Gaujas plostnieki “iekuģo” pasaules ūdeņos

2021. gada 31. marts 07:55

176

Gaujas plostnieki “iekuģo” pasaules ūdeņos

Strenči un Gaujas plostnieki izskan pasaulē – Latvija kopā ar Austriju, Čehiju, Poliju, Spāniju un Vāciju nominējusi plostnieku amata prasmes Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajam sarakstam.

Trešdien, 24. martā, multinacionālas nominācijas iesniegumu no Latvijas puses, ietverot tajā Gaujas plostnieku amata prasmes, parakstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Nākamie aiz Dziesmu un deju svētkiem

Platformā “Zoom” šajā notikumā klāt bija arī biedrības “Gaujas plostnieki” valdes locekļi Jānis Vāvere, Ivo Laktiņš un Jānis Pētersons (viņš arī – Strenču novada domes priekšsēdētājs), “Gaujas plostnieku” biedri Romāns Polītis, Ilmārs Strauts un Agnija Strauta, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika un tradicionālās kultūras pētniece Ieva Vītola.

“Jau 30 gadus Latvija ir UNESCO saimē, un esmu gandarīts, ka tieši pēdējā laikā parakstu Latvijas pieteikumus dažādām nominācijām – gan piesakot Kuldīgu un Grobiņas arheoloģisko ansambli UNESCO pasaules mantojuma sarakstam, gan šodien parakstot nomināciju UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajam sarakstam. Jāatzīmē, ka līdz šim šai nominācijai Latvija bija pieteikusi un arī tikusi iekļauta ar mūsu Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīciju. Tāpēc šodiena savā ziņā ir lieli svētki. Vēlos no sirds pateikties Strenču novadam un Gaujas plostnieku biedrībai par paveikto šī vērienīgā starptautiskā projekta ietvaros,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Gandarīts par kopīgi paveikto ir arī Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons un cer uz plostnieku amata prasmju iekļaušanu UNESCO sarakstā jau 2022. gadā.

“Tas noteikti liks vietējai kopienai apzināties savu nozīmi nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un tālāknodošanā, vienlaikus jūtot lepnumu par savu mantojumu. Strenčos ļaudis ciena, godā un turpina koka plostu pludināšanas tradīcijas,” norāda pašvaldības vadītājs.

Jau rakstījām, ka 2018. gada nogalē Gaujas plostnieku amata prasmes tika iekļautas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas bija biedrības “Gaujas plostnieki” pirmais solis, lai, sadarbojoties ar plostnieku biedrībām no Austrijas, Čehijas, Polijas, Spānijas un Vācijas, sāktu tapt multinacionāls nominācijas pieteikums plostnieku amata prasmju iekļaušanai UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.

Plostniekiem – atpazīstamība un gods

Nominācijas sagatavošanas process ilga vairāk nekā divus gadus. Šajā laikā norisinājās gan klātienes tikšanās, kad tas vēl bija iespējams, gan arī tiešsaistes tikšanās, lai darbi sekmīgi virzītos uz priekšu.

“Labi, ka ir tik tālu tikts! Tagad iesniegums jāvirza tālāk, lai to apstiprinātu. Tas mums būs liels bonuss pie jebkuras lietas, tā būs atpazīstamība un gods,” “Ziemeļlatvijai” teic biedrības “Gaujas plostnieki” valdes loceklis strencēnietis Jānis Vāvere.

Gaujas plostnieku amata prasmes sevī ietver zināšanas par baļķu sagatavošanu, plostu siešanu un pludināšanu pa Gauju, izmantojot upes straumi un labi pazīstot tās plūduma raksturu pavasarī. Lai arī mūsdienās plostniecība ir zaudējusi sākotnējo funkciju, biedrība “Gaujas plostnieki” ik gadu maija trešajā nedēļā Gaujas krastā netālu no Spicu tilta sien plostu un māca to darīt arī citiem, lai nodrošinātu plostnieku amata prasmju saglabāšanu, tālāknodošanu un šī nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju.

Nākamajā dienā pēc plosta sasiešanas sākas tā pludināšana pa Gauju, līdz ceturtās dienas rītā tas tiek svinīgi “noarts” Gaujas krastā Strenčos un sākas Gaujas plostnieku svētki. Līdztekus biedrības aktivitātēm, arī Strenču novada pašvaldība aktīvi iesaistās plostniecības tradīciju uzturēšanā un popularizēšanā, ikgadēji organizējot Gaujas plostnieku svētkus, koka skulptūru izzāģēšanas konkursu, kura laikā top dažādas skulptūras par godu plostniekiem un tamlīdzīgi.

Gaujas plostnieku svētki plānoti arī šogad, – kā jau ierasts, maija trešajā nedēļā. “Ja valstī noteikto ierobežojumu dēļ nevarēsim svinēt maijā, tad pārcelsim uz jūniju, bet svētki noteikti notiks. Ceram ļoti uz 15. maiju, ar visu plosta siešanu. Ir pat plānots, ka arī “Carnival Youth” puiši būs uz plosta,” stāsta Strenču novada Kultūras centra vadītājas vietniece Sarmīte Caune.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Gaujas plostnieki “iekuģo” pasaules ūdeņos

Kategorijas