Beidzot gaisma tuneļa galā

2021. gada 23. marts 10:51

517

Valsts reģionālais autoceļš Smiltene–Valka (P24) jau gana daudzus gadus ir autovadītāju bēdu leja, it īpaši Smiltenes pusē – ar bedrēm un brūkošām nomalēm atsevišķos posmos, jau radot draudus satiksmes drošībai. Uz to norādījis ne viens vien autovadītājs.

Šis reģionālais ceļš ne tikai savieno Smilteni un Valku, bet smilteniešiem ir arī tuvākais ceļš uz Igauniju. Satiksme pa to ir gana intensīva. Taču ar bedru lāpīšanu sveikā vairs netikt, proti, šim objektam ir nepieciešama pamatīga rekonstrukcija.

Pirmie remontdarbi – jau šogad

Kad aizvadītā gada vasarā Smiltenē darba vizītē ieradās satiksmes ministrs Tālis Linkaits, “Ziemeļlatvija” ministru informēja par autovadītāju sūdzībām ceļa sliktā seguma dēļ, taču toreiz ministrs ceļa pārbūvei finansējumu nesolīja, skaidrojot, ka ceļš Smiltene–Valka nav prioritārajā sarakstā administratīvi teritoriālās reformas nodrošināšanai.

Šogad situācija jau vieš cerības uz ceļa Smiltene–Valka labāku segumu. Atbildot uz “Ziemeļlatvijas” jautājumiem, valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) informē, ka reģionālā autoceļa P24 Smiltene–Valka seguma atjaunošana plānota jau šīgada būvsezonā pavisam 9,18 kilometru garā posmā (6,10. km – 15,28. km) – virzienā no Smiltenes līdz Smiltenes un Valkas novadu robežai.

Savukārt ceļa Smiltene–Valka posmam no Smiltenes pilsētas robežas līdz krustojumam ar autoceļu Blome–Birzuļi–Palsmane (0,98. km – 6,10. km) šogad tiks uzsākta plānoto darbu projekta izstrāde. Ceļa remontdarbu uzsākšana būs atkarīga no tā, kad šiem darbiem būs pieejams finansējums, skaidro LVC.

Pagaidām autovadītājiem pa bedrainajiem ceļiem jābrauc uzmanīgi, vajadzības gadījumā samazinot braukšanas ātrumu. LVC brīdina, ka atkušņa laikā var pastiprināti atklāties defekti tajos reģionālo autoceļu posmos, kur pērn veikta virsmas apstrāde. Defektu vietās šķembu materiālam nav izveidojusies saķere ar bitumena emulsiju, tāpēc ar automašīnu riepām akmeņi var tikt atrauti no virsmas, pacelti gaisā un automašīnām var tikt nodarīti bojājumi. Autobraucēji var informēt par šādu defektu posmiem, zvanot uz VSIA “Latvijas Valsts ceļi” diennakts bezmaksas tālruni 80005555.

Kā rīkoties, ja sabojāta automašīna?

LVC skaidro, ka konstatētos defektus garantijas ietvaros labos pavasarī, tiklīdz to atļaus laika apstākļi, kā arī norāda, ka defekti virsmas apstrādes posmos ir radušies bitumena emulsijas nepietiekamas kvalitātes un laika apstākļu dēļ.

Ja transportlīdzeklim radušies bojājumi ceļa apstākļu dēļ un ir KASKO apdrošināšana, tad, lai pretendētu uz zaudējumu atlīdzību, ir jāievēro polisē norādītie noteikumi, kas katram apdrošinātājam var būt atšķirīgi. Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, jāvēršas pie apdrošinātāja, kas izsniedzis polisi. Ja transportlīdzeklim nav KASKO apdrošināšanas, tad, lai saņemtu atlīdzību par bojāto transportlīdzekli, tā vadītājam ir tiesības vērsties pie attiecīgā ceļa īpašnieka (pārvaldītāja). Šādā gadījumā, lai fiksētu visus negadījuma apstākļus un nodrošinātos ar pierādījumiem, transportlīdzekļa vadītājam notikuma vietā nepieciešams izsaukt policiju, kas fiksēs negadījuma apstākļus un sastādīs negadījuma reģistrēšanas protokolu. Vēlams arī pašam nofotografēt negadījuma vietu un transportlīdzekļa bojājumus, un šie visi materiāli kopā ar autoservisa sastādītu tāmi un dokumentiem, kas apliecina samaksātu transportlīdzekļa remontu, jāiesniedz autoceļa īpašniekam (pārvaldītājam).

Ja būvdarbi ir pieņemti ekspluatācijā – atbildīgs ir īpašnieks jeb ceļa pārvaldītājs, kas valsts autoceļu gadījumā ir LVC. Ja LVC atzīst, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota, tā izmaksā cietušajam atlīdzību un vienlaikus var lemt par attiecīgas summas piedziņu regresa kārtībā no būvdarbu veicēja. Ja LVC prasību par zaudējumu atlīdzību neatzīst, transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības vērsties tiesā.

Apdrošināšanas sabiedrībā “BALTA” (PZU grupa) jau novērots, ka ievērojami audzis to KASKO atlīdzības pieteikumu skaits, kas saistīti ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ. Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad ziemas faktiski nebija un līdz ar to izpalika arī Latvijai tik ierastā februāra un marta problēma – bedres, kas izveidojušās, iestājoties atkusnim, tad šogad saņemts par 91 procentu vairāk atlīdzību pieteikumu un jau tradicionāli lielākā daļa no tiem – Rīgā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Beidzot gaisma tuneļa galā

Kategorijas