Krautnes ceļmalās jāsakopj

2021. gada 8. marts 11:11

472

Kāpēc valsts nozīmes ceļu malās mētājas zaru atliekas? Skats ir nepievilcīgs, ceļmalas izskatās nesakoptas. Vai tiešām drīkst pēc kokmateriālu izvešanas no meža krautnes vietu ceļmalā atstāt nesakoptu?

Tādu jautājumu “Ziemeļlatvija” saņēma no kāda mūsu lasītāja. Viņa novērotā ainava Smiltenes novadā attiecas uz kokmateriālu (zāģbaļķu) krautnēm, kas tiek veidotas pie valsts ceļiem.

Jāvēršas ar iesniegumu un jāsaņem saskaņojums

Pabeidzot darbus, bieži vien ceļa nomales un ceļa zemes nodalījuma josla paliek nesakoptas, tiek atstātas zaru atliekas un koku mizas, ar meža tehniku izveidojušās dziļas risas un bedres.

Parasti krautņu tuvumā ir uzstādītas gan ceļa zīmes, kas brīdina par to, ka uz ceļa notiek darbi, gan arī maksimālā ātruma ierobežojošās ceļa zīmes (60 vai 70 kilometri stundā). Taču ir arī redzamas krautnes, kuru tuvumā neredz nevienu ceļa zīmi. Vai tā drīkst būt pie valsts ceļa? Arī tas ir vēl viens jautājums, ko “Ziemeļlatvija” aicināta noskaidrot.

Latvijā ceļu uzraudzība ir nodota valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC). Bijušā Valkas rajona teritorijā to veic LVC Smiltenes nodaļas darbinieki.

Sīkāku informāciju, kā jāveic darbi, atrodoties valsts ceļam piederošajā teritorijā, un vai nedraud sods par šās kārtības neievērošanu, interesenti var uzzināt LVC mājaslapā lvceli.lv, taču sniedzam koncentrētu situācijas skaidrojumu.

Aizsargjoslu likuma 43. panta pirmās daļas pirmā punkta “b” apakšpunkts noteic, ka aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts izvietot kokmateriālu krautuves, ja nav saņemts autoceļa īpašnieka rakstveida saskaņojums kokmateriālu izvietošanai. Lai nepārkāptu Aizsargjoslu likumā noteikto, tad krautnes veidošanai pie valsts ceļa gan juridiskai, gan fiziskai personai attiecīgajā LVC nodaļā ir jāiesniedz iesniegums. Tā paraugs ir atrodams LVC mājaslapā (https://lvceli.lv/pakalpojumi/saskanojumi-un-atlaujas/darbu-veiksanas-saskanosana-autocelu-tikla/). Nodaļas darbinieki novērtēs paredzamās krautnes veidošanas vietu, proti, vai tā nebūs zem elektrolīnijas, vai vieta nav nepārredzama, vai netiks ierobežota satiksme un tamlīdzīgi. Ja viss būs atbilstoši ceļa satiksmes drošībai, tad LVC nodaļa izsniegs saskaņojumu kokmateriālu krautuves izvietošanai valsts autoceļa zemes nodalījuma joslā un saskaņotu kokmateriālu krautnes pie autoceļa aprīkojuma shēmu. Krautnes likumīgai izveidošanai nepieciešamos dokumentus izsniedz bez maksas.

No saskaņojumu saņemšanas brīža par ceļa drošību un kārtību atbild persona, kuras atbildībā nodota darbu izpilde un satiksmes drošība. Beidzot darbus, krautnes īpašniekam jānodod parakstīts akts par autoceļa posma nodošanu satiksmei drošā stāvoklī.

Lielākos valsts ceļus var atpazīt pēc ceļa zīmes Nr. 739 “Kilometru rādītājs” kas tiek uzstādītas ceļa labajā pusē. Ceļš var nebeigties Smiltenes nodaļai nodotajā pārraudzībā, tad krautnes īpašniekam jāvēršas pie blakus esošās nodaļas.

Ceļu sarakstus un precīzu katras LVC nodaļas atrašanās vietu var atrast “Latvijas Valsts ceļu” mājaslapā https://lvceli.lv/#_celu_tikls.

Neievērojot prasības, krautne ir nelikumīga

Ja krautne tiek izveidota, pārkāpjot norādītās prasības, tad tā ir nelikumīga un par krautnes nelikumīgu izveidošanu iestājas administratīvā atbildība, par ko ir piemērojams Ceļu satiksmes likuma 82. pants pantā “Ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana” noteiktais administratīvais sods. Minētā panta otrajā apakšpunktā daļā noteikts, ka “par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, tostarp ceļu zemes nodalījuma joslas uzaršanu, kā arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām” (viena naudas soda vienība ir pieci eiro).

Tā paša panta 6. daļā noteikts, ka “par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē darba vietu aprīkošanu uz ceļiem, piemēro naudas sodu darbu veicējam fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no četrpadsmit līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām”.

Savukārt administratīvā pārkāpuma procesu par Ceļu satiksmes likuma 82. pantā norādītajiem administratīvajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai tās apakškomisija.

Lai nenonāktu līdz tādai situācijai, visi, kuri grib veidot krautnes pie valsts ceļiem, aicināti to darīt likumīgi, vēršoties LVC nodaļās. Turklāt, ja gadījumā, privātuzņēmumiem vai iedzīvotājiem veidojot krautnes un izvedot kokmateriālus, tiks sabojāti ceļa elementi, tie tāpat būs jāsalabo, taču, ja to darīs LVC, tas būs par nodokļu maksātāju naudu.

“Vai tas būs godīgi, ka vieni bojās, bet citi par to maksās? “ vaicā mūsu lasītājs, kurš pievērsa “Ziemeļlatvijas” uzmanību dažviet valsts ceļu malās redzamajām krautnēm, arī gadījumiem, kad baļķi nokrauti pavisam tuvu ceļa malai.

Aicina neveidot aplokus ceļu tuvumā

Ir arī novērots, ka ceļu tuvumā tiek veidoti ganību aploki. Lopu turētāji izveido ganību aplokus, uzstādot betona stabus tuvu ceļa brauktuvei valstij piederošajā ceļa zemes nodalījuma joslā.

Rezultātā valsts akciju sabiedrība “Latvijas autoceļu uzturētājs” nevar veikt ceļu kopšanas darbus. Proti, vasaras sezonas laikā tiek veikta zāles pļaušana, veidots ceļa profils, vākts apaugums no grāvju malām.

Lopu turētāji tiek lūgti tādus aplokus neveidot, jo, ja aploki traucēs ceļu uzturēšanas darbiem, tos var nākties novākt.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Krautnes ceļmalās jāsakopj

Kategorijas