Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana vai iznīcināšana?

2021. gada 26. marts 08:00

505

Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana vai iznīcināšana?

Pēc Smiltenes novada domes publicētā paziņojuma par būvdarbu noslēgšanu Mēru muižas atjaunotajā verandā vietējā sabiedrībā būvdarbu kopējo izmaksu, kas ir nepilni 85 tūkstoši eiro, un verandas vizuālā izskata dēļ izcēlās vētra.

Uz to plašākai sabiedrībai norādīja smilteniete Elīna Kubuliņa-Vilne “Facebook” grupā “Smiltenes novada attīstībai”. Ieraksts izraisīja plašu rezonansi. “Es nekandidēju vēlēšanās, neesmu nevienā sarakstā, bet vienmēr sekoju līdzi Smiltenes novada pašvaldības darbiem. Man kā sabiedriski aktīvai iedzīvotājai ir svarīgi saprast, kur aiziet nodokļu maksātāju nauda. Ieraugot ziņu par Mēru muižas atjaunoto verandu, pirmais pievērsu uzmanību neadekvāti augstajām izmaksām. Citviet Latvijā līdzīgi objekti ēkās, kam ir piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, atjaunoti vai restaurēti par krietni mazāku summu. Un pavisam citu rezultātu. Nenoliedzu, ka tas nav vajadzīgs, bet ir taču arī citas prioritātes. Mēru muižā atrodas Smiltenes novada muzejs, ir vajadzīgas ekspozīciju telpas. Pēdējo reizi, kad apmeklēju muzeju, tajā bija bardaks. Uzzinot, kādiem nolūkiem tiks izmantota vaļējā veranda, pārņem neizpratne,” laikrakstam stāsta E. Kubuliņa-Vilne.
Būvdarbi norisinājās projekta “Mēru muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana” ietvaros, ko Smiltenes novada dome iesniedza Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansētās Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju”.
Kā informēja Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Zelma Mičule, projekta mērķis ir atjaunot Mēru muižas verandu tās vēsturiskajā skatā. “Mēru muižā izvietotā Smiltenes novada muzeja darbība ar katru gadu kļūst aktīvāka, veranda kalpos apmeklētāju piesaistei, izstāžu eksponātu izvietošanai, āra mācību stundu organizēšanai, pasākumu organizēšanai un citiem pasākumiem. Īstenojot projektu, tiks palielināta lauku iedzīvotāju drošumspēja, kā arī vietas potenciāls un pievilcība, kas var kļūt par priekšnosacījumu jaunu integrētu tūrisma, kultūras, veselības un citu saistītu pakalpojumu un produktu piedāvājumam. Projekta kopējās būvdarbu izmaksas ir 84 967,35 eiro no kurām Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums ir 45 000,00 eiro,” aizvadītajā piektdienā ziņoja Z. Mičule.

Galveno problēmu
saskata izpratnē
E. Kubuliņa-Vilne uzskata, ka tieši šādu situāciju dēļ ir vajadzīga sadarbība pašvaldībai ar iedzīvotājiem un ir jāmaina komunikācijas forma. “Tātad jau galvenā problēma ir mūsu izpratnē – kas ir kultūrvēsturiskas vērtības. Un vai tās vajag saglabāt. Tas nekas, ka Mēru muižai pašlaik nav kultūrvēsturiskā pieminekļa statusa. Tas nav attaisnojums sazāģēt vēsturisku verandu un durvis. Apgalvojums “pēc iespējas – restaurēšana, ja nav šādu iespēju, tad atjaunošana” ir pārsteidzošs, cik restauratori tad vispār ir apzināti un vai tiešām neviens nebija atrodams/nepiekrita? Kā tad kaut vai ar to, kurš atjaunoja skaistās mācītājmuižas durvis? Un tikko šajā diskusijā jau iesaistījies viens restaurators, kurš uzskata, ka šos darbus būtu veicis par zemākām izmaksām. Ja jau terases izbūve tiešām balstījās uz vecajiem fotoattēliem, tad kāpēc attēlā redzamie terases balsti ir no akmens, nevis ķieģeļiem. Kaut kā neticās, ka ķieģeļi nekur nebija dabūjami. Vēl jautājums, vai ir pamatota finansējuma piesaiste no Abulas lauku partnerības – projekts taču saucās “Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana”, nevis iznīcināšana, kā tas notiek,” saka E. Kubuliņa-Vilne.

Noved pie
neatgriezeniskām sekām
Arhitekts Oskars Poikāns, redzot jaunuzcelto Mēru muižas verandu, pašvaldības rīcību nodēvē par virzīšanos caur ērkšķiem uz krūmu centru. “Rekonstrukcija – šis ir precīzāks apzīmējums tam, ko šajā gadījumā pašvaldība dēvē par atjaunošanu. Cilvēki mēdz rekonstruēt, piemēram, senas kaujas, vidi un objektus. Filmu ražošanai tiek izveidotas veselas kino pilsētas – ar mākslīgi radītu vidi un priekšmetiem. Mēru muižas lievenis, kā to liecina pieejamā informācija, tika pilnībā likvidēts no pamatiem līdz jumtam un no jauna rekonstruēts. Rekonstruējot lieveni, nav pielietotas metodes un materiāli, kas būtu piemēroti restaurācijas gadījumā. Salīdzinājumam – Āraišu ezerpils ir rekonstrukcija – atdarinot kokapstrādes metodes un paņēmienus ir rekonstruētas ēkas, apmeklētāji var iztēloties, kāda bija tolaik dzīves telpa. Kāda būtu jēga no Āraišu ezerpils, ja tā tiktu izgatavota no frēzētiem guļbaļķiem ar bitumenta šindeļu jumtu? Tieši tikpat Mēru muižai neiederīgi ir jaunuzbūvētā lieveņa pamatu stabi un terases dēļi. Pieejot klāt, ir redzams, ka tā visa ir butaforija, kas cenšas izlikties par Mēru muižas kultūrvēsturisko mantojumu,” komentē O. Poikāns.
Nav atbildēts jautājums, kā tika saglabāts kultūrvēsturiskais mantojums, ja tas tika iznīcināts. “Mēru muiža bija saglabājusi sākotnējo veidolu, tāpēc sabiedrībai, visticamāk, pat prātā neienāca, ka šis objekts nav kultūras pieminekļu inspekcijas pārraudzībā. Kā rezultātā pasūtītāja izpratnes trūkums par vēsturisku objektu apsaimniekošanu noveda pie neatgriezeniskām sekām, par kurām nākotnes ierakstos kādā no arhitektoniski mākslinieciskajām inventarizācijām par šo būvperiodu būs rakstīts: “Stiprie cilvēki stipri maldījās.”,” norāda arhitekts.

Ierobežota pieejamība
informācijai
Smiltenes novada dome, reaģējot uz izraisīto rezonansi un plašajām diskusijām sociālajos medijos, sniegusi atbildi, paskaidrojot, kāpēc veranda atjaunota, nevis restaurēta, kā arī uzskaitījusi galvenos veicamos darbus.
Bet, kas tad sastāda atjaunotās Mēru muižas augstās izmaksas? Pretendenta piedāvājums saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 14. panta otro daļu un 40. panta trešo daļu, un Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 1. punktu prasītajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar vietējo uzņēmumu SIA “ASE”, kas iepirkumā par būvdarbiem piedāvāja otro zemāko summu. Uzņēmumā paskaidroja, ka, veidojot iepirkumu, visiem pretendentiem nosacījumi ir vienādi. Jāaizpilda finanšu piedāvājuma forma pēc iepriekš izstrādāta projekta. Projekta risinājumi pārvērsti finanšu piedāvājumā katrā ierakstā, ar ko ikviens var iepazīties elektronisko iepirkumu sistēmā. Katru pozīciju secīgi aizpildot un saprotot, cik tas maksā, beigās veidojas kopējā summa. Tie ir materiāli, darbinieku algas, nodokļi, dažādi riski, mehanizācijas, objekta atrašanās vieta, transports un vēl citi. Pozīciju esot daudz.
Iedzīvotāji ir aicināti izprast situāciju un iedziļināties sīkāk, kā katra pozīcija veidojas. Sākumā ir pasūtītāja vēlmes, viņš pieņem lēmumu, ko darīt, tālāk izvirza uzdevumu un meklē projektētāju. Projektētājs izvēlas risinājumu, materiālus, izveido finanšu piedāvājumu. Caur finanšu piedāvājumu ir atklāts konkurss, kurā tiek izvēlēts pretendents ar zemāko cenu. Sagaidāmais rezultāts un izpildes kvalitāte ir cita lieta.
Savukārt uz laikraksta uzdoto jautājumu, ko iesāks ar demontētās Mēru muižas verandas materiāliem, Smiltenes novada pašvaldība atbild: “Koka dēļi, kuri nav satrupējuši, tiks saglabāti, līdz tiem tiks atrast otrreizējs pielietojums. Jumta segums, kā jau iepriekš rakstīts, 60% no esošajiem uzklāti atpakaļ, notīrot no nosūnējuma.”
“Ziemeļlatvija” nākamajā numurā plašāk skaidros par Mēru muižas terases durvju atjaunošanas ieceri, kas saņēmusi kritiku sociālajos medijos.

smiltenes novada domes skaidrojums
Par Mēru muižas terases jumta konstrukcijas un pamatu atjaunošanas nepieciešamību
Uzsākot darbu pie Mēru muižas terases atjaunošanas (t.sk. būvprojekta izstrādes), vērā ņemti kontrolējošo institūciju atzinumi, tehniskās apsekošanas atzinumā un arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā norādītais. Svarīgākais:
- 2013. gadā veiktajā muižas arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā (AMI) aprakstīts terases stāvoklis: Muižas ēka pilnībā saglabājusi sākotnējo apjomu, vienīgās izmaiņas saistītas ar 20. gs. otrajā pusē pārbūvēto lieveni (verandu). Lai arī paša lieveņa apjoms saglabājies kā sākotnējais, uzejas kāpnes izveidotas pilnībā jaunas 20. gs.2.pusē; mūra daļa ir sākotnēja, ar 20. gs. 2. puses labojumiem, koka daļa – 20. gs. 2. puse ar atsevišķi sākotnējiem elementiem.
- Verandas elementi/daļas ir vairākkārt labotas līdz 2000. gadam (ķieģeļu sienas pārmūrētas, terases grīda mainīta vairākkārt, tostarp labojumi veikti kāpņu pakāpieniem).
- 2018. gadā Būvniecības valsts kontroles birojs sniedzis Mēru muižas tehniskās apsekošanas atzinumu par publiskās ēkas ekspluatāciju, kuras laikā novērtēta mehāniskā stiprība un stabilitāte verandai – konstatēts, ka nevienmērīgas pamatu sēšanās rezultātā notikusi ēkas pamatu daļas un augstāk esošās kolonnas deformācija
- 2019. gadā veiktās Mēru muižas tehniskās apsekošanas atzinumā norādīts: Ēkas ziemeļu puses verandas grīda izbūvēta no koka dēļiem, kas ilgstošas ekspluatācijas rezultātā atsevišķās vietās ir deformējušies (iesēdušies). Ēkas ziemeļu pusē ieejas mezgla (verandas) virspamatu daļa izbūvēta no ķieģeļu mūra. Konstatēts, ka mitruma un sala izraisītu spriegumu, kā arī nepietiekošas grunts nestspējas rezultātā ķieģeļu mūra konstrukcijās izveidojušās plaisas ar atvērumu 10–30 mm. Notiek verandas pamatu sēšanās, rezultātā notiek verandas koka konstrukciju “sasvēršanās”. Situācija vērtējama kā pirms avārijas. Jāparedz verandas pamatu pastiprināšana.

Par Mēru muižas terases jumta konstrukcijas un pamatu atjaunošanas izmaksām
Pašvaldība nodrošina atklātu iepirkuma konkursu rīkošanu, kur pretendenti iesniedz faktiskās pakalpojuma izmaksas atbilstoši darba uzdevumam.
2019. gadā veiktajā iepirkumā par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību objektam “Mēru muižas terases jumta konstrukcijas un pamatu atjaunošana” tika saņemti trīs piedāvājumi, kur par uzvarētāju atzina piedāvājumu ar zemāko cenu (summas norādītas EUR bez PVN):
• SIA “CAMPAIGN” – 19 106,08,
• SIA “BALTS UN MELNS” – 19 900,00,
• SIA “KPB PROJEKTĒTĀJS.LV” – 7900,00.
2020. gada veiktajā tirgus izpētē par būvdarbu uzraudzību objektā “Mēru muižas terases jumta konstrukcijas un pamatu atjaunošana” saņemts viens piedāvājums – SIA “Marčuks”, piedāvātā līgumcena 2424,00 EUR bez PVN.
2020. gada iepirkumā par būvdarbiem “Mēru muižas terases jumta konstrukcijas un pamatu atjaunošana” tika saņemti pieci pretendentu piedāvājumi, kur par uzvarētāju atzina pretendentu ar zemāko cenu (summas norādītas EUR bez PVN):
• SIA “ASE” – 61 964,90,
• AS “BŪVUZŅĒMUMS RESTAURATORS” – 107 174,11,
• SIA “EVENTO” – 69 293,38,
• SIA “Premium Properties” – 60 732,81,
• SIA “Warss+” – 64 770,08.
Mēru muižas terases jumta konstrukcijas un pamatu atjaunošana ir veikta atbilstoši izstrādātajam būvprojektam.
Skaidrojam, ka Mēru muižas terases jumta konstrukcijas un pamatu atjaunošanas izmaksās ir iekļauti šādi galvenie darbi: zemes darbi, demontāža, bruģa seguma ieklāšana, terases dzelzsbetona konstrukciju izbūve, terases jumta montāža, jumta seguma ieklāšana (seguma materiāls: 60% esošais, 40% jauns), lietusūdens novadīšanas sistēma, terases grīdas montāža, terases fasādes apdare, dzelzsbetona kāpņu montāža un kāpņu margu uzstādīšana, koka konstrukciju montāža u.c.
Jaunu kāpņu izbūve ir veikta, balstoties uz muzejā pieejamiem 1923./1924. gada un 1943. gada fotoattēliem, kuros redzams sākotnējais kāpņu izskats, kā arī uz arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā pievienoto 1925. gada ēkas pārbūves projektā norādīto informāciju.
Skaidrojumu sagatavoja Marita Mūze, sabiedrisko attiecību speciāliste pēc Smiltenes novada muzeja, Bilskas pagasta pārvaldes un
Saimnieciskas darbības nodaļas sniegtās informācijas

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana vai iznīcināšana?

Kategorijas