Cilvēki joprojām var meklē brīvprātīgo palīgu palīdzību pārtikas sagādē un mājdzīvnieku izvešanai pastaigā

2021. gada 12. marts 08:00

Ilglaicīgi dzīvojot bailēs par iespējām inficēties ar “Covid-19”, tā vien šķiet, ka cilvēki pazaudē līdzcietību, sirds siltumu un vēlmi palīdzēt. Tā liek domāt notikumi, ar kuriem saskārās kāda daudzdzīvokļu mājā Ērģemē dzīvojoša ģimene.

Par piedzīvoto un līdzcilvēku, šajā konkrētajā gadījumā – kaimiņu, attieksmi “Ziemeļlatvijai” telefona sarunā pastāstīja pekiniešu šķirnes sunīša saimniece Marija Aleksējeva.

Kaimiņi ziņo policijai
Ģimenē Marija ar “Covid-19” saslima pirmā. Sieviete strādā pansionātā, tur diemžēl ir vairāki saslimušie, tāpēc no inficēšanās paglābties grūti. “Mēs nevaram pateikt – neapkopsim iemītniekus, jo bail saslimt,” sarunu ar redakciju uzsāk sieviete. Viss bijis kaut cik labi, kamēr slimojusi tikai Marija pati. Vīrs bija kontaktpersona un varēja izvest laukā ģimenes četrkājaino draugu. Taču pēc kāda laika saslima arī viņš un ģimene nonāca bezizejas situācijā. Tas, ka pat nakts melnumā viņi nevar izvest suni paskrieties, kļuva skaidrs, kad pēc kaimiņu signāla M. Aleksējevai zvanīja policija. Uz jautājumu, ko darīt, atbildes, protams, nebija, jo policija nerisina iedzīvotāju problēmas, bet veic kontroles funkcijas. Tā trīs dienas ģimene dzīvoja izmisumā, jo nebija, kas sunīti izved laukā nokārtot dabiskās vajadzības. Kā zināms, ar kovidu inficētie nedrīkst pamest dzīvesvietu. Trīs dienas sunītis izmisīgi skatījies savējiem acīs un lūdzies, lai viņu izved pastaigā kaut uz īsu brīdi. Pēc trim dienām sunīša saimniece pati varēja doties laukā, jo pēc inficēšanās bija jau pagājušas desmit dienas un slimības pazīmes vairs nebija novērojamas. Diemžēl lūgumam kaimiņiem šajās dienās izvest pastaigā mazo pekinieti neatsaucās neviens. Turklāt sunīša saimnieki vēl dzirdējuši kaimiņu teikto, ka arī suņi pārnēsājot koronavīrusu. “Saprotams, ka cilvēki var citus aplipināt ar kovidu, bet suns taču ne,” uzskata Marija. Ērģemiete zvanījusi arī pagasta pārvaldes vadītājam Pēterim Pētersonam. Viņš, uzklausot problēmas izklāstu, solījis atzvanīt, bet neesot to izdarījis, kā arī nav sniedzis atbalstu šīs problēmas risināšanā.

Iesaka mazo sunīti uz pāris dienām atdot Valkas patversmei
“Ziemeļlatvija” telefoniski sazinājās ar P. Pētersonu. Viņš atzina, ka no sunīša saimnieces bija saņēmis telefona zvanu. Uzklausot stāstu un zinot, ka šajā daudzdzīvokļu mājā iedzīvotāji sadalījušies divās pretējās nometnēs – suņu un kaķu mīļi pret auto īpašniekiem –, piekrita, ka situācija nav viennozīmīga. Pagasta pārvaldes vadītājs atgādina, ka šādās dzīves situācijās nākas piedzīvot latviešu tautas parunā uzsvērto dzīves mācību: “Ko sēsi, to pļausi!” Viņš atklāj, ka regulāri pie viņa ierodas šīs mājas iedzīvotāji ar sūdzībām un iebildumiem vienam par otru. P. Pētersons atzīst, ka situācija ir sakaitēta, bet viņš šajā bezizejā sunīša saimniecei ieteicis uz dažām dienām pekinieti nodot Valkas dzīvnieku patversmei, bet saimniece kategoriski atteikusies no šī piedāvājuma. Pagasta pārvaldes vadītājs ieteicis sievietei naktī, kad neviena nav, lietojot deguna un mutes aizsegu, iziet ar sunīti laukā un brīnās par kaimiņu ziņošanu policijai. Tas vēlreiz apliecina, ka šajā mājā starp kaimiņiem nav siltu attiecību. Taču P. Pētersons izprot, kāpēc cilvēki ir tik piesardzīgi, jo šobrīd strauji pieaugusi saslimstība kaimiņu novadā – Naukšēnos.

Brīvprātīgie atrisinātu
jautājumu dienas laikā
Šis notikums apliecina, ka joprojām saslimušie nonāk situācijā, kurā nepieciešama palīdzība, bet viņi nezina, kur to saņemt. Arī karantīnā dzīvojošajiem nepieciešama pārtika un medikamenti, iznest sadzīves atkritumus un izvest pastaigā mājdzīvnieku.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar kustības #vieglipalīdzēt koordinatori Valkas novadā Rominu Meļņiku. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka pavasarī, kad Latvijā pirmo reizi izsludināja ārkārtējo situāciju, visā valstī aktivizējās brīvprātīgo palīdzības tīkls pārtikas piegādēm riska grupām – galvenokārt senioriem un ar hroniskām saslimšanām slimiem cilvēkiem –, kā arī cilvēkiem, kuri atrodas karantīnā vai pašizolācijā. R. Meļņika stāsta, ka jau kopš aizvadītā gada oktobra beigām šī kustība atsākusi aktīvi darboties. Brīvprātīgo palīdzības kustība #vieglipalīdzēt piedāvā palīdzību iepirkumu – pārtikas produktu un citu sadzīves preču – sagādē, mājdzīvnieku izvešanā pastaigās un emocionālā atbalsta sniegšanā. “Ziemeļlatvija” interesējās, vai arī lauku pagastos dzīvojošie var cerēt uz palīdzību, R. Meļņika skaidro, ka jā, jo arī laukos ir cilvēki, kas iesaistījušies šajā tik nepieciešamajā kustībā. Novada koordinatore aicina arī lauku iedzīvotājus informēt par palīdzības nepieciešamību, zvanot uz tālruni 25661991, un dienas laikā šis jautājums tiks atrisināts. Ja šī sunīša saimniece būtu lūgusi palīdzību, tā bez liekas domāšanas tiktu sniegta un mazais sunītis būtu izvests pastaigās.
#vieglipalīdzēt ir brīvprātīgo palīdzības kustība, kas izveidota kā #paliecmājās pērn martā, lai sniegtu palīdzību visiem, kam tā nepieciešama saistībā ar “Covid-19”. Tas ir valsts, pašvaldību un Latvijas uzņēmumu atbalstīts projekts. Preču piegāde ir bez maksas, un par samaksu par precēm jāvienojas ar brīvprātīgo, kas sniedz palīdzību. #vieglipalīdzēt apvieno vairāk nekā 800 brīvprātīgo visā Latvijā.

uzziņai
Brīvprātīgās kustības #vieglipalīdzēt kontakti
Lai saņemtu palīdzību, cilvēki aicināti zvanīt uz tālruni 25661991
vai vērsties pēc palīdzības interneta vietnē
www.vieglipalidzet.lv.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Cilvēki joprojām var meklē brīvprātīgo palīgu palīdzību pārtikas sagādē un mājdzīvnieku izvešanai pastaigā

Kategorijas