Izglītības iestādes ar audzēkņu mazu skaitu biedē runas par varbūtēju slēgšanu

2009. gada 11. marts 12:35

1866

Izglītības iestādes ar audzēkņu mazu skaitu biedē runas par varbūtēju slēgšanu

Mazo lauku skolu pedagogus un arī skolēnus māc bažas. Ja no šā gada 1. septembra valstī nauda sekos skolēnam, tad izglītības iestādes ar audzēkņu mazu skaitu var tikt slēgtas.

Plānots, ka pašvaldībām piešķirtais finansējums skolu uzturēšanai būs atkarīgs no skolēnu skaita tajās, nevis pedagogu skaita kā līdz šim.

"Visi esam satraukti. Kad būsim novadā, ceram uz Valkas pilsētas lielo skolu sapratni un atbalstu mazajām skolām, jo ar savu naudiņu noteikti nespēsim izdzīvot," saka Ērģemes pamatskolas direktore Olita Šauja. Ērģemes skolā mācās 68 bērni.

Valkas rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītājai Ilzei Videmanei nav informācijas, ka valdība jau būtu pieņēmusi lēmumu par izglītības iestāžu finansējumu atbilstoši audzēkņu skaitam.

I. Videmane uzskata, ka nevajadzētu izlemt steigā, bez situācijas nopietnas analīzes, kaut gan tuvojas novadu domes vēlēšanas un novada politiķiem šovasar jābūt skaidrībai, kā tiks finansētas izglītības iestādes.

Valkas rajonā speciālisti daļēji jau ir modelējuši situāciju, apkopjot skaitļus par skolēnu skaitu katrā skolā šā gada 1. septembrī. Turpinājums būs maija nogalē.

Valkas rajonā ir daudz izglītības iestāžu, kurās audzēkņu skaits ir mazāks par 90. "Rajona izglītības pārvalde uzskata, ka Valkas rajonā skolu tīkls ir optimāls atbilstoši rajona iedzīvotāju skaitam un blīvumam, un skolas nevajag slēgt," saka I. Videmane.

Viņa uzsver, ka sliktākajā gadījumā vispirms pagastos jāsakārto infrastruktūra un jālemj par finansējumu sociālo jautājumu risināšanai novadā - pabalstiem, brīvpusdienām un tamlīdzīgi.

Turklāt skolu varbūtējā slēgšana ir vērtējama no dažādiem aspektiem: bērnu drošības, ņemot vērā arī pārvadāšanu ar autobusu uz pilsētas skolu, emocionālā komforta, veselības aprūpes, pietiekama uztura.

Valkas rajona pašvaldības ir ieguldījušas lielus līdzekļus skolu renovācijā, mācību kabinetu un skolu ēdnīcu labiekārtošanā. Lauku skolu pedagogi un pašvaldības raizējas, kas notiks ar tiem pagastiem, kuros varētu slēgt skolas. Tās laukos ir izglītības un kultūras "saliņas" un iespaido pagasta attīstību.

"Daudzi vecāki negribētu, lai viņu bērnus vadātu uz skolu Smiltenē vai citā pilsētā, vai arī lai bērni visu mācību nedēļu dzīvotu skolas internātā," domā trīs bērnu mamma variniete Svetlana Petrova.

Portāla ziemellatvija.lv apmeklētājs ar niku XXX gan pauž atšķirīgu viedokli: "Kāda jēga ir uzturēt pie dzīvības skolu ar dažiem skolēniem? Parasti skolēni, kas ir beiguši šādas skolas, nav konkurētspējīgi turpmākajā izglītības iegūšanas procesā, jo mazajā lauku skolā iegūtās zināšanas ir ļoti vājas. Pašvaldībām izdevīgāk ir nodrošināt bērniem bezmaksas transportu, lai viņi spētu apmeklēt skolu, kas atrodas attālāk."

Variņu pamatskolas skolniece Lāsma Gailīte (7. klase) spriež, ka lauku bērniem pilsētas skolā būtu ļoti grūti iejusties un apgūt mācību vielu. "Tur klasē ir vairāk skolēnu. Mūsu skoliņā visi ir draudzīgi. Te ir jaukas skolotājas. Ir lētas pusdienas. Nesen uzcēla sporta halli," saka pusaudze.

Variņu pamatskolas direktore Agita Birkenšteina gan cer, ka Variņu skolai slēgšana nedraud, jo tajā mācās 100 skolēnu.

Nākotne ir arī Valkas pamatskolai, kurā šobrīd mācās 583 skolēni. "Ja citas izejas nebūs, uzņemsim lauku bērnus, jo telpas savulaik plānotas ir aptuveni tūkstotim audzēkņu," saka skolas direktore Nadežda Možarova. Tomēr viņa uzskata, ka bērnam ir jāmācās maksimāli tuvu mājai.

"Valstī jābūt trijām prioritātēm: izglītībai, veselībai un lauksaimniecībai. Ja tās būs sakārtotas, tad arī izdzīvosim," domā N. Možarova.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Izglītības iestādes ar audzēkņu mazu skaitu biedē runas par varbūtēju slēgšanu

Kategorijas