Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vēsais laiks netraucē priecāties par kopā būšanu

Sandra Pētersone

2021. gada 26. marts 08:00

49
Vēsais laiks netraucē  priecāties par kopā būšanu

Strenču pamatskola ir viena no tām izglītības iestādēm Latvijā, kuras pirmās šonedēļ atsaukušās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aicinājumam rīkot klātienes nodarbības ārtelpā, ievērojot tā dēvēto “reģionu principu” mācību procesa organizēšanā.

Pēc IZM paustā, šāds risinājums ir nepieciešams vairāku iemeslu dēļ: “Covid-19” pandēmijas ietekmē strauji audzis Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas nodaļas neatliekamo pacientu skaits; ir ierobežojumi, ar ko jaunieši neprot tikt galā; ir nepieciešamība nostiprināt attālinātu mācību laikā iegūto zināšanu vismaz atsevišķus aspektus.

“Bijām drosmīgi, un sanāca”
Atbilstoši valdības lēmumam, sākot no šīs nedēļas, 1.–4. klašu skolēni iekštelpās klātienē drīkst mācīties 36 Latvijas novados, bet āra nodarbības atļautas skolās 45 pašvaldībās, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju nepārsniedz 250.
Epidemioloģiski drošo pašvaldību saraksts, kurās drīkstēs organizēt mācības svaigā gaisā, tiks aktualizēts katras nedēļas trešdienā. Piemēram, jau zināms, ka nākamajā nedēļā, sākot no 29. marta, 1.–4. klašu skolēni klātienē iekštelpās drīkstēs mācīties arī Valkas novadā, kur drīkstēs arī rīkot klātienes stundas ārtelpās 5.–12. klasēm. Katra skola epidemioloģiski drošajās teritorijās varēs patstāvīgi pieņemt lēmumu par klātienes nodarbību īstenošanas veidu un kārtību ārtelpās.
 “Paši sev pajautājām un paši sev teicām – “mēģināsim”. Esam bijuši drosmīgi, un mums sanāca,” izvērtējot pirmo dienu pieredzi, “Ziemeļlatvijai” teic Strenču pamatskolas direktore Dace Gaigala.
Ja arī turpmāk Strenču novads būs epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstā, tad skola noteikti  turpināšot mācības 5.–9. klasēm zem klajas debess, svaigā gaisā, jo atgriezeniskā saite no skolēniem un pedagogiem rāda, ka tā vajag, uzsver skolas direktore.
Pirmā pēc mēnešiem ilgas attālinātās mācīšanās klātienē satikās Strenču pamatskolas 7. klase, kurai šo otrdien ārā notika  latviešu valoda, matemātika, teātra māksla, klases stunda un sports.  Satraukumam un bažām, kā nu būs, nebija pamata, secina šīs klases skolniece Rūta Zandere, jo viņai patika viss. Tā ir iespēja klātienē komunicēt ar visiem klasesbiedriem un sadarboties ar skolotāju, turklāt mācību stundas ārā ir interesantas, labumus uzskaita Rūta un aicina arī citas skolas, kuras vien var, rīkot stundas ārā.
Labumu no tā saredz arī Strenču pamatskolas direktore Dace Gaigala. “Pirmkārt, tā ir komunikācija  klātienē, jo skolēnu prioritāte nākt uz skolu ir socializācija, otrkārt, –  sadarbības prasmes, treškārt, – vieglā, no klasiskās mācīšanās izpratnes atšķirīgā forma, kā skolēni uzzina kaut ko jaunu,” viņa dalās pieredzē.

Uz stundām – ar tēju termosā
Taujāta, vai šīs nedēļas sākumā, kad ārā bija vēss, skolēni mācoties nenosala, Strenču pamatskolas direktore teic, ka skola mācību procesu ārtelpā plāno, ievērojot “staciju” principu, lai skolēni būtu kustībā, un tā darīs līdz Lieldienu brīvdienām, proti, klase pārvietojas pilsētvidē no vienas mācībām piemērotas vietas uz nākamo, ilgi neuzkavējoties katrā “stacijā”, kur pilda integrētos uzdevumus. Piemēram, 7. klasei matemātikas stunda notika Gaujmalā, kur skolēni smiltīs zīmēja riņķa līnijas, aprēķināja laukumus un tamlīdzīgi, citas klases mācījušās Birzītē, kas ir viena no atpūtas vietām Strenčos, vēl citas vakar, 25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, devušās uz piemiņas akmeni Strenču dzelzceļa stacijā.
Skolēni arī paši domājot par to, lai ārā justos labi, piemēram, ņem līdzi termosus ar siltu dzērienu.
Mācību process saplānots tā, ka vienā dienā ārā aptuveni līdz piecām stundām mācās tikai viens klases kolektīvs. Ārtelpā mācību stundas notiek vidēji trīs mācību priekšmetos, kam klāt nāk sports un klases stunda.
Izaicinājumi izglītībā ārtelpā skolotājiem ir citādāka stundu plānošana atbilstoši mācību saturam un arī kompetenču pieejai, kas prasa vairāk laika.  Pedagogi arī secina, ka attālinātajā mācību procesā skolēni  ir pieraduši pie individuālās atgriezeniskās saites, kad skolotājs izlabo skolēna darbu, individuāli to komentē, bet nu šī principa “viens pret vienu” vairs nav, visa klase ir atkal kopā un skolēniem pie tā atkal jāpierod.   
“Skolēni ir  tikko satikušies, un ir vajadzīgi komandas veidošanas elementi, lai viņi atgūtu sevi, atgūtu komunikāciju ar klasesbiedriem un mulsums tiktu mazināts. Skolotājiem ir jāpalīdz jauniešiem ieraudzīt to, ko viņi  iemācījušies šādās mācību stundās, kas notiek salīdzinoši vieglā formā, un to, kāds ir viņu ieguvums. Ir skolēni, kuriem pirms tam pat bija bažas, – ko tad viņi ārā var darīt, tā jau ir tāda izklaide, bet mēs redzam trīs lielas vērtības, ko tagad uzsver arī skolēni, – svaigs gaiss, organizētas fiziskas aktivitātes, kuru attālinātajā mācību procesā pietrūkst, un būšana kopā ar klasesbiedriem,” uzsver Dace Gaigala.
Kāds 4. klases skolnieks viņai tā arī teicis, – labāk patīk mācīties mājās savā tempā, bet uz skolu grib iet, lai satiktu draugus.
Strenču pamatskolas 1.–4. klašu skolēni, kuri pēc vairāku mēnešu pārtraukuma drīkst mācīties iekštelpās, šo pirmdien skolā pat ieradušies satraukti kā 1. septembrī, Zinību dienā, un tāpat jutušies viņus pavadošie vecāki. Smaidīgi, bikli, disciplinēti, gluži kā uz citas planētas, sākumskolēni šobrīd sāk pierast pie mācību stundām skolā, ja vien Strenču novadam izdosies ilgstoši noturēties epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstā. Tikai divas ģimenes skolai lūgušas saskaņojumu atļaut viņu bērniem mācīties mājās masku obligātās lietošanas prasības dēļ.

Vilks laukā no virtuālās dzīves
Ne visas izglītības iestādes Latvijā, kuras drīkst rīkot klātienes nodarbības ārtelpās, to uzreiz dara pēc pilnas programmas. Piemēram, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā ārā notiek sporta stundas 1.–4.  klasēm, bet nodarbības ārtelpā citos mācību priekšmetos plānots sākt šo piektdien, 26. martā, pirmās uz tām ieradīsies 5. un 7. klase.
“Gaidījām, kad kļūs siltāks,” “Ziemeļlatvijai” teic skolas direktore Dina Meistere. Vidusskolā mācās arī bērni, kuri nedzīvo Apē un kuriem pēc stundām jāgaida transports uz mājām, tāpēc skolai bija bažas, ka vēsajā laikā viņi varētu saaukstēties.
“Ir klases, kas ļoti grib satikties, un ir klases, kas saka, – siltumā ir labāk. Bērni pieraduši mācīties attālināti un viena daļa varbūt pat negribēs tikties klātienē. Esot katru dienu kopā ar datoru, telefonu un televizoru, daudzi iekrīt virtuālajā dzīvē, tāpēc socializācija ir nepieciešama, tāpat arī  fiziskas aktivitātes. Kādi kļūst mugurkauli, ilgstoši sēžot! Cieš arī redze. Mēģināsim vilkt bērnus laukā. Mums šķiet, ka bērni tik ilgi ārā nemaz pēdējo pusgadu nav bijuši, kā tagad varēs būt stundās ārā,” teic Dina Meistere.