Ziemellatvija.lv ARHĪVS

"Sadales tīkls" sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu uzsāk tiešraidi no baltā stārķa ligzdas

"Sadales tīkls" sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu uzsāk tiešraidi no baltā stārķa ligzdas

1.aprīlī Latvijā ir sākusies stārķu ligzdošanas sezona, kas noslēgsies 31. augustā. Līdz ar sezonas sākumu AS "Sadales tīkls" sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu (LDF) atklāj projektu, kas priecēs ikvienu dabas draugu: no šodienas katrs interesents varēs vērot tiešraidi no baltā stārķa (Ciconia ciconia) ligzdas "Sadales tīkla" infrastruktūrā. Ligzdā aizvadītajās Lieldienu brīvdienās jau ir apmeties stārķu pāris, kura dzīvei turpmāko piecu mēnešu laikā būs iespēja sekot līdzi tuvplānā.

Rūpes par balto stārķi ir viena no uzņēmuma korporatīvās sociālās atbildības prioritātēm – kā zināms, gaisvadu elektrolīniju balsti ir viens no populārākajiem balto stārķu ligzdošanas objektiem. Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkla" datiem pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu, un aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo "Sadales tīkla" infrastruktūrā. Konkrētā kameras sistēma uzstādīta elektrības balstā Kurzemes pusē, uz kura jau atrodas iepriekšējos gados vīta stārķa ligzda. Tiešraides mērķis ir ļaut skatītājiem sekot līdzi stārķu gaitām pavasarī un vasarā, kad aug mazuļi, vienlaikus labāk iepazīstot aizsargājamo putnu un aktualizējot jautājumu, kā iedzīvotāji var palīdzēt stārķu izmitināšanā savos īpašumos.

"Jau vairākus gadu desmitus "Sadales tīkls" uz saviem zemsprieguma elektrības balstiem veiksmīgi izmitina lielāko daļu no Latvijas balto stārķu populācijas. Mēs esam gana labi iepazinuši šī putna ikdienas gaitas un dzīves ritumu, tādēļ nolēmām ar mūsu novērojumiem dalīties arī publiski un izglītot sabiedrību. Doma par šo projektu radās, lai dotu iespēju katram interesentam pavērot baltā stārķa ikdienu. Līdztekus aicinām arī sabiedrību iesaistīties stārķu ligzdošanas vietu izveidē, jo, modernizējot elektroapgādes tīklu, daudzviet gaisvadu līnijas pārveidojam kabeļu izpildījumā, tāpēc pakāpeniski, taču neatgriezeniski elektrības balstu Latvijā paliek aizvien mazāk. Tas, savukārt, rada izaicinājumu stārķu mājvietām. Ceram, ka šis projekts dabas draugiem dos daudz vērtīgu atziņu un stārķu draugu loks tikai paplašināsies,” pauž "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

“Baltais stārķis ir viena no nedaudzām putnu sugām, ko, domājams, pazīst ikviens Latvijas iedzīvotājs. Tie, kuriem stārķi ligzdo mājas pagalmā, par “saviem putniem” mācēs pastāstīt daudz, savukārt citiem šie mūsu lauku ainavai raksturīgie putni liksies vienlaikus gan pazīstami, gan sveši. Tiešsaistes kameras sistēma ļaus ieskatīties balto stārķu ligzdošanas norisēs un papildinās plašo Latvijas Dabas fonda uzturēto putnu kameru klāstu,” stāsta LDF direktors Ģirts Strazdiņš.

Lai gan esam pieraduši balto stārķu ģimenes vasarās redzēt tieši gaisvadu elektrolīniju balstos, jāņem vērā, ka ligzdu atrašanās energoapgādes infrastruktūrā saistīta ar virkni risku gan pašam putnam, gan arī uzņēmuma klientiem. Daudzgadīgas baltā stārķa ligzdas izmērs diametrā var sasniegt 1,5 metrus un augstumā pārsniegt metru, savukārt tās svars ir no dažiem simtiem kilogramu līdz pat vairāk nekā tonnai. Īpaši smagas ligzdas kļūst pielīstot vai aukstos laikapstākļos sasalstot. Šāda smaguma objekts var nopietni apdraudēt elektrolīniju, radot infrastruktūras bojājumus un neplānotus elektroapgādes traucējumus lielam skaitam cilvēku, kā arī apdraudēt apkaimes iedzīvotāju drošību. Lai no šiem riskiem izvairītos, "Sadales tīkls" ik gadu tajos zemsprieguma gaisvadu elektrolīniju balstos, kur drošības apsvērumi to atļauj, izvieto speciālas metāla ligzdu pamatnes. Pirms pamatnes uzlikšanas darbinieki izvērtē potenciālos bojājumus, kā arī iedzīvotāju un putnu apdraudējuma riskus, jo gan ligzda, gan pamatne rada papildu slodzi balstam. Drošības nolūkos šādas pamatnes izvieto tikai uz zemsprieguma (0,4 kilovoltu) elektrolīniju balstiem, tādējādi nodrošinot ligzdu stabilitāti un putnu drošāku ligzdošanu.

Jāņem vērā, ka gadījumos, kad plānoti nozīmīgi elektrolīnijas remontdarbi vai ligzda smaguma dēļ apdraud elektrolīniju un cilvēku drošību, "Sadales tīkls" ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju ligzdu no balsta noņem. Šādi darbi tiek veikti ārpus stārķu ligzdošanas sezonas – no 1. septembra līdz 31. martam. Savukārt, ligzdošanas sezonā ligzdas drīkst un tiek noņemtas tikai ārkārtējos gadījumos: piemēram, kad pašam stārķim draud briesmas gūt nāvējošu traumu vai jāveic avārijas bojājumu novēršana. Vidējā sprieguma elektrolīniju balstos stārķa ligzdu esamība nav pieļaujama paša putna drošības dēļ, jo saskarē ar šādu spriegumu stārķa bojāeja ir neizbēgama. Stiprāka lietus gadījumā var notikt elektrolīnijas pārklāšanās un var sadegt ligzda kopā ar putnēniem, kā arī pats balsts. Jāņem vērā, ka 2019. gadā "Sadales tīkla" un Latvijas Ornitoloģijas biedrības veiktajā baltā stārķa monitoringā tika secināts, ka gadījumos, kad baltā stārķa ligzda no elektrolīnijas balsta tiek noņemta, putns pavasarī to no jauna uzbūvē izraudzītajā vietā un sekmīgi izperē mazuļus.

Baltā stārķa ligzdas tiešraide jau skatāma "Sadales tīkla" mājaslapā un LDF “YouTube” kanālā. Drīzumā to varēs vērot arī portālā Dabasdati.lv, kā arī LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā) un “LMT Straumē”. LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau desmit gadus, un šī ir pirmā reize, kad kameras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā.