Neviennozīmīgi vērtē reģionālo pieeju skolām

2021. gada 27. februāris 11:41

198

Neviennozīmīgi vērtē reģionālo pieeju skolām

Pagājušajā nedēļā ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips. Kopš pirmdienas pašvaldībās ar zemu “Covid-19” saslimstību 1. līdz 4. klašu skolēni atsākuši mācības klātienē. Šo pašvaldību vidū pagaidām nav Smiltenes, Strenču un Valkas novadi. Izglītības iestāžu direktori valdības lēmumu vērtē atšķirīgi, jo inficēšanās risks valstī joprojām ir augsts.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais reģionālais princips paredz, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar “Covid-19” ir zemāka par 200 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem var atsākt klātienes mācības.

Kā ziņo IZM, turpmāk Slimību profilakses un kontroles centrs trešdienās apkopos datus un publicēs to pašvaldību sarakstu, kas atbilst drošas skolas kritērijiem. Ja uz kārtējās kalendārās nedēļas trešdienu kumulatīvais “Covid-19” gadījumu skaits ir līdz 200, mācības klātienē var uzsākt 1. līdz 4. klase.

Cer, ka drīzumā varēs atsākt klātienes mācības

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga atbalsta valdības lēmumu attiecībā uz reģionālo pieeju skolām. “Tas noteikti ir labāk, nekā pilnībā aizliegt klātienes mācības. Žēl, ka mēs Valkā vēl nevaram atsākt klātienes mācīšanās procesu. Epidemioloģiskā situācija novadā ir uzlabojusies, pastāv cerība. Mazo bērnu vecākiem šobrīd ir visgrūtāk. Bērni, kas skolas gaitas uzsākuši šajā mācību gadā, vēl tikai mācās lasīt, mēs nevaram prasīt no sākumskolēniem datorprasmju iemaņas. Tas, ka viņi savās planšetītēs spēlē spēles, vēl neko nenozīmē. Šajā vecumposmā ir īpaši svarīgs atbalsts mācību darba organizēšanā un izpildē. Klātienē skolotāji jau pēc bērnu acīm redz, kur nepieciešams palīdzēt, šobrīd acu kontakts vispār ir zudis. Paldies tiem vecākiem, kuri diendienā var būt ar saviem bērniem un vēl paralēli strādāt. Jautājums, cik ilgi viņi tā izturēs,” satraucas Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore.

Neviennozīmīgi vērtē pārbaudes darbu nepieciešamību

L. Kreicberga atzīst, ka šis mācību gads ir liels pārbaudījums ikvienam, tas izgaismo problēmsituācijas, kā iepriekš nebija vispār vai arī nebija tik acīmredzamas. “Ir bērni, kas netiek galā psiholoģiski, ilgstoši mācoties attālināti. Meklējam dažādus motivācijas veidus pandēmijas laikā, lai pēc tam vieglāk būtu atgriezties skolā. Šajā gadā katru rītu divdesmit minūtes pirms stundu sākuma 5. līdz 9. klašu skolēni ar savām audzinātājām satiekas tiešsaistes platformā “Zoom”, lai nezustu cilvēciskais kontakts, lai savā starpā varētu izrunāt dienas darbus un pieturētos pie režīma. 6. un 3. klasēm notiek diagnosticējošie darbi. Esmu arī latviešu valodas skolotāja, uzskatu, ka šajā situācijā diagnosticējošie darbi nebija vajadzīgi, jo tie objektīvi neatspoguļo bērnu zināšanas. Ļoti uzskatāmi redzams, kam tos pildījuši vecāki, kurus – paši bērni. Neapskaužamā situācijā nonāks arī 9. klašu skolēni, kuriem šopavasar būs jāveic monitoringa darbs, kas patiesībā tas pats valsts eksāmens vien ir,” saka direktore L. Kreicberga.

Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina ir pārliecināta, ka 9. klašu monitoringa darbs, nevis tikai tā mērķis, ir jāpielāgo apstākļiem. Un darba vērtējums – skolēna un skolotāja kopīgai darba analīzei un turpmāko uzdevumu izvirzīšanai, nevis sistēmai. “Problēmas ir, un tās ir lielas. Arī monitoringa darba veikšanā skolēni būs nevienlīdzīgā situācijā, pat ja tas notiku klātienē. Gan diagnosticējošo darbu, gan monitoringa darba saturs tika solīts atvieglotāks, to diemžēl nesagaidījām. Daudz par šo tematu iepriekš ir diskutēts, bet galarezultāts ir gandrīz tāds pats kā iepriekš, kad bērni mācījās klātienē. Tas nav godīgi ne pret skolām, ne skolēniem. Pašvadītā mācīšanās labāk padodas tiem, kuriem ir lielāks atbalsts ģimenē. Diemžēl zināšanu līmeni ietekmē arī psiholoģiskās problēmas, krītas produktivitāte. Kad kovids beigsies, visi šie temati sāpīgi skars skolas. Mani biedē tas, ka nav arī vienotas rīcības, kā mēs iziesim no šīs krīzes. Paldies vecākiem par spēju šo visu izturēt, pārbaudījumus, ar ko nākas saskarties ik dienu. Mēs noteikti esam kļuvuši stiprāki, bet šobrīd robeža ir trausla,” saka Smiltenes vidusskolas direktore.

Pārsteidzīgs solis

I. Vergina reģionālo mācīšanās pieeju skolām vērtē kā neviennozīmīgu. Viņasprāt, joprojām pastāv daudz risku inficēties ar “Covid-19”. Patlaban valdības lēmums drīzāk ir pāragrs solis. Pēc I. Verginas teiktā, Igaunijas piemērs parāda – kamēr nebūs iespēju vakcinēties, nevar cerēt uz labu epidemioloģisko situāciju. “Ļoti labi saprotu, cik nopietna ir situācija, klātienes mācību kvalitāti nevar salīdzināt ar attālināto mācību procesu. Bet, ja sabiedrība piesardzību un veselību neuzskatīs par prioritāti, tad ko iegūs tās pašvaldības, kas tagad atver skolas? Pats galvenais ir domāt, kā atbalstīt ģimenes, meklēt risinājumus. Aicinu arī vecākus stāstīt skolai par situācijām un problēmām, ar ko nākas saskarties, lai kopā varam tās risināt,” komunicēt un sadarboties aicina I. Vergina.

Mājās ir grūtāk apgūt jauno vielu

Sešu bērnu māmiņa Monta Ozola no Grundzāles pagasta laikrakstam stāsta, ka ļoti gaida brīdi, kad bērni varēs atgriezties skolā. “Realitātē ir grūti. Novads nav nācis pretim. Datorus, planšetdatorus un telefonus esam meklējuši paši un remontējuši, lai bērni varētu mācīties mājas apstākļos. Katru dienu jādomā, kur un kā tos bērnus sadalīt, lai viņi viens otram netraucētu tad, kad sākas tiešsaistes, vai arī, ja kāda viedierīce saplīst, kā tas mūsu mājās ir gadījies pašā sākumā. Kaut kā esam paši ar saviem līdzekļiem tikuši galā un sagādājuši rezervītes. Tiešām gaidu, kad bērni ātrāk varēs apmeklēt skolu, jo šādi viņiem ir grūtāk apgūt jauno vielu. Bieži jāpalīdz bērnam, jo nesaprot kaut ko no jaunās vielas. Skolā tomēr skolotājas viņiem vairāk paskaidro un palīdz izprast uzdoto,” teic daudzbērnu māmiņa.

Lēmumu pieņem iestādes dibinātājs

Skolām, kurās tiek atsāktas klātienes mācības, ir jāievēro noteiktas epidemioloģiskās drošības prasības: skolēniem no 1. klases ir jālieto maskas, skolām jānodrošina regulāra telpu vēdināšana, distancēšanās mācību procesā, klašu nepārklāšanās starpbrīžos, jāveic dezinfekcijas pasākumi, kā arī pēc Veselības inspekcijas izstrādāta algoritma izglītības iestādes klātienē nodarbinātajiem obligāti jāveic “Covid-19” testēšana. Savukārt pedagogi, kas ir paaugstināta riska grupā – ar hroniskām saslimšanām un seniori no sešdesmit gadu vecuma –, vienojoties ar izglītības iestādes vadītāju, var strādāt attālināti līdz brīdim, kamēr tiek uzsākta vakcinēšanās pret “Covid-19”.

“Izglītības iestādes dibinātājam iespēju robežās jāveic nepieciešamie epidemioloģiskās drošības pasākumi, lai skolēniem būtu iespēja nokļūt izglītības iestādē, samazinot epidemioloģiskos riskus: kājām, ar privāto transportlīdzekli vai izglītības iestādes autobusu, proti, pēc iespējas nepalielinot plūsmu sabiedriskajā transportā. Lēmumu par mācību uzsākšanu klātienē pieņem izglītības iestādes dibinātājs, informējot izglītības iestādes padomi, audzēkņus un viņu vecākus vai likumiskos pārstāvjus, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju,” savā ziņojumā norāda IZM.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Neviennozīmīgi vērtē reģionālo pieeju skolām

Kategorijas