Vairāk muzejs nekā kalte

2009. gada 7. marts 07:30

2408

Šī gada februārī un martā Vijciema čiekurkalte aicina apmeklētājus pašus piedalīties un vērot čiekuru kaltēšanas procesu. Ja 2007. gadā šo muzeju apmeklēja 600 cilvēku, tad pērn - tūkstotis.

Fotoreportāža šeit!

Pagājušajā nedēļā kalti iepazina liela grupa Strenču vidusskolas un Alūksnes rajona Ilzenes pamatskolas bērni.

"Latvijas valsts meži" ir izsludinājuši projektu - meistarklasi skolēniem par mežu. Viens no objektiem ir čiekurkalte, un, lai iegūtu nepieciešamo punktu skaitu, šī vieta ir jāapmeklē. Čiekuru sēklu ražošana nu ir palikusi otrajā plānā. Lielākoties kaltē tikai šova dēļ.

Modernajā ražotnē nekādas romantikasPašreiz Vijciema čiekurkalti apsaimnieko valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", veiksmīgi apvienojot čiekurkaltes pamatdarbību ar vēsturisko vērtību saglabāšanu, jo Vijciema čiekurkalte darbojās arī kā muzejs.

Ja agrāk ik gadu šeit pārstrādāja apmēram 200 hektolitru priežu un egļu čiekuru, tad šogad, domājams, varētu izžāvēt 40 hektolitru. Austrumvidzemes sēklkopības iecirkņa vadītāja vietnieks, čiekurkaltes saimnieks un gids Ivars Palejs to skaidro tā, ka pašlaik ir liels sēklu uzkrājums un ražošana ir samazināta arī Kalsnavā, kur čiekurus kaltē ar mūsdienu tehnoloģijām. Kad atbrauc ekskursantu grupas, tām parāda, kā strādā Kalsnavā, parastais komentārs ir "nekādas romantikas".

Otrais stāvs patiešām ir iekārtots kā muzejs ar vecajiem darbarīkiem un dažādiem uzskates līdzekļiem. Jautāts, kas visvairāk interesē bērniem, I. Palejs atbild, ka pirmais jautājums ir par to, kālab vispār čiekuri jāvāc, jākaltē un ko dara ar sēklām. Tā bērni pamazām izzina visu meža augšanas procesu.

Nepārvērtās par izdemolētu graustuKad sniegs nokusīs, čiekurkaltē un apkārtnē paredzētas arī dažādas citas mežu izzinošas aktivitātes un atrakcijas. Vispirms jau bērni mācīsies pazīt dažādus skujkokus. Vēl ir sagatavota atrakciju taka, fotoorientēšanās, čiekuru mešana mērķī un citas lietas.

19. gadsimta beigās, kad Ziemeļvidzemi, sevišķi Vijciema apkārtni, skāra plaši meža ugunsgrēki, bija jādomā kā mežu atjaunot. Tika nolemts šajā apkārtnē celt čiekuru kalti, kura nodrošinātu meža sēšanai nepieciešamo sēklu apjomu.

Un tā 1895. gadā netālu no Vijciema - Mežmuižā, sāka darbu čiekuru kalte, kura darbojās bez pārtraukumiem līdz 20. gadsimta 70-to gadu vidum, kad tā tika apstādināta. Šajā laikā Latvijā uzcēla vairākas lielas čiekurkaltes, kuras darbināja elektrība, kas tika uzskatīta par lētu enerģijas avotu. Savu lomu nospēlēja arī centralizācijas ideja.

Vijciema čiekurkalte nedarbojās vairāk nekā 25 gadus. Tikai pateicoties mežinieku, īpaši ilggadēja Zīles mežniecības mežziņa Miķeļa Pētersona pūlēm, šai laikā tā nepārvērtās par izdemolētu graustu. Visas iekārtas tika saglabātas tādas, kādas tās bija, čiekurkaltei uzsākot darbu 1895. gadā.

Smaržo pēc sveķiem un dūmiem1992. gadā, pateicoties Strenču virsmežniecības un Meža darbinieku biedrības cilvēku uzņēmībai, pēc gandrīz trīsdesmit gadiem, vecajā kaltes krāsnī atkal ierūcās uguns. No tā laika katru ziemu, parasti no janvāra līdz aprīlim, griežas divdesmitčetri čiekuru žāvēšanas cilindri.

Ar oriģinālo ceļamo ratu tiek celti augšā uz trešo stāvu maisi un kastes ar čiekuriem, no kurienes pa speciālām lūkām tos saber žāvēšanas cilindros. Atkal visa čiekuru kalte ziemā smaržo pēc sveķiem un dūmiem, atkal čiekuri atveras un no tiem birst sēkliņas, kas ir sākums simtiem hektāru jauna meža.

2002. gadā Vijciema čiekurkalti iekļāva Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, bet 2008. gadā tā ieguva neparastā Eiropas kultūras mantojuma statusu.Ekskursijas iespējams pieteikt pa tālruni 64728206 un 26478620.

Vijciema čiekurkalte piedāvā:• ekskursijas grupām un individuāliem apmeklētājiem;• čiekuru apstrādes cikla demonstrāciju;• informāciju par vēsturisko Mežmuižas kompleksu;• skolēniem un grupām - īpašs piedāvājums;• čiekuru apstrādi meža īpašniekiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vairāk muzejs nekā kalte

Kategorijas