Neticēja, ka varēs novaldīt veselu klasi ar bērniem

2021. gada 16. aprīlis 08:00

387

Neticēja, ka varēs novaldīt veselu klasi ar bērniem

Jāatzīst, mūsdienās Latvijas skolās tā ir reta parādība, ka gados jauns vīrietis strādā ar bērniem. Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas IT sistēmu administratoram Reinim Kačevskim piedāvājums pērn septembrī strādāt skolā nāca, kā tautā teic, kā zibens no skaidrām debesīm, bet viņš no izaicinājumiem nebaidās un vienmēr ir gatavs izmēģināt jaunas lietas.

Ar Reini tiekos trešdienas rītā pēc pirmās stundas, kur viņš 4. klases skolēniem ierādījis visādas datorgudrības. Interesējos, kā ir atgriezies savā skolā kā darbiniekam, Reinis atklāj, ‒ kā pieaugušam cilvēkam viss šķiet daudz mazāks, visur ātri var aiziet. Kad mācījies toreizējā pamatskolas ēkā Ausekļa ielā 5, kur tagad ir jāstrādā klasē, skolas gaiteņi šķituši milzīgi lieli. Viņš atzīstas, ka pirms tam nevienu brīdi nebija iedomājies par iespēju strādāt skolā. Tagad viņš par to nesūdzas, jo patīk gan skolas gaisotne, gan kolēģi.
“Neticēju, ka varēšu novaldīt veselu klasi ar bērniem. Pats brīnos, ka to varu, jo bērniem sākumā, ieraugot mani klases priekšā, bija šoks. Bija tāds – ooo – nu labi, drusku paklausīsimies, ko viņš mums stāsta. Neesmu stingrs skolotājs, bet jau sāku biedēt, ja gaidāms pārbaudes darbs. Lūdzu viņiem, lai mani nesauc par skolotāju. Esmu Reinis. Ja mani nosauc par skolotāju, šķiet, ka kļūstu par desmit gadiem vecāks,” smejas Reinis. Viņš atzīst, ka tas ikdienas stundu darbā ir viņa bonuss, jo bērniem patīk, ka skolā strādā jauns cilvēks, turklāt vēl stiprā dzimuma pārstāvis. Reinis novērojis, ka mūsdienu jaunākajai paaudzei mācīt datoriku ir diezgan sarežģīti, jo viņiem šķiet, ka visu jau zina un prot. Ja Reinis parāda, piemēram, komandas taustiņus, kurus izmantojot, var nokopēt tekstu, tad tiek saņemti sajūsmas saucieni. Jaunais skolotājs stāsta, ka sākumā bērniem mācījis, kā lietot e-klasi, kā pareizi rakstīt uz datora klaviatūras, pašreiz jau tiek apgūta programma “Microsoft Word”. Lai bērni iegūtu sākotnējo priekšstatu par datoriem, stundās tiek apgūta mācību viela par algoritmiem.
“Man šķiet, ka manējiem vismīļākā stunda ir datorapmācība. Skolā datorklase ir pienācīgi aprīkota, strādāt ir viegli un arī bērniem interesē un patīk,” novērojis Reinis. Viņš atzīst, ka “Covid-19” pandēmijas dēļ ir pavisam maza pieredze strādāt ar bērniem klātienē, tāpēc viņš vēl neņemas prognozēt, vai izvēlētos pedagoģijas studijas. To viņš varēs pateikt mācību gada beigās. Reinis uzskata, ka, strādājot attālināti, tā nav bijusi īsta mācīšana, vien tāda uzdevumu uzdošana.
Jāpiebilst, ka Reiņa mamma Egita arī ir strādājusi skolā par skolotāju. Interesējos, vai pirms tam Reinis jautājis mammai padomu, viņš atklāj, ka nav jautājis. Mamma gan ironiski draudzīgi pasmējusies.
“Kaut kā pats tieku galā. Neesmu vēl piedzīvojis situāciju klasē, ka jāmeklē citu kolēģu palīdzība. Pirms darba uzsākšanas daudz labu ieteikumu saņēmu no iepriekšējās skolotājas Ilzes Kalniņas,” stāsta Reinis. Datorapmācības stundu vadīšana ir tikai neliela Reiņa darba pienākumu sastāvdaļa – viņš abās skolas ēkās atbild par to, lai darbotos datori, “neuzkārtos” internets, kā arī viņš bija viens no tiem, kurš skolotājiem pandēmijas sākumā palīdzēja apgūt dažādus rīkus, lai stundas varētu notikt attālināti. Reinis uzskata, ka ģimnāzijā ir salīdzinoši laba bāze, bet dažiem skolotājiem varētu uzlabot datorus. Īpaši datorspeciālists slavē Ausekļa ielas ēkas divas klases ‒ zilo un zaļo, kas ir tik mūsdienīgi aprīkotas un iekārtotas, ka par to var apskaust daudzas Latvijas skolas.
“Tās ir izcilas klases. Ideālais variants būtu, ka tādas ir visas mācību telpas. Tad man būtu tik maz darba,” smejas Reinis. Viņš ir no tiem skolas darbiniekiem, kuriem zibenīgi jāreaģē uz kolēģu aicinājumiem novērst kādu tehnisku ķibeli. Reinim šķiet, ka izdevies ne tikai skolotājiem, bet arī bērniem un viņu vecākiem, kuri arī meklējuši palīdzību pandēmijas sākumā, uzvarēt cīņā ar datorzinību neprasmēm.
“Ir acīmredzama atšķirība, kā bija pandēmijas sākumā un tagad. Sākumā skolotājas šaubījās, vai vispār spēs strādāt attālināti, bet tagad jau stundās viņas vienlaicīgi var izdarīt daudzas lietas. Smejos – ja viņām apnīk pedagoga darbs, lai iet strādāt par radio dīdžejiem. Visas ir profesionāles. Man tas ir pārsteigums,” ir gandarīts Reinis. Viņš atzīst, ka strādāt kopā ar saviem skolotājiem ir nedaudz savādi.
“Viņas man iemācīja rakstīt un lasīt, bet es tagad mācu kolēģiem jaunākās tehnoloģijas – kā lietot “Zoom” rīku. Tā teikt – dots devējam atdodas,” secina Reinis. Taču gadījumā, ja viņam piedāvās iespēju kļūt par skolotāju, būs jāizvērtē visi par un pret, jo viņš nav atmetis cerību dzīvot un strādāt Rīgā, kur ir daudz draugu. Vai tā būs, laiks rādīs, bet pašlaik, kad pandēmija daudzas lietas ir nobremzējusi, Reinis ar prieku dodas uz darbu savā kādreizējā skolā.
Pirms tam viņš četrus gadus veicis visnotaļ monotonu darbu vietējā ražošanas uzņēmumā “efn Nord”, tāpēc zina, ko tas nozīmē.
“Nezinu, vai kāds saka, ka patīk darbs fabrikā. Neesmu īpaši tehnisks cilvēks, bet tur iemācījos, kā remontēt aparātu, ar ko strādāju. Sākumā nepratu pareizi skrūvgriezi rokā noturēt, beigās, uzlokot piedurknes, mierīgi visu izjaucu un saliku kopā. Tas apliecina, ka cilvēks, ja grib, daudz ko var iemācīties. Taču es gribēju nomainīt skatu uz dzīvi, bija apnikusi tā viena taka turp un atpakaļ,” atzīstas Reinis.
Darbs skolā ir pilnīgi atšķirīgs – katra diena ir citādāka, ar jauniem izaicinājumiem un sasniegumiem.

REINIS KAČEVSKIS
• Vecums – 28 gadi
• Nodarbošanās – Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas IT sistēmu administrators un 4. klases datorikas skolotājs
• Izglītība – 2012. gadā absolvēta Valkas ģimnāzija,
nepabeigtas studijas Vidzemes Augstskolā
• Pēdējā darba pieredze –
SIA “efn Nord” darbinieks

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Neticēja, ka varēs novaldīt veselu klasi ar bērniem

Kategorijas