Valsts vides dienests atbērtnē konstatē pārkāpumus

2021. gada 2. marts 08:00

1472

Valsts vides dienests atbērtnē konstatē pārkāpumus

Smiltenes pilsētas pievārtē, Drandu ielā 24, pašvaldībai pieder zemes īpašums. Kādreiz tur atradās pilsētas izgāztuve, līdz 2014. un 2015. gadā Smiltenes novada dome izgāztuvi 2,06 hektāru lielā platībā rekultivēja – izgāztuvi slēdza un teritoriju atjaunoja.

7,14 hektāru lielā pašvaldības īpašuma vienā daļā, kas neskar rekultivēto izgāztuves teritoriju, ir izveidota grunts atbērtne aptuveni 0,48 ha platībā. Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, tur tiek novietota grunts (bez būvgružu piejaukuma), kas ir izstrādāta no pašvaldības būvobjektiem. Domubiedru grupas “Smiltenes novada attīstībai” “Facebook” konta administrators Andris Pauls-Pāvuls jau februāra sākumā publiski sacēla trauksmi par to, ka uz šo atbērtni tomēr tiek vesta grunts ar asfalta gabalu piemaisījumu, tātad būvgruži.

Ieveda no Dakteru ielas objekta
Grunts ar asfalta piejaukumu jau ir atkritumi, kuru apsaimniekošana jānodrošina atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajam.
Atbērtni dabā apskatījuši vairāki domubiedru grupā “Smiltenes novada attīstībai” iesaistīti Smiltenes iedzīvotāji, un viņiem radušās aizdomas, ka svaigi atvestas būvgružu kravas ir “sīkums” attiecībā pret visu apjomu, kas noglabāts atbērtnē. Par to Andris Pauls-Pāvuls informēja Smiltenes novada pašvaldību, “Ziemeļlatviju”, Būvniecības valsts kontroles biroju un citas institūcijas.
Pašvaldība, reaģējot uz saņemto informāciju, pārbaudes laikā secināja, ka konkrētajā brīdī uz atbērtni tiek vesta grunts no Dakteru ielas pārbūves objekta, kam pasūtītājs ir Smiltenes novada dome. “Pašvaldībai sazinoties ar būvdarbu veicēju, tiks novērsti atbērtnē konstatētie pārkāpumi un aizvākti gruntī konstatētie būvgruži. Ja atbērtnē tiks turpināts novietot grunti ar būvgružu piemaisījumu, iespēja novietot grunti būvdarbu veicējam tiks liegta,” jau februārī šādu informāciju no Smiltenes novada pašvaldības saņēma arī “Ziemeļlatvija”.
Lietai pieslēdzās Valsts vides dienests (VVD), ar kuru sazinājāmies un saņēmām speciāli “Ziemeļlatvijai” sagatavotas atbildes uz mūsu jautājumiem.
VVD šā gada 2. februārī saņēma informāciju, ka Drandu ielā 24 Smiltenē, rekultivētās izgāztuves teritorijā, atrodas būvniecības atkritumi un tie netiek atbilstoši apsaimniekoti. VVD sazinājās ar Smiltenes novada domi, kas informēja, ka Smiltenes ceļu remontdarbu veicējs SIA “8 CBR” ar pašvaldības atļauju drīkstējis tur novietot ceļu būvdarbu procesā izrakto grunti.
10. februārī VVD un Smiltenes novada pašvaldības pārstāvji veica šīs pašvaldības īpašumā esošās teritorijas apsekošanu. Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, grunts atbērtne izveidota aptuveni 0,48 hektāru lielā platībā, atbērtnē tiek novietota grunts, kas ir izstrādāta no pašvaldības būvobjektiem, ievestais grunts apjoms tiek kontrolēts un periodiski noplanēts. Uzsākot pārbūves darbus Dakteru ielā Smiltenē, grunts atbērtne no 2020. gada septembra nodota būvdarbu veicēja SIA “8 CBR” rīcībā. Pārbaudes brīdī teritorijā atradās aptuveni 1000 kubikmetru grunts, no kuras aptuveni trīs kubikmetri ir grunts ar asfalta piejaukumu.
Pašvaldība VVD norādīja, ka, nesaskaņojot ar pašvaldību, būvdarbu veicējs šajā teritorijā ievedis arī betona blokus.

Uzsāk procesu pret
domes amatpersonu
Papildus VVD saņēmis informāciju, ka 2020. gada otrajā pusē, veicot monitoringu, konstatēts, ka urbums Nr.1 Drandu ielā 24 ir apbērts ar būvgružiem. Monitoringa urbumus ierīko gruntsūdens paraugu noņemšanai. Iedzīvotāji, kuri izstaigājuši Drandu ielu 24, atraduši tikai vienu no trijiem izgāztuves rekultivācijas laikā ierīkotajiem urbumiem, kas tika ierīkoti monitoringa sistēmas nodrošināšanai, un pieļauj, vai tikai arī vēl viens urbums nav aizbērts.
VVD 18. februārī izdeva rīkojumu zemes īpašniekam Smiltenes novada pašvaldībai, kas tai jādara, lai savā īpašumā Drandu ielā 24 samazinātu un novērstu vides piesārņojuma draudus un vides piegružojumu, kā arī nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām un radītu iespējas veikt vides monitoringu Smiltenes rekultivētās izgāztuves “Drandu iela 24” teritorijā.
Līdz šā gada 1. jūnijam pašvaldībai ir jānodrošina objektā novietotās izstrādātās grunts un būvniecības atkritumu apsaimniekošana. Būvniecības rezultātā radušies atkritumi jānodod atkritumu apsaimniekotājam, kurš ir saņēmis atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas atļauju. Par nodotajiem daudzumiem informācija jāiesniedz VVD.
Tāpat līdz šā gada 1. jūnijam Smiltenes novada domei jāatjauno vai jāierīko jauns monitoringa urbums Nr.1 Smiltenes rekultivētās izgāztuves “Drandu iela 24” teritorijā, lai nodrošinātu rekultivētās izgāztuves monitoringu.
VVD ir norādījis zemes īpašniekam, ka var mainīties gruntsūdeņu plūsma teritorijā, kur notiek bēršanas un izlīdzināšanas darbi, tāpēc rekultivētās izgāztuves teritorijā vairs nevajadzētu veikt nekādas darbības.
Tāpat VVD ir brīdinājis zemes īpašnieku – pašvaldību, ja noteiktajā termiņā netiks veikti pasākumi neatbilstību novēršanai, VVD kā izpildiestāde uzsāks izpildi piespiedu kārtā. Par piespiedu izpildes līdzekli tiks izvēlēta piespiedu nauda, kuras apmērs ir no 50 līdz 10 000 eiro, kuras konkrētu apmēru noteiks VVD izpildrīkojumā par piespiedu naudu. Piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, katru reizi palielinot piespiedu naudas apmēru, līdz adresāts izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Ir arī uzsākts administratīvā pārkāpuma process pret Smiltenes novada domes atbildīgo amatpersonu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu.
Smiltenes novada pašvaldība norāda, ka atbērtnes vietu būvdarbu izpildītājam pirms būvdarbu uzsākšanas nodod un pēc būvdarbu pabeigšanas pieņem pašvaldības pārstāvis.

Pavasarī būs atkārtota pārbaude
Šobrīd atbērtnes (rekultivētās izgāztuves) teritorija ir noslēgta un kravas tajā vairs netiek ievestas.
Lai izvērtētu, cik lielu apjomu nepieciešams izvest, pavasarī plānots veikt atkārtotu pārbaudi objektā kopā ar Smiltenes domi un SIA “8 CBR”. Martā plānots arī veikt pārbaudi SIA “8 CBR”, lai izvērtētu uzņēmuma darbību kopumā, tai skaitā saimniecisko darbību un grunts/būvgružu ievešanu Drandu ielā 24.
Pēc veiktajām pārbaudēm, rakstiski vienojoties ar Smiltenes novada domi un SIA “8 CBR”, tiks lemts konkrētāk par izvedamajiem apjomiem, turpmāko grunts/būvgružu nogādāšanas vietu un citām niansēm, “Ziemeļlatviju” informē VVD.

Viedoklis
Andris Lacbergs, SIA “8 CBR” valdes priekšsēdētājs: – Aktā, kas atsūtīts uz Smiltenes novada domi, ir nofiksēts, ka no aptuveni 1000 kubikmetriem atbērtnē novietotās grunts aptuveni trīs kubikmetri (0,3 procenti) ir grunts ar asfalta piejaukumu. Tā ir viena mazās mašīnas krava. Mūsu apakšuzņēmējs SIA “Woltec”, strādājot Dakteru ielā, aukstajā sasaluma laikā aizvedis uz atbērtni virskārtas asfalta kluču gabalus, kas bija jāaizved uz pārstrādi. Tas ir viņu pārkāpums, mēs to atzīstam un to novērsīsim. Parasti šāds asfalts tiek pārstrādāts objektā un izmantots otrreizējai izejvielai ceļu būvniecībā tāpat kā grunts, taču nedrīkstam tādu asfaltu pārstrādāt turpat, Dakteru ielā. Asfaltu no atbērtnes aizvedīsim. Sazināsimies ar sertificētu pārstrādātāju. Marta sākumā mūsu uzņēmumā būs Valsts vides dienesta pārbaude. Ja būs pārkāpumi pret vides lietām, kādi ir noteikti normatīvajos aktos, mēs tos noteikti novērsīsim.

Par stipriem cilvēkiem stiprā novadā
“Facebook” grupas “Smiltenes novada attīstībai” administrators Andris Pauls-Pāvuls: – Šeit vietā ir piemērot bijušā Eiropas Savienības Tiesas tiesneša, tagadējā Valsts prezidenta Egila Levita 2015. gada vasarā priekšlasījumā “Latvijas politiskā kultūra – kā to vērtēt un uzlabot” atziņas, proti, trāpīgi uzskaitītās trīs Latvijas politikai specifiskas īpatnības: melošana, muldēšana un shēmošana. Tas spilgti izpaužas arī “Facebook” grupai sniegtajās Smiltenes novada domes atbildēs. Melošana, ka šāda atbērtne ir vienreizēja, lai gan visi smiltenieši, kuri pēdējo gadu laikā ir apmeklējuši Drandu ielu 24, noteikti redzējuši šeit gadiem vestos, izlīdzinātos, tātad noglabātos būvgružus. Muldēšana, ka tiekot vesta grunts, nevis asfaltu saturoši būvgruži, un shēmošana, kā izlocīties no atbildības, neatzīstot savas kļūdas. Mūsdienu digitālajā laikmetā, kad publiski ir pieejamas dažādas ortofoto kartes un pilsētā uzstādītas videonovērošanas kameras, šādi specifiski izlocīties vairs nav iespējams. Es būtu ar mieru saderēt – ja Smiltenes ģimnāzijas, tagad vidusskolas, absolventi Drandu ielā 24 sarīkotu salidojumu un veiktu izrakumus, tad katrs no absolventiem piemiņai šeit varētu atrast kādu baltu silikāta pusķieģeli no nojauktā skolas korpusa Dakteru ielā.
Kā “Facebook” grupas “Smiltenes novada attīstībai” administratoram man novada iedzīvotāji regulāri sniedz informāciju par nejēdzībām novadā, galvenokārt ar piebildi, lai neizpaužu informācijas avotu, lai gan šajā grupā smiltenieši paši var savu sakāmo publiskot. Nupat Smiltenes novada dome izdeva grāmatu “100 stipri stāsti” – par stipriem cilvēkiem stiprā pilsētā un novadā. Vai smilteniešiem bailes pašiem publiski norādīt uz savas pašvaldības kļūdām ir stipruma pazīme? Vai tāda ir stipro smilteniešu izpratne par mūsu pašu valdīšanu novadā? Stipriem cilvēkiem ir jābeidz baidīties, bet mūsu ievēlētajiem pašvaldības domniekiem ieteiktu ieklausīties Gitas Mūrnieces Stiprajā stāstā un izaugt līdz tam, lai varētu pateikt: “Piedodiet , mēs kļūdījāmies!” To var tikai stipri cilvēki.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valsts vides dienests atbērtnē konstatē pārkāpumus

Kategorijas