Šodien – Leģionāru piemiņas diena

2021. gada 16. marts 08:23

216

Šodien, 16. martā, aprit 77 gadi kopš Otrā pasaules kara notikumiem, kuru dēļ Latvijā tika iedibināta Leģionāru piemiņas diena.

Pirmoreiz 16. martu pieminēt kā Latviešu leģiona karavīru dienu 1952. gadā ierosināja leģiona veterānu organizācija “Daugavas Vanagi”, jo šajā datumā 1944. gadā abas Latviešu leģiona divīzijas (15. un 19. divīzija) darbojās kopīgi Otrā pasaules kara Austrumu frontes kaujā pie Veļikajas upes aizsardzības līnijas pret PSRS Sarkano armiju.

Biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Smiltenes nodaļas priekšsēdis Jānis Dinga aicina šodien, 16. martā, atcerēties karavīrus, noliekot ziedus un iededzinot svecītes viņu atdusas vietās vai arī individuāli piemiņas vietās, kāds ir, piemēram, Baltais krusts Smiltenē.

“Atcerēsimies un pieminēsim mūsu Latvijas brīvības cīnītājus, mūsu Otrā pasaules karā kritušos latviešu karavīrus leğionārus, kuri, atrodoties starp divām nežēlīgām un necilvēciskām diktatoriskām varām, totalitāro Padomju Savienību un nacistisko Vāciju, tomēr cīnījās un ziedoja savu dārgāko par savu tēvzemi un dzimteni – par Latviju,” aicina arī “Daugavas Vanagu Latvijā” priekšsēdētājs, atvaļinātais flotes admirālis Andrejs Mežmalis.

1998. gadā Saeima pieņēma deklarāciju “Par latviešu leğionāriem Otrajā pasaules karā”. Deklarācijas ievadā uzsvērts, ka “1998. gadā pasaules masu informācijas līdzekļos, ārvalstu valdībām, kā arī starptautiskām organizācijām tiek sniegtas aplamas ziņas, ka latviešu leģionāri, kas Otrajā pasaules karā Vācijas bruņoto spēku sastāvā cīnījās pret PSRS, ir bijuši hitleriskā režīma atbalstītāji”. Vēsturiskās patiesības un latviešu karavīru labās piemiņas sargāšanas nolūkā Saeima deklarācijā paziņo, ka latviešu leģionā tiešām zināma daļa Latvijas pilsoņu iestājās brīvprātīgi, bet tas notika tāpēc, ka PSRS 1940.–1941. gadā realizēja Latvijā genocīdu. Simtiem cilvēku tika nošauti bez tiesas sprieduma, desmitiem tūkstošu tika deportēti uz PSRS attāliem apgabaliem. Arī Vācija šajā laikā pieļāva kara noziegumus un genocīdu Latvijā, tomēr tie Latvijas pilsoņus skāra daudzkārt mazākos apjomos. Tāpēc zināma daļa Latvijas pilsoņu uzskatīja, ka, iestājoties leģionā, viņi aizsargā sevi un savas ģimenes pret jaunām PSRS masveida represijām, kas vēlāk tiešām arī sekoja.

Deklarācijā arī norādīts, ka Leģionā iesaukto un brīvprātīgi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma atjaunošanas. Viņi nekad nav piedalījušies hitleriešu soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Latviešu leģions līdzīgi Somijas armijai karoja nevis pret antihitlerisko koalīciju, bet gan tikai pret vienu tās dalībvalsti – PSRS, kas attiecībā uz Somiju un Latviju bija agresors. Kad Vācijas bruņoto spēku virspavēlniecība mēģināja sūtīt leģionārus kaujās pret ASV, Lielbritānijas un Francijas bruņotajiem spēkiem, visi leģiona virsnieki un karavīri no tā kategoriski atteicās.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Šodien – Leģionāru piemiņas diena

Kategorijas