Pavasara skaistums un posts – ko darīt, ja piemeklējusi pavasara alerģija?

2021. gada 20. marts 10:42

Pavasara atnākšana daļai cilvēku asociējas ar saulainu, siltu laiku, krāšņiem pumpuriem un ziediem, kā arī pozitīvu noskaņojumu un vēlmi doties pie dabas, taču alerģiskiem cilvēkiem pavasara atnākšana var būt īsts pārbaudījums. Ar kādām alerģijām iespējams saskarties pavasarī, kas ir krusteniskās alerģijas un kā mazināt alerģiju simptomus, stāsta Latvijas Alergologu asociācijas biedre, alergoloģe Ineta Grīsle un farmaceite Ilze Priedniece.

Pavasara alerģiju izpausmes

Pirmie alerģijas simptomi cilvēkam var parādīties tūlīt pēc dzimšanas, un tie ir saistīti ar pārtikas nepanesamību un ādas alerģijām. Bronhiālā astma kā alerģijas izpausme biežāk vērojama pirmsskolas vecuma bērniem un var turpināties arī tālāk visas dzīves laikā. Savukārt alerģiskās iesnas visbiežāk skar pusaudžus un gados jaunus cilvēkus, stāsta alergoloģe I. Grīsle. Alerģiju izpausmes ir līdzīgas visos vecumos, atšķirīgs var būt tikai biežums un reakciju smagums. Iespējams, ka vienam cilvēkam vienlaicīgi ir vairākas alerģijas izpausmes, piemēram, alerģiskās iesnas un astma. Tāpat bieži alerģiju izraisītāji jeb alergēni vienam pacientam var būt vairāki, piemēram, koku ziedputekšņi un nezāles.

Pavasara alerģijas sākas agri, februāra beigās vai marta sākumā, un tās izraisa koku ziedēšana. Pirmie zied alkšņi un lazdas, vēlāk maija sākumā – bērzi, gobas, egles, kastaņas. Šogad ziema negrib atkāpties, tāpēc arī alerģijas vēl nav īsti sākušās, skaidro I. Grīsle. Taču alerģijas simptomus vairāk varēs novērot, sākoties siltākam laikam, saulainās un vējainās dienās, kā arī fizisko aktivitāšu laikā. Alergoloģe uzsver, ka nereti pirmie alerģiju simptomi var būt līdzīgi vīrusu infekcijai:

deguna kņudēšana, tecēšana, aizlikums;
acu nieze un asarošana;
smagākos gadījumos pievienojas klepus, elpas trūkuma sajūta un čīkstēšana krūtīs.

Krusteniskās alerģijas

Dažādos, ļoti atšķirīgos alergēnos var būt līdzīgas sastāvdaļas, pret kurām cilvēkam ir pastiprināta jutība jeb alerģija. Alergoloģe I. Grīsle skaidro, ka, zinot alergēnu struktūru, var prognozēt iespējamās krusteniskās alerģijas. Piemēram, pacienti ar alerģiju pret bērza ziedputekšņiem bieži var sajust alerģijas simptomus, lietojot tādus pārtikas produktus kā ābolus, burkānus, seleriju. Tos ēdot svaigus, novēro kņudēšanu aukslējās, kā arī lūpu vai mēles piepampumu. Savukārt, mizojot jaunos kartupelīšus, līdzīgi kā bērzu ziedēšanas laikā, sākas deguna tecēšana un acu asarošanu. Termiski apstrādājot pārtikas produktus, alergēnu struktūra mainās un reakcijas vairs nenotiek. Visjaunākās laboratoriskās izmeklēšanas metodes var noteikt molekulāros alergēnus un apstiprināt krusteniskās alerģijas esamību.

Ko darīt, ja parādās alerģijas pazīmes?

Alergoloģe I. Grīsle skaidro, ka pirmais solis, lai mazinātu alerģijas simptomus, ir pārtraukt kontaktu ar iespējamo alergēnu, bet diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams. Ziedputekšņu alerģiju gadījumā ieteicams atturēties no sportošanas ārā, garām pastaigām mežā, telpu vēdināšanas dienas vidū. Ārā ieteicams valkāt saulesbrilles, bet, atgriežoties mājās, noskalot seju un nomainīt drēbes. Simptomu atvieglošanai noder antihistamīna līdzekļi – tie darbojas ātri, bet atvieglo simptomus tikai uz brīdi, tāpēc izmantojami tikai ātrai palīdzībai.

Sākoties alerģijas izpausmēm, noteikti jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta – ģimenes ārsts parasti pacientu nosūta pie alergologa. Veicot analīzes, iespējams noteikt alerģijas vaininieku un kopā ar ārstu izvēlēties labāko ārstēšanas plānu. Nevajadzētu alergēnu noteikšanu uzsākt uz savu roku, jo reizēm pozitīvi rezultāti vēl nenozīmē, ka ir apstiprināta alerģija. Alerģisko slimību pamatā ir iekaisums, kuru var ārstēt, un katram pacientam tiek nozīmēta terapija, pamatojoties uz simptomu smagumu un slimības norises ilgumu, skaidro I. Grīsle. Tomēr tas neizslēdz to, ka nākamajā sezonā slimība var atkal atkārtoties. Tāpēc alerģiskiem pacientiem mūsdienās piedāvā ne vien pretiekaisuma, bet arī specifisko imūnterapiju, kura pieradina organismu pie konkrētā alergēna.

Alerģisko pacientu gļotādas un āda ir ļoti jutīgas, tāpēc alergoloģe profilaksei iesaka regulāri lietot mitrinošus līdzekļus. Protams, jāatceras arī par veselīgu uzturu, labu miegu, fiziskajām aktivitātēm un labu garastāvokli, kas stiprina imūnsistēmu un palīdz cīnīties ar pavasara alerģijām.

Farmaceita komentārs

Farmaceite Ilze Priedniece skaidro – aptiekā cilvēki ar jautājumiem par alerģijām biežāk vēršas tieši pavasarī un vasarā, jo šajā laikā aktuālas kļūst problēmas ar ziedputekšņu alerģijām, pārtikas alerģijām, piemēram, no zemenēm, kukaiņu kodumiem un alerģiskām reakcijām, ko var veicināt saule. Savukārt visa gada garumā iespējams saskarties arī ar tādiem alergēniem kā mājas putekļu ērcītes, pelējums, dzīvnieku spalvas, kā arī pārtikas alerģijām un alerģijām no sadzīves ķīmijas.

Aptieku sortimentā ir gan bezrecepšu, gan recepšu pretalerģijas līdzekļi (izraksta ārsts) – tabletes, acu pilieni, geli, krēmi, ziedes, aerosoli, pilieni, šķīdumi iekšķīgai lietošanai, injekcijas. Antihistamīna līdzekļi bloķē histamīna receptorus.

Tabletes lieto alerģiska rinīta gadījumā, lai atvieglotu deguna un acu simptomus, un nātrenes gadījumā. Pretalerģijas līdzekļus var sākt lietot divas nedēļas pirms alergēnu sezonas. Labāk lietot otrās jeb jaunākās paaudzes medikamentus, tos parasti lieto vienreiz dienā. Pirmās jeb vecākas paaudzes medikamenti var izsaukt miegainību.
Alerģijas simptomus kā šķaudīšana, deguna tecēšana vai aizlikts deguns, nieze degunā palīdz mazināt deguna aerosoli. Ir pieejami aerosoli ar prethistamīna līdzekli, ko izmanto siena drudža un nesezonālā alerģiska rinīta gadījumā, lai mazinātu deguna sekrēciju, šķaudīšanu un deguna gļotādas tūsku. Pieejami arī glikokortikosteroīdus saturoši deguna aerosoli. Aptiekās nopērkami arī deguna spreji ar dabīgiem polimēriem, kas veido uz deguna gļotādas aizsargslāni pret alergēniem, tos var izmantot gan profilaksei, gan simptomu atvieglošanai. Deguna higiēnai noder jūras ūdens aerosoli.
Acu alerģijas simptomi – acu apsārtums, niezēšana un asarošana, pietūkuši acu plakstiņi – skar abas acis. Simptomus atvieglo pretalerģijas acu pilieni. Papildus noder arī mākslīgo asaru pilieni, kas palīdz noskalot alergēnus.
Gelus, kas satur antihistamīnus, lieto niezes mazināšanai pie ādas reakcijām – izsitumiem, nātrenes, ekzēmas, pēc kukaiņu kodumiem un saules apdegumiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pavasara skaistums un posts – ko darīt, ja piemeklējusi pavasara alerģija?

Kategorijas