Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Strenču novada bērnudārzos katru nedēļu notiek darbinieku testēšana

Santa Sinka

2021. gada 18. marts 15:47

103
Strenču novada bērnudārzos katru nedēļu  notiek darbinieku testēšana

Lai pārliecinātos par veselībai drošiem darba apstākļiem un vidi, Strenčos pirmsskolas izglītības iestādē “Minkāns” un tās Sedas filiālē “Dzērvīte” jau trešo nedēļu pirmdienās Covid-19 testu veic visiem darbiniekiem. Turpmāk paredzēts, ka šādi būs jārīkojas bērnudārzos visā Latvijā.

“Par laimi, koronavīruss mūs nav skāris. Katru pirmdienu visiem darbiniekiem tiek veikts siekalu tests. Pirmajā nedēļā bija satraukums, jo nezinājām, kā būs, bet tagad jau esam pieradušas. Jāteic, ka šoziem bērni slimo krietni mazāk kā iepriekšējos gados šajā periodā,” “Ziemeļlatvijai” stāsta “Minkāna” vadītāja Sandra Muižniece.

Kopumā “Minkānā” un “Dzērvītē” ir 95 izglītojamie. Jautājot, kādas izmaiņas pirmsskolas izglītības iestādē un tās filiālē ir no 16. marta, S. Muižniece atbild: “Mēs turpinām strādāt, jaunie ierobežojumi lielas izmaiņas bērnudārzā neieviesīs, jo arī līdz šim pandēmijas laikā iestādi lielākoties apmeklē tie bērni, kuru vecāki strādā klātienē. Ja mājās ir jaundzimušais, tad mammas labprātāk mājās dzīvojas arī ar saviem vecākajiem bērniem.”

Trīs pirmsskolas vecuma bērnu māmiņa Svetlana Reitere no Jērcēnu pagasta priecājas, ka Strenču novadā bērnudārzs ir atvērts. “Ļoti novērtēju iespēju, ka var aizvest bērnus uz bērnudārzu. Kāds droši vien domā, kas tad viņai, dzīvo mājā un viss ir labi, bet, ilgstošāk padzīvojot pa māju, redzu, cik ļoti bērniem ir nepieciešama socializēšanās. Vecākajam bērnam ir obligātā apmācība. Ļoti ceru, ka arī tagad bērns drīkstēs turpināt apmeklēt dārziņu,” saka S. Reitere.

Ārkārtējās situācijas laikā ģimenē nolēma, ka S. Reitere nestrādās līdz pat rudenim, bet gan laiku veltīs bērniem, jaunākajam no tiem ir vien pusotrs gads. “Naudas ziņā, protams, neiegūstam, bet, kas tad šobrīd ir svarīgākais?! Tie ir bērni! Uzskatu, ka vecākiem ar maziem bērniem nav iespējams strādāt attālināti un vienlaikus jēgpilni nodarbināt mazos. Mums bonuss ir tas, ka dzīvojam privātmājā. Daudz neapskaužamākā situācijā ir tās ģimenes, kurām ir dzīvokļi. Paziņa dzīvo Vācijā, arī viņai ir mazi bērni, kaimiņi sūdzas, ka visu laiku trokšņo. Citas mammas ir tuvu depresijai, jo tas viss nav viegli. Pagājušajā gadā pavasara periodā bērniem mājās izstrādāju grafiku, kas bija līdzvērtīgs režīmam bērnudārzā. Vakaros, kad bērni bija iemiguši, gatavoju viņiem uzdevumus nākamajai dienai atbilstoši katra vecumposmam un spējām. Izplānoju pat ēdienkarti visai nedēļai, trīs līdz četrām ēdienreizēm dienā. Dzīve pēc grafika patiesībā bija ērtāka, nejutos tik ļoti nogurusi, drīzāk priecīga par režīmu. Tas, protams, prasa lielu ieguldījumu un enerģiju. Jāatzīst, ka šobrīd esmu palaidusi to visu pašplūsmā un līdz ar to ir sācies haoss. Centīšos atgriezties pie tā ritma,” laikrakstam stāsta māmiņa no Jērcēnu pagasta.

S. Reitere ir pārliecināta, ka vecākiem šajā pandēmijas laikā ir svarīgi ik dienu atrast laiku sev, kaut vai tas būtu vēlu vakarā, kad bērni guļ. “Izmantoju katru brīdi, kad bērni iemiguši, lai strādātu ar sevi. Un svarīgi, ka šajā brīdī neviens nenovērš tavu uzmanību. Pieļauju, ka būtu daudz neapmierinātāka ar visu, ja tagad sāktu strādāt jaunajā darbavietā. Tas radītu papildu stresu, steigu. Ir tik ļoti saprotams, ka daudzi strādājošie vecāki ar sevi netiek galā, kļūst neiecietīgāki pret mājiniekiem, gribas pabārties uz bērniem. Spriedze ir liela. Mums noskaņojumu ik dienu uzlabo dzīvošanās pa āru, katru dienu tās ir līdz trīs stundām. Vēl vecākajam bērnam katru nedēļu Valmierā ārā notiek džudo treniņi. Nāks vasara, tad bērnus nelaidīšu uz bērnudārzu, dzīvosimies pa māju. Ļoti ceru, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā uzlabosies un atcelts šos absurdos ierobežojumus,” stāsta S. Reitere.

Viņa smaidot piebilst, lai arī mammas vienmēr visu zina labāk, tomēr bez audzinātājām bērni nebūtu tie, kas ir tagad. Viņu darbs tiek novērtēts.

Bērnudārza “Minkāns” vadītāja atzīst, ka nav viegli diendienā audzinātājām lietot sejas maskas, jo bērniem ir svarīgs ne tikai acu kontakts, bet redzēt arī muti. Ar laiku pie pārmaiņām pierod, taču S. Muižniece nākotnē raugās optimistiski un ir pārliecināta ‒ viss ir pārejošs un būs labi.