Veikalnieki grib strādāt, nevis dzīvot uz pabalstiem

2021. gada 2. marts 08:00

970

Veikalnieki grib strādāt, nevis dzīvot uz pabalstiem

Neuzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, jau vairāk nekā divus mēnešus Latvijā ir slēgti tūkstošiem nepārtikas preču veikalu. Vēl pavisam nesen bija cerība, ka martā savu darbību klātienē varēs atsākt mazie veikali, tomēr Ministru kabineta 25. februāra sēdē valdība atlika lēmuma pieņemšanu.

Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paredzēja, ka no 9. marta tirdzniecību pilnā apmērā, tajā skaitā bez preču grupu ierobežojumiem, varētu sākt tirdzniecības vietas ar kopējo telpas platību līdz 300 m2, ja apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve (ārējā ieeja) tirdzniecības vietai un tā nav savienota ar tirdzniecības centru. Mazie un vidējie uzņēmēji bija gatavi vērt vaļā veikalus.
Smiltenē esošā apģērbu veikala “U-Guntiņa” vadītāja Gunta Ķikāne saka: “Tas ir murgs! Valsts maksā pabalstus, lai mēs neietu

uz darbu. Mēs gribam strādāt! Veikals ir slēgts kopš pagājušā gada 18. decembra. Pagājuši divi mēneši! Jau pavasarī, kad izsludināja pandēmiju, veikalā strauji kritās apmeklētāju skaits. Vēl pirms aizvēršanās stundas laikā ienāca divi cilvēki, neskatoties uz to, ka veikals atrodas pašā Smiltenes centrā. “Covid-19” visu nogrieza kā ar nazi. Janvārī pirmo reizi saņēmu dīkstāves pabalstu, bet tas neatsver veikalam iztērētos finanšu līdzekļus. Nauda ir ieguldīta, prece veikalā stāv vairākus mēnešus. Vai ziemas apģērbu kāds nāks pirkt uz Jāņiem? Diez vai! Būtu jāiegādājas pavasara, vasaras sezonas apģērbs, bet par ko? Cerēju, ka marta sākumā mums ļaus strādāt, biju plānojusi, ka ziemas jakas un mēteļus tirgošu ar atlaidi. Dotajā brīdī nauda ir zaudēta.”
G. Ķikāne atklāj, ka vienīgais, kas viņai šajā laikā palīdz izdzīvot, nomaksājot ikmēneša maksājumus un iegādājoties pārtiku, ir pensija, ko saņem jau trešo gadu. Ja nebūtu tās, šobrīd būtu izmisums.
Veikala vadītājai pašai pietrūkst arī citu nepārtikas preču veikalu, jo internetā neiepērkas. “Neviens netic, bet man tiešām nav interneta ne mājās, ne telefonā. Šoziem saplīsa vecie zābaki, aizgāju uz savu veikalu pakaļ, bet, ja man nebūtu tādas iespējas, nav ne jausmas, ko iesāktu. Vispār, ja šis viss tā vēl mēnesi turpināsies, veikalu nāksies likvidēt,” atzīst G. Ķikāne.

Mazpilsētā tirgošanās internetā ne vienmēr nostrādā
“Mazo veikalu atvēršanas jautājums šodien tika noņemts no valdības dienas kārtības, lai Veselības ministrija kopā ar Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupu izstrādātu konkrētus, skaidrus, saprotamus un uzņēmējiem prognozējamus kritērijus, pie kādiem saimnieciskās darbības veicēji var plānot atsākt koviddrošu darbu,” pagājušajā nedēļā uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Neizpratnē par valdības lēmumu ir arī citi komersanti. Veikals “Lāsma” plašā sortimentā piedāvā zīdaiņu un bērnu apģērbu, kā arī rotaļlietas. Pērn decembrī, kad ar valdības lēmumu nācās pārtraukt klātienes tirdzniecību, veikals “Lāsma” klientiem piedāvāja iespēju iepirkties attālināti, savā “Facebook” izveidotajā lapā ievietojot fotogrāfijas ar veikalā pieejamajām precēm. Tas mazpilsētā neguva atsaucību. “Atsaucība maza. Smiltenē šāda veida iepirkšanās nenostrādāja. Praktiski esam dīkstāvē, saņemam pabalstu. Īre jāmaksā, par siltumu tāpat. Pilns veikals stāv ar bērnu kombinezoniem, jakām, biksēm. Tas viss droši vien paliks uz nākamo ziemu. Uzskatu, ka neļaut strādāt mazajiem veikaliem ir ļoti neloģisks lēmums. Nav jau tā, ka mums veikals ir pārpildīts ar cilvēkiem. Patiesībā pircēju kļūst aizvien mazāk, jo viņi ir pasākuši iepirkties internetā. Par to arī visvairāk baidos. Vienu brīdi domājām, ka veidosim interneta veikalu, bet apstājāmies pie idejas. Konkurence ir milzīga, lieltirgotāji spēj nodrošināt tādas atlaides un akcijas, kas mums nav pa spēkam,” laikrakstam stāsta bērnu preču veikala “Lāsma” vadītāja Lāsma Linde.
L. Linde atklāj, ka vēl īsti nesaprot, vai veikalam iegādāsies pavasara sezonas apģērbu, jo nav zināms, kad valdība ļaus atsākt darbu. Pagaidām veikala vadītāja aicina iedzīvotājus izmantot iespēju iegādāties preces attālināti, aplūkojot “Facebook” izveidoto lapu “Veikals Lāsma – Smiltene”. “Ir cilvēki, kam patīk apskatīt, aptaustīt un piemērīt preci, to itin bieži varēja novērot veikalā. Bet šobrīd tas ir liegts. Taču vienmēr klientiem piedāvājam iespēju apmainīt preci, ja izmērs izrādījies neprecīzs,” piebilst L. Linde.

Ieviestais modelis
sevi attaisnojis
Jāpiebilst, ka pakāpeniska pāreja uz “Covid” drošu tirdzniecības modeli, atsevišķās tirdzniecības vietās atsakoties no preču sarakstiem, Latvijā ir ieviesta kopš 8. februāra. “Tirdzniecības nozares uzņēmēji ir ieviesuši jaunās prasības, rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Ieviestais modelis ir sevi attaisnojis, būtiski pārkāpumi šajā periodā tirdzniecības vietās nav konstatēti, arī sabiedrība ir mainījusi iepirkšanās paradumus. Jāpiebilst, ka katrs solis pakāpeniskai ierobežojumu atcelšanai pirms virzīšanas uz valdību tiek izdiskutēts arī Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā,” paziņojumā medijiem uzsvēra ekonomikas ministrs.
Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa informē, ka, ļaujot atsākt darbu mazajiem veikaliem, tiktu mazināts “Covid-19” infekcijas izplatības risks tirdzniecības vietās, jo izkliedējas apmeklētāju plūsma pa vairākām tirdzniecības vietām. Savukārt sabiedrībai būtu pieejamas ikdienas sadzīvei nepieciešamās preces visā Latvijas teritorijā, jo stingrie ierobežojumi ar preču sarakstiem ir spēkā jau divus mēnešus. Vienlaikus tiktu sniegta iespēja atsākt saimniecisko darbību daļai mazo un vidējo tirgotāju, tādējādi mazinot uzņēmumu maksātnespējas iestāšanās risku un veicinot godīgāku konkurenci tirdzniecības nozarē.

Janvārī apgrozījums saruka
Nupat Ekonomikas ministrija publicējusi Analītiskā dienesta vecākās ekspertes Vitas Skujas sagatavoto vērtējumu par mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu gada sākumā. “Turpinoties ierobežojumiem, situācija mazumtirdzniecības nozarē pasliktinās. Šī gada janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 10,4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Visstraujāk janvārī saruka nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums – par 1/4. Gada griezumā saruka gandrīz visu nepārtikas preču tirdzniecības apgrozījums. Tas ir skaidrojams ar aizliegumu darboties lielākai daļai nepārtikas preču tirdzniecības vietu. Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, visstraujākais sarukums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 64%). Saruka arī grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu mazumtirdzniecība (par 44%) un pulksteņu, juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecība (par 56%),” teikts V. Skujas sagatavotajā vērtējumā.
Sadalījumā pa tirdzniecības vietām, visstraujāk saruka mazumtirdzniecība lietotu preču veikalos (par 90%) un mazumtirdzniecība stendos un tirgos (par 23%). Janvārī nedaudz pieauga (par 7%) tirdzniecība interneta veikalos, kas ir atļauta arī ierobežojumu laikā. Tomēr iedzīvotāju paradumi iepirkties internetā tik strauji nemainās un nav vērojams straujš attālinātas iepirkšanās pieaugums.

Viedokļi
Eva Kolosova, trīs bērnu māmiņa
Ja godīgi, man nepietrūkst slēgto veikalu. Jau vairākus gadus iepērkos ārzemju internetveikalos, kā arī caur pārvadātājiem, tādējādi sarūpējot bērniem un sev visu nepieciešamo. Man ļoti patīk “Primark” veikali. Agrāk Anglijā viena meitene gāja uz veikalu, sabildēja preces, un tad pateicu, ko man vajag. Paciņu sakomplektēja ar nelielu uzcenojumu, bet tas tāpat sanāca izdevīgāk, nekā iepirkties Latvijā. Tagad, kad Anglija izstājās no Eiropas Savienības, caur Spānijas “Primark” pērku drēbes bērniem. Tur ir stilīgas, labas un salīdzinoši lētas drēbes, apavi un citas lietas bērniem, sievietēm un vīriešiem. Kvalitāte labāka nekā pie mums pieejamajām poļu precēm. Reti kad esmu saputrojusies ar izmēru. Ja kādam no bērniem (deviņi, septiņi un viens gads) pasūtītais neder, to viegli internetā notirgot citām mammām. Pagājušajā nedēļā veicu vēl vienu pasūtījumu, ko Latvijā saņemšu 12. martā. Piemēram, ziemas jaku iegādājos tikai par divdesmit eiro.
Sev esmu atklājusi vēl vairākus labus interneta veikalus, kur ir gan lielāki izmēri, gan krāsu daudzveidība apģērbā. Tie nāk no Zviedrijas, piegāde ir bez maksas. Internetā pasūtu arī pamperus, pulverus un citas nepieciešamās lietas. Nav labi apgalvot, ka neatbalstu vietējos veikalus, tur iepērkos tikai ārkārtas gadījumos. Man personīgi nepietrūkst arī “Pepco”, kur arī plašā klāstā ir bērnu drēbes, taču mani neapmierina to kvalitāte.

Biruta Kritnere, pensionāre
Godīgi sakot, esmu sašutusi. Nevienam netraucēja mazie veikaliņi, ne jau viņi kādu ļaunumu nodarīja. Visbiežāk tur iegāja pa vienam, diviem cilvēkiem. Daudz riskantāks ir lielveikalu apmeklējums. Man vislielāko problēmu sagādā tas, ka nevaru nopirkt zeķubikses. Tās plīst kā uz elles paraušanu! Es savējās vienmēr iegādājos Smiltenē “Kaprīzē”, tur bija tieši manām aprisēm piemērotas. Tagad tas pietrūkst. Vēl man ļoti vajag starpsezonas zābakus. Ne jau visi var iet un pirkt sev zābakus “Maximā”. Arī internetā tos nevaru iegādāties, jo pirms tam man obligāti ir jāuzmēra kājas īpatnību dēļ. Tagad staigāju savos vecajos zābakos.
Pati internetā iepērkos ārkārtīgi reti, savulaik esmu sūtījusi no “Top-Shop”. Bet daudziem mana gada gājuma cilvēkiem mājās nav datora, kur nu vēl internets, jo tas vienkārši nav bijis nepieciešams. Piemēram, arī mana māsa neprot iepirkties internetā. Šo prasmju nav daudziem.
Absurdi bija arī tas, ka vienu brīdi aizslēdza grāmatnīcas. Pat ja tagad ir aizliegtas svinības, bērniem arī dāvanas nopirkt nevar. Ar saldumiem taču ir par maz, vajag arī rotaļlietas. Lielo veikalu piedāvājums ne vienmēr atbilst mazo bērnu vēlmēm.
Ļoti žēl mazo veikaliņu, jo veikalniekiem tā ir visa viņu dzīve, sirdslieta un būšana cilvēkos.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Veikalnieki grib strādāt, nevis dzīvot uz pabalstiem

Kategorijas