Visvairāk izsaukumu mūspusē ir uz glābšanas darbiem

2021. gada 12. marts 07:49

186

Visvairāk izsaukumu mūspusē ir uz glābšanas darbiem

Tradicionāli gada sākumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apkopo informāciju par aizvadītajiem 12 mēnešiem. Dienesta apkopotā statistika liecina, ka Vidzemes reģiona brigādes ugunsdzēsēji glābēji pērn devās uz 2362 notikumiem, no kuriem 887 bija ugunsgrēki, 1041 glābšanas darbs, bet 434 izsaukumi bija maldinājumi. “Ziemeļlatvija” lasītājiem dod iespēju uzzināt, kāds aizvadītais gads bijis Valkas, Smiltenes un Strenču ugunsdzēsējiem glābējiem.

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa informē, ka aizvadītajā gadā Vidzemē dzēsti 32 meža ugunsgrēki, kas ir par 42 ugunsgrēkiem mazāk nekā 2019. gadā. Ugunsgrēku skaits Vidzemes reģionā bija mazākais pēdējos trīs gados, un lielā mērā to ietekmēja ievērojamais kūlas ugunsgrēku kritums – no 458 kūlas ugunsgrēkiem 2019. gadā uz 276 ugunsgrēkiem 2020. gadā. Glābšanas darbu skaits nedaudz palielinājās, bet maldinošo izsaukumu skaits samazinājās. Plašāk par aktualitātēm, pieredzi un novērojumiem stāsta Valkas daļas komandieris Salvis Stepiņš, Smiltenes posteņa komandieris Renārs Žeļezkins, Strenču posteņa komandieris Gusts Svarinskis un S. Vējiņa.

– Kāds mūspusē bija aizvadītais gads ugunsdzēsējiem glābējiem?
S. Stepiņš: – Apkopotā Valkas daļas, kā arī Strenču un Smiltenes posteņu statistika rāda, ka aizvadītajā gadā kopumā Valkas, Strenču un Smiltenes novados bijuši 266 notikumi – 96 uz ugunsgrēku dzēšanu, 4 uz meža ugunsgrēku dzēšanu, 145 uz glābšanas darbiem, bet vēl 41 bija maldinājums. Salīdzinot ar 2019. gadu, izsaukumu skaits samazinājies par 61 notikumu – tas skaidrojams ar faktu, ka samazinājies dzēsto ugunsgrēku skaits mūspusē, tai skaitā dzēstie kūlas un meža ugunsgrēki.

– Par katru ugunsgrēku iedzīvotāji var izlasīt operatīvajās VUGD ziņās atsevišķi, bet cik ugunsgrēku pērn dzēsts un kādi ir to iemesli?
S. Stepiņš: – Kopumā pagājušajā gadā dzēsti 96 ugunsgrēki, to skaitā 19 kūlas ugunsgrēki (Valkas ugunsdzēsēji uz šiem ugunsgrēkiem izbrauca 4 reizes, Smiltenes – 12, Strenču – 4) un 4 meža ugunsgrēki (3 notikumi Valkas ugunsdzēsējiem, bet 1 Strenču). Ugunsgrēkos Valkas, Smiltenes un Strenču novados pērn cietuši seši cilvēki, pieci izglābti.
S. Vējiņa: – Analizējot šos skaitļus, gribam uzsvērt drošības jautājumu nozīmību mūsu ikdienā. Ticam, ka traģiskās nelaimes notiek mazāk, jo arvien vairāk mājokļos ir uzstādīti dūmu detektori, kas par nelaimi brīdina uzreiz, kā sajūt dūmus, tādējādi cilvēki paspēj izkļūt no piedūmotajām telpām un izsaukt glābējus.
R. Žeļezkins: – Diemžēl joprojām ir daudz mājokļu, kuros dūmu detektori nav uzstādīti. To parāda arī pagājušā gada izsaukumi, kuros cieta cilvēki. Gada sākumā VUGD saņēma izsaukumu uz Smilteni, kur pēc sākotnējās informācijas no dzīvojamās mājas cēlās liesmas. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka divstāvu dzīvojamā mājā deg dzīvoklis 30 kvadrātmetru platībā. Pirms VUGD ierašanās trīs cilvēki bija evakuējušies, bet vēl divus cilvēkus no piedūmotām telpām evakuēja ugunsdzēsēji glābēji. Ugunsgrēkā cieta viens cilvēks.
S. Stepiņš: – Maijā tika saņemts izsaukums uz Valkas novadu, kur daudzdzīvokļu namā dega sadzīves mantas 10 kvadrātmetru platībā. Kārķu brīvprātīgie ugunsdzēsēji no ēkas izglāba vienu cilvēku, kurš bija cietis, un nodeva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. No piedūmotās ēkas evakuējām vēl vienu cilvēku.
G. Svarinskis: – Jūlijā VUGD saņēma izsaukumu Strenču novadā, kur divstāvu dzīvojamās mājas dzīvoklī dega matracis viena kvadrātmetra platībā. Ugunsgrēkā cieta viens cilvēks, kurš tika nodots mediķiem. Ugunsdzēsēji glābēji no piedūmotām telpām izglāba divus cilvēkus, bet viens ēkas iedzīvotājs bija evakuējies pirms mūsu ierašanās. Šajos mājokļos, kuros notika ugunsnelaimes, dūmu detektori nebija uzstādīti.
S. Stepiņš: – Vēl mums pērn bijuši arī tādi izsaukumi, kur mājoklī dūmu detektors nav uzstādīts, lai arī, pēc saimnieku teiktā, ir iegādāts. Piemēram, septembrī tika saņemts izsaukums uz Valku, kur daudzdzīvokļu ēkā deg dzīvoklis piektajā stāvā. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg dīvāns un sadzīves mantas astoņu kvadrātmetru platībā. Pirms VUGD ierašanās kaimiņi izglāba divus cilvēkus, savukārt VUGD izglāba vēl vienu cilvēku. Šajā situācijā liels paldies kaimiņiem, kuri nebija vienaldzīgi – nelaimi pamanīja, zvanīja 112 un steidzās palīgā līdzcilvēkiem. Ja apstākļi būtu citādāki, viss varēja beigties traģiski.
S. Vējiņa: – Vidzemē ugunsgrēkos gāja bojā astoņi cilvēki, kas ir par trīs mazāk nekā 2019. gadā un ir mazākais bojāgājušo skaits pēdējos trīs gados. Ugunsgrēkos cieta 24 iedzīvotāji, bet izglābti 17. Traģiskie ugunsgrēki, kuros gāja bojā cilvēki, notika Madonas, Cesvaines, Vecpiebalgas, Priekuļu un Pārgaujas novados. Šo traģisko ugunsnelaimju iespējamie cēloņi bija neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā izmantojot atklātu liesmu un smēķējot, kā arī nepareiza apkures ierīces ekspluatācija. Ugunsgrēku iemesli arī Smiltenes, Strenču un Valkas novados ir tie paši.

– Vai traģiski ugunsgrēki notikuši arī Smiltenes, Strenču un Valkas novados?
S. Stepiņš: – Atskatoties uz aizvadīto gadu, varu ar gandarījumu teikt, ka esam to aizvadījuši droši – mums ugunsgrēkos nav bojāgājušu cilvēku. Tādu nebija arī 2019. gadā. Ja atceramies, tad 2018. gadā gan mums bija divi ugunsgrēkos bojāgājušie – viens Valkas pusē, otrs Strenču novadā. Esam pārliecināti, ka pēdējos divos gados to varam skaidrot ar faktu, ka arvien vairāk mājokļos ir uzstādīti dūmu detektori, kas glābuši no traģēdijām. Diemžēl mūsu novērojumi liecina, ka tikai katrā ceturtajā mājoklī, kurā aizvadītajā gadā izcēlās ugunsgrēks, bija uzstādīts dūmu detektors, bet vēl bēdīgāka ir statistika par tiem ugunsgrēkiem, kuros pērn gāja bojā cilvēki – septiņos no astoņiem mājokļiem, kuros notika traģiski ugunsgrēki, nebija uzstādīts dūmu detektors. Tādēļ aicinu ikvienu iedzīvotāju pārskatīt savu saimniecību un, ja mājoklī vēl nav uzstādīts dūmu detektors, to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Tās ir rūpes par savu un tuvinieku drošību.

– Vai iedzīvotāji apzināti maldina ugunsdzēsējus glābējus?
S. Stepiņš: – Ja salīdzinām pēdējos trīs gadus, tad maldinājumu skaits ir nedaudz palielinājies. Pērn mums bija 41 maldinājums – 15 Valkas pusē, 17 Smiltenes, bet vēl 9 Strenču novadā, kas, salīdzinot ar vēl vienu gadu iepriekš, ir neliels samazinājums. 2018. gadā bija 26 maldinājumi, bet 2019. gadā 31. Visticamāk, ka tas ir skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji kļūst arvien zinošāki, ieklausās padomos par pareizu rīcību, ja nelaime tomēr notiek, un ziņo. Vienmēr esam uzsvēruši un aicinājuši iedzīvotājus nekavējoties zvanīt uz 112, pat ja nav pilnīgas pārliecības par to, ka ir izcēlies ugunsgrēks vai noticis cits nelaimes gadījums, kurā nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība. Labāk mēs atbraucam un pārliecināmies, ka viss ir kārtībā, nevis ir notikusi nelaime un cilvēki velti gaida glābējus.

– Pavasara aktualitāte ir kūlas ugunsgrēki, beidzot to skaits ir samazinājies. Vai cilvēki kļuvuši apzinīgāki?
S. Stepiņš: – Publiskajā telpā jau ir izskanējis, ka Latvijā kopumā pērn samazinājās kūlas ugunsgrēku skaits, tātad arī pie mums. Pagājušajā gadā mums bija 19 kūlas ugunsgrēki – 3 no tiem Valkas novadā, 12 Smiltenes, bet vēl 4 Strenču novadā. Valkas un Strenču novados kūlas ugunsgrēku skaits samazinājās pat vairāk kā uz pusi. Piemēram, 2019. gadā mūspusē tika reģistrēti kopumā 42 kūlas ugunsgrēki. Šeit gan gribu uzsvērt arī pašvaldību ieguldīto darbu, lai teritorijas sakārtotu, runātu un skaidrotu īpašniekiem, cik būtiski ir sakārtot savu īpašumu. Vēl, protams, nozīmīgs aspekts ir laika apstākļi. Pieļauju, ka sava artava kūlas ugunsgrēku samazinājumam ir arī «Covid-19» izplatīšanās ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem – skolēni mācījās mājās, daļa pieaugušo strādāja attālināti, samazinājās satiksmes intensitāte un pārvietošanās pa ceļiem.
Ja paskatāmies vēl uz 2018. gadu, tad kūlas izsaukumu skaits bija tāds pats kā pērn, vien lielāks Smiltenes pusē, salīdzinot ar 2020. gadu. Būsim atbildīgi pret savu īpašumu un drošību arī pavasarī, kas tuvojas. Rīkosimies atbildīgi – nededzināsim pērno zāli, jo tas ir aizliegts, kā arī tas apdraud ikviena veselību un dzīvību, kā arī pašu īpašumu.

– Vai VUGD pagājušajā gadā nācās palīdzēt Valsts meža dienestam mežu ugunsgrēkos?
S. Stepiņš: – Jā, četras reizes. Valkas ugunsdzēsēji glābēji devās uz trīs meža ugunsgrēkiem, savukārt Strenču posteņa vīriem bija viens šāds notikums. Salīdzinājumam – 2019. gadā tie bija 19 izsaukumi mūspusē, bet vēl gadu iepriekš – 18. Šeit arī daudz nosaka cilvēka uzmanīga rīcība ar uguni, kā arī laika apstākļi. Bet, ja Valsts meža dienestam ir nepieciešama mūsu palīdzība, steidzamies palīgā.

– Vai visos trīs novados izsaukumi uz glābšanas darbiem bijuši daudz?
S. Stepiņš: – Kopumā bijuši 145 izsaukumi uz glābšanas darbiem. Visvairāk Smiltenes posteņa vīriem – 57, tad seko Valkas daļas ugunsdzēsēji glābēji – 51 izsaukums, savukārt Strenču vīriem bijuši 37 izsaukumi. Ja salīdzina ar 2019. gadu, tad glābšanas darbu skaits nozīmīgi pieaudzis Strenču postenī, tas skaidrojams ar faktu, ka pat četras reizes palielinājušies tie izsaukumi, kas saistīti ar nepareizu apkures sistēmu ekspluatāciju, tajā skaitā sodrēju degšanu dūmvados. Nedaudz palielinājies arī to izsaukumu skaits, kuros esam palīdzējuši dzīvniekiem – no septiņiem gadījumiem 2019. gadā līdz desmit izsaukumiem pagājušajā.

– Kādi ir bijuši šie gadījumi, situācijas?
S. Stepiņš: – Vairākas reizes esam no kokiem cēluši kaķus, kuri tur atradušies vairākas dienas, ir bijis izsaukums, kur kaķi uzlīduši elektrības balstos. Tāpat bija izsaukums, kur suņi un arī kaķi iekrituši dziļās bedrēs, mēs esam palīdzējuši dzīvniekus no tām izcelt. Vēl bijuši izsaukumi, kur palīdzība nepieciešama stārķiem – gan situācijās, kad stārķa knābis ir iesprūdis ligzdas konstrukcijās, gan tādi, kur mums atlicis vien bojāgājušo putnu no ligzdas nocelt lejā. Ļoti dažādi izsaukumi, bet visos dzīvnieku un putnu veselība vai dzīvība bija apdraudēta. Šā gada sākumā saņēmām arī zvanus par it kā ledū iesalušiem putniem Valkā, šī informācija gan neapstiprinājās, jo putni, ierodoties ugunsdzēsējiem glābējiem, neļāva tiem tuvoties, bet peldēja un pat aizlidoja tālāk. Vairākkārt esam runājuši ar ornitologiem, un viņi arī uzsver, ka putniem ir raksturīgs sēdēt nekustīgi un vērot cilvēkus. Tādēļ ir jāizvērtē katra situācija, jāpārliecinās, vai tiešām dzīvniekam palīdzība ir nepieciešama.

– Latvijā iedzīvotāji ir čakli ogotāji un sēņotāji, vai nācies palīdzēt arī viņiem?
S. Stepiņš: – Jā, pērn bija divi šādi izsaukumi Valkas un Strenču novados, augustā un septembrī, kad cilvēki bija apmaldījušies mežā. Abas reizes izdevās veiksmīgi atrast. Vienā situācijā cilvēks no meža iznāca laukā uz mūsu autocisternas raidītā signāla skaņu, otrā gadījumā cilvēks vēl pirms mūsu ierašanās notikuma vietā bija veiksmīgi atradis izeju no meža.

– Medijos bieži izskan informācija, ka trūkst mediķu, izsīkst arī policijas resursi, kāda situācija ir VUGD, precīzāk, Valkas daļā un posteņos Smiltenē un Strenčos?
S. Stepiņš: – Šobrīd visas vakances ir aizpildītas, taču Strenču postenī šogad būs iespēja pievienoties dienestam – meklēsim ugunsdzēsēju glābēju. Ja kāds lasītājs atbilst kritērijiem un ir gatavs stāties pretī izaicinājumiem, gaidām viņu savā pulkā. Aizvadītajā gadā ugunsdzēsēji glābēji ir arī mācījušies, paaugstinājuši kvalifikāciju. Katru nedēļu notiek gan teorētiskās, gan praktiskās mācības, lai spētu palīdzēt visdažādākajās situācijās. Pērn dienestā Valkas daļā un posteņos kopumā pieņemtas piecas amatpersonas. Viss notiek, lai esam gatavi palīdzēt 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.
– Pastāstiet, kā iesācies šis gads mūspusē!
S. Vējiņa: – Ja skatāmies, ka aizvadīti vien divi gada mēneši, tad jāsaka, ka dienestā kopumā smags gada sākums – jau bijuši vairāki ugunsgrēki, kur cilvēki cietuši un arī gājuši bojā. Arī Vidzemē šogad ugunsgrēkos bojā gājuši jau pieci cilvēki. Diemžēl šajos traģiskajos ugunsgrēkos mājoklī dūmu detektors nav bijis uzstādīts.
S. Stepiņš: – Jā, arī šonedēļ Valkā bija izsaukums uz ugunsgrēku, kurā cieta cilvēks. Ierodoties notikuma vietā, konstatējām, ka piedūmojums ir pirmā stāva dzīvoklī un kāpņu telpā. No pirmā stāva dzīvokļa izglābām vienu cilvēku, kurš ugunsgrēkā cieta un tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem. No ēkas tika evakuēti 10 cilvēki. Notikuma vietā dega sadzīves mantas trīs kvadrātmetru platībā. Mājoklī dūmu detektors nebija uzstādīts. Visbiežāk traģiskas ugunsnelaimes izceļas naktī, kad cilvēki guļ un nejūt smaržas un smakas, tāpēc tieši skaļais dūmu detektora signāls savlaicīgi pamodinās un dos iespēju izglābties.
Kad notiek šādi, nākas tomēr secināt, ka vēl daudz darba skaidrojošajā jomā. Turpināsim skaidrojošo un izglītojošo darbu, cerams, ka jau pavisam drīz epidemioloģiskā situācija valstī uzlabosies un varēsim klātienē vairāk runāt par dažādiem drošības aspektiem. Taču tikmēr ikvienam ir iespēja ielūkoties VUGD mājaslapā, un tur ir atrodami dažādi informatīvi materiāli par drošības jautājumiem.

– Vai jums ir kāds drošības padoms iedzīvotājiem 2021. gadam?
R. Žeļezkins: – Jā, ir gan! Februārī Smiltenes pusē saņēmām izsaukumu, kur dzīvoklī nostrādājis dūmu detektors. Pārbaudot mājokli, konstatējām, ka, visticamāk, detektors nostrādājis kļūdaini un tam vienkārši nepieciešams nomainīt bateriju jeb kronu. Tas arī būs galvenais padoms, jo daudzi iedzīvotāji dūmu detektorus uzstādīja aizpagājušā gada izskaņā un baterijas vidējais darbības ilgums ir vidēji gads, tāpēc šobrīd var rasties nepieciešamība dūmu detektoram nomainīt bateriju. Ja dūmu detektors sāk pīkstēt, sākumā ar garāku intervālu un tam pakāpeniski samazinoties, vai arī, nospiežot testa pogu, dūmu detektors nedarbojas, tad pienācis laiks bateriju nomaiņai. Nomainīsim baterijas, lai dūmu detektors mūs ir gatavs brīdināt, ja izceļas ugunsnelaime. Bet privātmāju iedzīvotājus aicinu sarūpēt arī ugunsdzēsības aparātu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Visvairāk izsaukumu mūspusē ir uz glābšanas darbiem

Kategorijas