Par Smiltenes televīziju lemts formāli, neiedziļinoties niansēs un neapzinoties sekas. Spriedums ir, atbildīgo nav

2021. gada 30. marts 08:00

2160

Par Smiltenes televīziju lemts formāli, neiedziļinoties niansēs un neapzinoties sekas. Spriedums ir, atbildīgo nav

Vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji bija pieraduši pie tā, ka televīzijas raidījumus par notikumiem Smiltenē un apkārtnē gatavo “STV studija” – operators un videoinženieris Jānis Ūdris un korespondente Evita Ūdre.

Sabiedrībai kā auksta duša uz galvas bija piektdienas, 26. marta, vakarpusē “Facebook” vietnē ievietotais “STV Studija” paziņojums par to, ka 21. martā pārraidītais raidījums “Nedēļa Smiltenes novadā” bija pēdējais viņu veidotais.

No skatītājiem jau atvadījušies
Sociālos tīklus pārpildījuši tuvu un tālu dzīvojošu dažādu vecumu un dažādu sabiedrības slāņu smilteniešu komentāri, izsakot atbalstu un pateicību Evitai un Jānim Ūdriem par viņu darbu un paužot sašutumu par Smiltenes novada domes rīcību, – pašvaldības izsludinātā publiskā iepirkuma dēļ “STV Studija” zaudē vietējās pašvaldības pasūtījumu par audiovizuālo darbu veidošanu un pārraidīšanu un līdz ar to Smiltenē vietējā televīzija paliek bez darba.
Oficiāli iepirkums vēl nav noslēdzies, taču, ņemot vērā kritēriju “uzvar lētākais piedāvājums”, jau tagad redzams, ka iepirkuma sadaļā par raidījuma “Nedēļa Smiltenes novadā” sagatavošanu un pārraidīšanu reģionālajā televīzijā lētāko piedāvājumu (36 400 eiro) izteikusi SIA “Valmieras TV” . Tā ir reģionālā jeb Vidzemes televīzija, kuras raidījumi skatāmi kanālā Re:TV.
Jāņa Ūdra individuālā uzņēmuma “Skaņa” (“STV Studija”) piedāvājums ir par 1965,6 eiro dārgāks.
Apzinoties, ka iepirkumā faktiski ir zaudējuši, Evita un Jānis Ūdri jau publiski ir atvadījušies no saviem skatītājiem, kā arī 26. martā vērsās ar iesniegumu SIA “Vidzemes televīzija” par atteikumu no sava raidlaika televīzijas kanālā Latvijas Reģionu Televīzija Re:TV un uzteica Smiltenes novada domei studijas telpu nomu pašvaldībai piederošajā ēkā.
Šoks – tā īsi var raksturot daudzu cilvēku reakciju, jo viņi neredz iemeslu, kāpēc pašvaldībai būtu jānomaina tādi vietējo notikumu atspoguļotāji televīzijā, kuri divus gadu desmitus iespēju robežās godprātīgi darījuši savu darbu, atvēlot tam arī brīvdienas, svētku dienas un vakara stundas pēc darba dienas.
Iepirkumu par audiovizuālo darbu veidošanas un pārraidīšanas pakalpojumu pašvaldība rīko jau no 2015. gada, līgums iepirkuma rezultātā tiek slēgts uz vienu gadu.
Šogad no jaunā iepirkuma nolikuma pirmo reizi ir izņemts savā ziņā atbalsta mehānisms vietējiem uzņēmējiem (prasība pēc TV studijas Smiltenes novadā, kas ir tikai Jāņa Ūdra uzņēmumam “Skaņa”). Iepriekšējais tehniskās specifikācijas punkts “studijas ieraksta nodrošināšana Smiltenes novadā” tagad nolikumā ir ierakstīts jaunā redakcijā “audiovizuālā darba ieraksts”, – pakalpojuma sniedzējam jānodrošina audiovizuālā darba ieraksta sagatavošana Smiltenes novada teritorijā (pēc 1. jūlija jaunajā Smiltenes novada teritorijā), bet studija tam obligāti nav vajadzīga.
Izņemot studijas prasību no nolikuma, iepirkums kļūst saistošs arī citu novadu uzņēmumiem, arī SIA “Valmieras TV”, kas pirmo gadu piedalījusies šādā iepirkumā Smiltenes novadā un piedāvājusi zemāko cenu.

Divi iepirkumi –
divas atšķirīgas pieejas
Grozījumi iepirkuma tehniskajā specifikācijā bija jāveic ar mērķi radīt apstākļus brīvai konkurencei, skaidro Smiltenes novada pašvaldības Publisko iepirkumu komisija (priekšsēdētāja Lita Kalniņa, locekļi – Kārlis Lapiņš, Otārs Putrālis, Gints Eislers, Jānis Pērle, Sanda Raiskuma).
Smiltenes novada domei tomēr ir iespēja, kā iepirkumā nākt pretī vietējiem uzņēmējiem arī konkurences apstākļos, piemēram, ar punktu sistēmu, ar kuras palīdzību var diktēt savas prioritātes darbu veicējam (tāda var būt jau pieminētā studija).
To, ka Smiltenes novada dome citos gadījumos tā dara, norāda pašvaldības nesen izsludinātais iepirkums “Drukas un maketēšanas pakalpojums Smiltenes novada pašvaldības vajadzībām”. Šā iepirkuma vērtēšanas protokolā redzams, ka viens no kritērijiem ir videi draudzīga piegāde (jo tuvāk pakalpojuma sniegšanas vietai, jo labāk – degvielas patēriņa un CO2 izmešu ziņā). Šis punkts nodrošina to, ka viens no pretendentiem – Smiltenes uzņēmums “ITS Tehnoloģijas” – iegūst vairāk punktu, jo tā uzņēmums atšķirībā no citiem pretendentiem atrodas tikai 900 metru attālumā no domes ēkas.
Divi iepirkumi – divi rezultāti, abos piedalījās vietējie uzņēmēji, par kuru atbalstu pašvaldība vārdos vienmēr iestājusies. Vienā gadījumā vietējam uzņēmumam netika nodrošinātas priekšrocības, bet otrajā – tika.
Kad “Ziemeļlatvija” mēģināja noskaidrot, kurš Smiltenes novada pašvaldības speciālists konkrēti nolēmis izņemt no audiovizuālo darbu veidošanas un pārraidīšanas 2021. gada iepirkuma nolikuma prasību par studijas ieraksta nodrošināšanu Smiltenes novadā un līdz ar to brīvā tirgus sitienam pakļāvis “STV Studiju”, tad secināja, – viens speciālists pretrunīgi norāda uz otru, bet konkrēta atbildīgā nav.
Vispārīgs skaidrojums ir tāds, ka pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistes Marita Mūze un Linda Beitika sagatavoja jauno tehnisko specifikāciju (jau bez prasības par studiju pēc Smiltenes novada pašvaldības Publisko iepirkumu komisijas ierosinājuma). Tālāk šis materiāls tika saskaņots ar domes vadību un nosūtīts visiem Smiltenes novada deputātiem e-pastā priekšlikumu izteikšanai.

Deputāti pārskatīja
neiedziļinoties
Iebildumi ar atsevišķiem izņēmumiem neesot tikuši saņemti, iespēju apspriest šo dokumentu tiešsaistē “Zoom” platformā izmantojuši vien pāris deputātu no 15.
“Ja es būtu iedziļinājies sīkāk šajā nolikumā, tad nebūtu piekritis,” “Ziemeļlatvijai” teic Smiltenes novada deputāts, kura vārdu pēc viņa lūguma nenorādām. “STV Studijas” tēma ir tik karsts kartupelis, ka neviens nevēlas apdedzināt rokas. Piemēram, sociālajos tīklos lasāms komentārs, prasot nosaukt atbildīgos lēmējus vārdā, lai zinātu, kurus cilvēkus uz ielas vairs nesveicināt.
“Jā, specifikācija tika izsūtīta visiem deputātiem. Nevar teikt, ka nezinājām par jauno iepirkuma nolikumu, taču no atsūtītā materiāla, to pārskatot, nevarēja saprast, kas tur ir citādāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ja kāds no speciālistiem būtu pateicis priekšā kaut vai par to studiju, un paskaidrojis, ka nolikumā ir izmaiņas, tas būtu pirmais signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Ja nu kas par to zināja, tad Marita noteikti (sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze – redakcijas piezīme). Droši vien pietrūka diskusijas. Jā, tā ir mūsu vaina, vajadzēja sirsnīgāk iedziļināties. Par to, kas noticis, kādam vajadzētu atbildēt, bet, jo dziļāk roc, jo vairāk izroc. Par to, kas tiek spriests baumu līmenī, es nevaru runāt,” atzīst deputāts.
Komentējot notiekošo, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš “Ziemeļlatvijai” uzsver, ka, viņaprāt, ir strauji aizskriets notikumiem pa priekšu.
“Vēl jau nekas nav noticis. Iepirkums vēl nav noslēdzies, ir saņemti piedāvājumi, kurus iepirkuma komisija izvērtē, līdz ar to gala lēmums vēl nav pieņemts un līgums ar SIA “Valmieras TV” nav parakstīts. Šobrīd šim pretendentam ir uzdoti papildu jautājumi, kā viņi plāno šo darbu veikt, lai materiāli tiktu gatavoti Smiltenes novadā un lai Smiltenes novada iedzīvotājiem pēc apvienošanās arī Apē, Raunā un citur būtu iespēja sniegt informāciju televīzijai. Tagad mēs gaidām SIA “Valmieras TV” atbildes uz jautājumiem. Gala lēmumu komisija varēs pieņemt, kad būs saņēmusi atbildes un izvērtējusi visus piedāvājumus. Turklāt pašvaldības šā gada budžetā konkrētā iepirkuma sadaļai par TV raidījuma veidošanu tika plānoti aptuveni 30 000 eiro. Iepirkums rāda, ka vajag papildu finansējumu. Arī par to vēl būs jālemj Smiltenes novada deputātiem un jāizvērtē, vai mēs spējam budžetā atrast trūkstošos līdzekļus (4400 eiro – redakcijas piezīme),” uzsver Edgars Avotiņš.
Atbildot uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu, domes priekšsēdētājs norāda, ka pamatā par iepirkuma tehniskās specifikācijas sagatavošanu atbildīgi ir speciālisti, kuru pārziņā ir sabiedriskās attiecības.
“Jā, tagad ir diskusija par to, kur sabiedrībā radies viedoklis, ka pašvaldība neaizstāv savus uzņēmējus. Esmu uzklausījis daudz personīgu sarunu, uzklausīti dažādi viedokļi. Šī situācija ir ļoti sarežģīta un lēmumu pieņemt ir ļoti grūti ilgstošās sadarbības un sabiedrības spiediena dēļ. Mana nostāja ir par godīgu konkurenci”, atzīst Edgars Avotiņš. Viņš arī norāda, ka iepirkums pašvaldībai ir jāorganizē obligāti, to nosaka publisko personu iepirkuma likums, līdz ar to jebkuram pretendentam ir jāgatavojas iepirkuma procedūrai. Iepirkumu specifikācijai par pamatu tika ņemta iepriekšējo gadu specifikācija, kurā iepirkumu komisijai bija savi priekšlikumi par dažiem specifikācijas punktiem.

“Būs melots, ja teiksim, “nesāp”
Evita un Jānis Ūdri “Ziemeļlatvijai” neslēpj, ka aizvadītajās brīvdienās piedzīvojuši situāciju, kad domes vadība mēģinājusi labot izveidojušos situāciju, kas, viņuprāt, vairs nav darāms, jo tas ir jautājums gan par pašcieņu, gan par to, ka “STV Studija” jau atteikusies no raidlaika kanālā Re:TV. “Laikam būs melots, ja teiksim, ka tas, kas ir noticis, mums nav sāpīgi. Šogad mūsu uzņēmumam aprit 21 gads. Vienmēr var labāk, bet mēs savu darbu darījām pēc labākās sirdsapziņas. Ir grūti tagad par to runāt. Paldies visiem, kuri mūs atbalsta, raksta un zvana! Mūsu telefoni ir “karsti”, “Ziemeļlatvijai” teic Evita Ūdre.
Kaut arī tik milzīgs sabiedrības atbalsts viņus pārsteidz, par to nav jābrīnās. Daudzus gadus esmu strādājusi kopā ar Evitu un Jāni vienās un tajās pašās notikumu vietās un intervējot vienus un tos pašus cilvēkus un esmu redzējusi viņu darbu klātienē, kas izceļas ar profesionalitāti, cieņu pret intervētajiem cilvēkiem un sava brīvdienu un svētku dienu laika nežēlošanu.
“Mēs tiešām neskaitījām to laiku, ko pavadījām darbā. Mēs raidījumu veidojām 27 minūtes, nevis 20 minūtes, kā prasīts līgumā un kuras apmaksāja pašvaldība, jo mums bija svarīgi nenoraut sižetu, bija svarīgi izveidot stāstu. Tās septiņas minūtes ielikām no sevis un paši apmaksājām. Lai ietu līdzi laikam, profesionālās tehnikas iegādei ņēmām kredītus un ieguldījām naudu, ko varbūt varēju tērēt savā ģimenē, savai mājai. Televīzijai ir savi standarti, kas ir jāizpilda, bet profesionālā tehnika maksā vienlīdz dārgi, vai esi mazais uzņēmums vai lielais. Pašvaldības finansējuma pietika tam, lai mēs varam uzturēt mūsu darbu un izdzīvot, bet aprīkojuma iegādei rakstījām projektus. Tagad pašvaldība mums pārmet, ka katru gadu mūsu pakalpojuma izmaksām ir tendence palielināties. Tā nav taisnība, ko varam pierādīt ar mūsu rīcībā esošajiem oficiālajiem dokumentiem, kas attiecas uz pēdējiem četriem gadiem. 2020. gadā par pieciem procentiem palielinātais finansējums pat nebija adekvāts mūsu darba izmaksām. Ir pozīcijas, kurās visā valstī vērojams izmaksu kāpums,” uzsver Evita un Jānis Ūdri.
Pirms 16 gadiem viņi ieguldījuši savu finansējumu TV studijas izveidošanā no pašvaldības nomātajā telpā Smiltenē, Dārza ielā, – tai pašai studijai, kas tagad esot tirgus konkurences kropļošanas elements. Telpu nomas līgumam ar pašvaldību beidzoties, Jānis studijas aprīkojumu ir spiests pats savām rokām noplēst, lai to varētu dabūt laukā pa durvīm.
“Daudzi mums vaicā, ko mēs tagad darīsim. Mēs turpināsim darīt savu darbu, bet ar tiem, kuriem mēs esam vajadzīgi,” saka Evita un Jānis Ūdri.

Zaudē to, par ko citi apskauda
Daudzi smiltenieši cer, ka tomēr varēs atkal redzēt “STV Studijas” veidotos raidījumus. Uzņēmējs smiltenietis Ingars Grēns sociālajos tīklos pat ierakstījis: “Ja jau Smiltenes novada pašvaldība ir tik nabadzīga, es varu iedot tos 2000 eiro (starpību iepirkuma piedāvājumā – redakcijas piezīme) un domāju, ka man pievienotos visi Smiltenes uzņēmēji un iedzīvotāji.”
Uzņēmējs “Ziemeļlatvijai” teic, ka apzinās – pašvaldība šādu finansējumu nemaz nedrīkst pieņemt, taču, rakstot komentāru, vēlējies parādīt savu sašutumu. “Es uz šo iepirkumu skatos kā uz izrēķināšanos ar liekajiem,” viedokli pauž Ingars Grēns.
Diskusijas sociālajos tīklos un informāciju mūsu portālā pamanījuši arī kaimiņu novadi.
Strenču novada Kultūras centra vadītājas vietniece Sarmīte Caune uzskata, ka savas televīzijas zaudēšana Smiltenei būs zaudējums.
“Ar lielu sajūsmu un prieku esmu skatījusies Smiltenes novada ziņas (raidījumu “Nedēļa Smiltenes novadā”, kas nav ziņas, bet notikumu atspoguļojums – redakcijas piezīme ) un domājusi, cik tas būtu svarīgi, ja arī Strenču novadā būtu sava televīzija. Tad mēs varētu atspoguļot visu, kas mums ir. Smiltene to varēja izdarīt – televīzijā tika parādīts gandrīz katrs pasākums, katrs notikums, smiltenieši varēja lepoties ar saviem koncertiem, pilsētas svētkiem, gada notikumiem, un tā ir liela vērtība. Strenči nekad to tā īsti nav varējuši izdarīt, jo mums nav tādas iespējas, tik vien, cik mēs piesaistām Re:TV. Saprotam, ka savai televīzijai ir vajadzīgi milzīgi līdzekļi, milzīgs darbs un fanātiķi, kuri to dara. Visu cieņu Evitai un Jānim! Ar kādu entuziasmu viņi strādāja un ielika savas domas savos darbos! Ja Smiltene nolemj kaut ko tādu likvidēt un domā par citām lietām, par kaut kādiem jauninājumiem, tad es nesaprotu, ar ko šis cilvēks vispār domā,” brīnās Sarmīte Caune.
Strenču novada pašvaldībai nav līguma ar SIA “Valmieras TV” (Vidzemes televīziju). “Tāda izmēra novadam kā mums tā būtu lieka pašvaldības resursu tērēšana,” uzskata Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons. Ja Strenčos notiek kāds liels pasākums, pašvaldība sazinās ar Vidzemes televīziju. “Tās ir bijušas retas reizes, kad viņus ieinteresē notikumi Strenčos. Tas, kas šķiet svarīgs mums, nenozīmē, kas tas šķiet svarīgs Re:TV. Taču vietējiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi redzēt savus notikumus vietējās ziņās,” uzsver Sarmīte Caune.

viedoklis

Gunārs Liedags, Smiltenes televīzijas dibinātājs:
– Šī gada 1. decembrī būtu
aizvadīti 30 gadi, kopš Smilte
ne kā vienīgā mazpilsēta Lat
vijā saistās ar savu televīzi
ju. Taču 21. martā televīzija
ar logo “STV studija” pārraidīja pēdējās Smiltenes ziņas. Turpmāk novadā raidījumus veidos pavisam nepazīstami cilvēki, kuriem mūsu novads nav ne tuvs, ne mīļš. Man tā ir šokējoša ziņa. Mēs zaudējam gadu desmitos darbā rūdītu un augsti kvalificētu speciālistu, vietējo notikumu vizuālo krājēju.
Mēs zaudējam gadu desmitos sakrāto novada notikumu video hronoloģiskā secībā, ko Jānis un Evita Ūdri uzcītīgi krājuši un dokumentējuši. Paies laiks un vēsturniekiem šis uzkrājums būs zelta vērtē.
1991. gada decembrī Smiltenes televīzija sāka raidīt kā viena no pirmajām oficiāli reģistrētajām televīzijām ārpus Rīgas. Tā bija Smiltenes pilsētas valdes televīzija. Sākums bija ļoti primitīvs, jo trūka gan tehnikas, gan pieredzes. Pēc gadiem desmit mūsu mazajā pulciņā ienāca Jānis un sāka darboties ar kameru, vēlāk arī ar montāžu, sižetu veidošanu. Kad republikā notika TV “tehniskā” revolūcija un piešķirtajā TV kanālā vairs nedrīkstēja raidīt, Jānis bija tas, kas turpināja iesākto – krietni augstākā digitālā līmenī un viņa ziņas iekļuva kanālā, ko redzēja visa Latvija.
Es saprotu, cik sāpīgi ir šķirties no profesionālās ikdienas, kad jāaiziet no ierastajām darba telpām, kur filmēja, montēja, ieskaņoja, kur bija sava noformēta studija, ko mēs ik nedēļu redzējām Smiltenes novada ziņās Re:TV kanālā.
Taču gan Jāņa gan Evitas bagātība ir uzkrātā pieredze, tas visam mūžam. Es zinu, ka Jānis arī turpmāk būs pieprasīts operators – montētājs, sižetu veidotājs. Laikā, kad vasarā biju kāzu laiks, viņa pakalpojumi bija uz izķeršanu, un gan jau drīz vien to atkal varēs atsākt. Novadnieki un tālākie kaimiņi, kad jums vajadzīgi uzņēmumu, ģimenes vēsturei nozīmīgi videosižeti un pat dokumentālas filmas, brauciet uz Smilteni. Jāni un Evitu Ūdrus visi te pazīst.

viedoklis
SIA “Valmieras TV” valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris:
– Man nebija ne mazākā pamata uzskatīt, ka mēs šajā Smiltenes novada domes izsludinātajā konkursā uzvarēsim, ja ņem vērā, ka uzvar lētākais, jo domāju, ka vietējiem vajadzētu būt labākā pozīcijā.
Izrādās, ka tomēr neesam dārgākie. Mums nav problēmu aptvert visu jauno Smiltenes novadu. Katrā ziņā mūsu kapacitāte ļauj šādu projektu īstenot. Esam raidorganizācija ar lielu darbinieku resursu un izmaksu ziņā, pieļauju, kaut kādas pozīcijas mums pat ir zemākas. Strādājam ar daudzām juridiskām organizācijām, tai skaitā pašvaldībām. Veidojam šiem pasūtītājiem televeikalu skatlogu tipa
raidījumus. Šāds līgums nekādā veidā neietver ziņu sižetus. Ziņas ir veidojamas pilnīgi neatkarīgi. Šie līgumi attiecas uz televeikala skatlogu raidījumiem, kas ir faktiski apmaksāts raidlaiks, kur pašvaldība izvieto savu saturu, ko saskaņo ar projekta veidotājiem. Šāda veida sadarbība mums ir ar vairākām Vidzemes pašvaldībām, tai skaitā ar Valmieru.

Mērķis – radīt
apstākļus
brīvai konkurencei
Piektdien, 26. martā, pēcpusdienā “Ziemeļlatvija” saņēma Smiltenes novada domes Publisko iepirkumu komisijas sniegto informāciju, kāpēc pašvaldība izstrādājusi jaunu nolikumu iepirkumam par audiovizuālo darbu veidošanu un pārraidīšanu.
Publicējam šo atbildi pilnībā.
— Sandra Pētersone

Smiltenes novada domes Publisko iepirkumu komisijas (turpmāk – Komisija) darbības mērķis ir nodrošināt pašvaldības iepirkumiem paredzēto līdzekļu racionālu, efektīvu izlietošanu, pašvaldības iepirkuma procedūru un iepirkumu atklātumu un pašvaldības iepirkumu pakalpojumu sniegšanas brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem.
Tā kā audiovizuālo darbu veidošana un pārraidīšana nav pašvaldības funkcija, tad katru gadu šī pakalpojuma saņemšanai/iegādei pašvaldība izsludina atklātu iepirkuma procedūru. Ilggadējie šī pakalpojuma sniedzēji nav pašvaldības darbinieki, kuriem darba pienākumos būtu bijis veikt audiovizuālo darbu veidošanu un pārraidīšanu, bet privāti komersanti, kuri katru gadu piedalās izsludinātā atklātā iepirkumā, brīvi konkurējot ar citiem komersantiem, lai sniegtu Smiltenes novada domei izdevīgāko maksas pakalpojumu.
Pašvaldība katru gadu audiovizuālo darbu veidošanai un pārraidīšanai tērē ievērojamus finanšu līdzekļus. Katru gadu pakalpojuma izmaksām ir tendence palielināties. Pakalpojumu pašvaldības vajadzībām atsevišķi iepirka vairākas domes struktūrvienības, kuras katra ar komersantu vienojās atsevišķi. Lai pakalpojums tiktu iepirkts likumīgi, ievērojot Publisko iepirkumu likumu, tika nolemts, ka 2021. gadā jāapkopo visas vajadzības, līdz ar to audiovizuālo darbu veidošana un pārraidīšanas iepirkums tika sadalīts trīs lotēs:
raidījuma “Nedēļa Smiltenes novadā” sagatavošana un pārraidīšana reģionālajā televīzijā;
informatīvu video sagatavošana pašvaldības sociālo mediju saturam;
videomateriālu veidošana Smiltenes novada pasākumu nodrošināšanai.
Komisijas locekļi, lai izvērtētu visu pieejamo informāciju, iepazinās ar atbildīgo speciālistu sniegto informāciju par līdzšinējo sadarbību ar ilggadējiem pakalpojuma sniedzējiem un vērtējumu par audiovizuālo darbu veidošanu un pārraidīšanu pēc Smiltenes novada domes pasūtījuma. Komisija vienbalsīgi vienojās, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šī pakalpojuma iepirkuma tehniskajā specifikācijā jāveic grozījumi ar mērķi radīt apstākļus brīvai konkurencei un nepārtrauktai pakalpojuma saņemšanai.
Par šī iepirkuma nolikumu, tai skaitā tehnisko specifikāciju, vienbalsīgi nolēma visi komisijas locekļi. Dotajā brīdī iepirkums vēl tiek vērtēts un lēmums vēl nav pieņemts. Komisija uzsver, ka šajā iepirkumā tā nodrošināja pašvaldības pakalpojuma iepirkumu pilnā apjomā, maksimāli ievērojot pašvaldības intereses. Komisija ir atbildīga par iepirkuma procesu un atlasa kandidātus un vērtē pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar šo Publisko iepirkumu likumu, iepirkuma procedūras dokumentiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.
No iepriekš rakstītā var secināt, ka novada iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, kurš pretendents uzvarēs iepirkumā, tiks saglabāta līdzšinējā informācijas pieejamība TV sižetu veidā par Smiltenes novadu. Līdzšinējiem pakalpojuma sniedzējam bija iespēja brīvi konkurēt ar citiem komersantiem, piedāvājot zemāko cenu par pakalpojumu saskaņā ar nolikumu un tehnisko specifikāciju. Konkurence ir labs motivators, lai sasniegtu vēlamo rezultātu augstākā kvalitātes līmenī.
Smiltenes novada domes
Publisko iepirkumu komisija

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Par Smiltenes televīziju lemts formāli, neiedziļinoties niansēs un neapzinoties sekas. Spriedums ir, atbildīgo nav

Kategorijas