Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Drošāk debesīs neskatīties

Inga Karpova

2021. gada 23. marts 08:00

39
Drošāk debesīs neskatīties

Jau gadu dzīvojam piespiedu izolētībā, tāpēc ikviens meklē iespēju sajust svaiga gaisa malku un kaut ar divu metru distanci satikt citus cilvēkus. Lai to iegūtu, bezmaz vai vienīgā iespēja ir doties pastaigās – cik nu katram atļauj veselība un kāju lokanība. Neesmu izņēmums, jo pēc ilgstošas sēdēšanas pie datora ar noliektu galvu pilnīgi prasās pēc garākas pastaigas. Godīgi sakot, tas ir arī viens no veidiem, kā uzpildu savu dzīvesprieka šampanieša pudeli. Vienu brīdi jau šķita, ka tā ir pilnīgi sausa, tāpēc vēl jo vairāk ir jādodas dabā, jo tur visu laiku notiek pārmaiņas pretēji mūsu ikdienai, dzīvojot izolētībā.
    Jā, Valka ir zaļa pilsēta, bet tomēr izvēlos doties pastaigā uz Valgu gar Pedeles upi, jo tad man nav jāsaspringst, kur likt kāju, varu mierīgi sarunāties ar ceļabiedru vai nodoties savām domām. Jāteic, ka šo maršrutu izmanto ļoti daudz valcēniešu, jo, kā atklājām, Valkā jau nemaz nav daudz vietu, kur pastaigāties, ja vien negribas staigāt pa mežu.  
    Sarunājoties ar paziņām, atklājām, ka Valkā gadiem nav atrisināta problēma ar gājēju celiņu, kas vijas gar Rūjienas ielas mikrorajona dīķiem uz poliklīniku. Dīķu apkārtne ir daudzmaz saposta, bet to nevar teikt par šo celiņu. Kā smējāmies, ejot šo maršrutu, drošāk debesīs neskatīties, jo savu laiku jau nokalpojušās betona plāksnes tik tiešām kādam var būt bīstamas. Par šo celiņu gadiem esam rakstījuši, bet pa lielam jau nekas nav mainījies. Turklāt tagad cilvēki, kuriem nav savas mašīnas, uz poliklīniku izvēlas iet kājām, nevis izmantot pilsētas sabiedrisko transportu, un šis ir īsākais ceļš no pilsētas centra uz poliklīniku.
    Valkas novada dome šogad plānojusi Lugažu laukuma rekonstrukciju. Noņemot vecās padomju laika betona plāksnes, kāda jau vēl būs noderīga. Ja ar naudu knapi, tad šīs plāksnes varētu izmantot lietderīgi, un viena no vietām būtu šī celiņa sakārtošana. Cik atceros, rekonstruējot Lugažu laukuma daļu  tuvāk pilsētas kultūras namam, derīgās plāksnes tika izmantotas bērnudārza, kas atrodas Ausekļa ielā 44, teritorijas celiņu atjaunošanai, jo tur arī bija bēdu leja. Domāju, ka šajos laikos nav nekāds negods vēl labas lietas likt lietā, negods būtu tās atdod kādai privātai personai vai aizvest uz izgāztuvi.