Kā būtu, ja būtu

2021. gada 2. marts 08:00

Ja skaistais, lielais Smiltenes Lauksaimniecības nams Otrajā pasaules karā nebūtu pārvērties krāsmatās, tad tagad pilsētas centrs izskatītos pavisam citādāk – ne tik plašs, jo biedrības nams, kā senajās fotogrāfijās redzams, aizņēma lielu platību tagadējā Baznīcas laukuma un Pils ielas krustojumā (aptuveni tur, kur tagad atrodas skvērs un daļa no autoostas laukuma).
Un, ja biedrības nams karam cauri izietu neskarts, tad Smiltenes autoostu pēckara laikā ierīkotu pavisam citā vietā, varbūt toreiz brīvajā teritorijā pie sporta skolas, tur, kur mūsdienās ir tirdzniecības centrs (“top!” un citi veikali), un tad šāda tirdzniecības centra varbūt tagad nemaz nebūtu, jo nebūtu brīvas platības, kur to uzcelt.
Vēl viens piemērs, – ja nemaz ne tik senā pagātnē (pirms aptuveni 10 gadiem) uzņēmējam Raitim Sijātam būtu bijis pietiekami daudz naudas, tad brīvajā zemes gabalā pie Tepera ezera (starp automašīnu stāvlaukumu un Tepera promenādi) būtu uzcelta viesnīca un spa komplekss. Pirmkārt, ainava pie Tepera būtu pavisam citāda, otrkārt, ņemot vērā pašreizējo smago situāciju, kādu pandēmijas dēļ piedzīvo viesnīcas, visticamāk, uzņēmējam rastos grūtības ar īpašuma apsaimniekošanu un, kas zina, vai beigu beigās pie ezera “nestāvētu” zālē ieaugusi, nevienam nevajadzīga ēka ar visām no tā izrietošajām sekām.
Par to, cik būtiski pilsētvidi ietekmē ēkas, aizdomājos, nesen rakstot par diskusiju saistībā ar Smiltenes autoostas jaunās ēkas projektēšanu. Arhitekti iesaka pašvaldībai pirms būvprojekta izstrādes sarīkot arhitektūras metu konkursu, lai iegūtu vairākus uzskatāmus variantus, no kuriem pašvaldība kā pasūtītāja var izvēlēties visatbilstošāko. Taču pašvaldībās Latvijā šāda prakse diemžēl neesot bieži sastopama, kā rezultātā vietējā lēmējvara sev liedzot daudzas iespējas.
Arhitektūra nav stāsts tikai par ēkas ārējo izskatu. Radot metu, arhitekts risina ne tikai ārējo tēlu, bet arī būves iekštelpu funkciju un būves atrašanos vidē un konkrētajā zemes gabalā.
Piemēram, Smiltenē tas būs svarīgi, kad nu jau jaunveidojamā Smiltenes novada domei nāksies izlemt, kāds nākotnē izskatīsies pašvaldības īpašumā iegādātais, šobrīd nepievilcīgais ēku komplekss Pils ielā pie Vidusezera. Protams, jebkuri skaisti sapņi jāsamēro ar maka biezumu. Šobrīd Smiltenes novada pašvaldībai kopējā neatmaksātā aizdevuma summa Valsts kasei par 25 aizdevuma līgumiem ir nedaudz vairāk kā astoņi miljoni eiro. Aizņemties vēl nav liegts, tikai būtiski jāvērtē – kādiem mērķiem. Es kā smilteniete būtu pārlaimīga, ja pašvaldība spētu “pacelt” mūsu novadnieka Reiņa Pakuļa lielisko diplomdarbu par Smiltenes bibliotēkas ēkas projektu. Smiltene ar tādu jaunbūvi pozitīvi izceltos visā Latvijā. Taču tas ir tikai sapnis lielo izmaksu dēļ. Ikdienā publiskajām jaunbūvēm jāskatās reālākie varianti, un kāpēc neatrast labāko ar metu konkursa palīdzību?

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kā būtu, ja būtu

Kategorijas