu dezinfekcija – pēc katra klienta;
• dvieļi pēc katra klienta tiek mazgāti sešdesmit grādu temperatūrā un pēc tam tiek gludināti;
• labi redzamā vietā jāizvieto informācija par atbildīgo personu par epidemioloģisko prasību ievērošanu salonā;
• pakalpojumu sniedzējam jāveic temperatūras bezkontakta mērīšana, darbam sākoties;
• pakalpojumu sniegšanas vietā (ārpusē, pie ieejas, telpās) jāizvieto informatīvie materiāli par epidemioloģiskajām prasībām, tostarp angļu un krievu valodā;
• aizliegts klientam piedāvāt dzērienus un uzkodas, kā arī izvietot lasāmvielu.
Pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases kārtībā veiks Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldības policiju.
Papildu informācija pieejama Ekonomikas ministrijas mājaslapā em.gov.lv.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19