Neesam nekādi gliemeži

2021. gada 16. aprīlis 08:06

127

Rakstot “Ziemeļlatvijas” viedokļa sleju, ausīs skan tautasdziesmas rindas – Mazs bij’ tēva novadiņis, bet diženi turējās. Cik pēc 5. jūnija pašvaldības vēlēšanām diženi turēsies Latvijā teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā mazākā administratīvā teritorija – Valkas novads –, rādīs laiks, bet jau tagad skaidrs, ka interese par mums ir – vismaz no Rīgā bāzēto mediju puses.

Jāatzīst, ka reģionālajam medijam ir savs skatījums no malas par notiekošo pašvaldības saimnieciskajā, izglītības, kultūras, sporta un citās jomās, tāpēc mums tiek jautāts viedoklis. Taču personīgi sevi uzskatu ne tikai par vienu no vietējā laikraksta satura veidotājām, bet arī par valcēnieti, tāpēc man nav mazsvarīgi, kā dzīvojam un dzīvosim ne tikai Valkā, bet arī novada pagastos. Negribētu kā ar nazi nogriezt dzīvi pirms un pēc vēlēšanām, jo uzskatu, ka jābūt iesākto darbu turpinājumam. Neloloju lielas cerības, ka pēc vēlēšanām krasi mainīsies vietējo deputātu sastāvs, kaut gan jāatzīst, – konkurence, kaut neliela, bet būs.

Man simpatizē, ka šajās vēlēšanās sevi piesaka jauni cilvēki – skolēni un studenti. Tas nozīmē, ka ne tikai mums, kas te dzīvo un rosās ilgus gadus, bet arī jaunajai paaudzei interesē notiekošais dzimtajā vietā. Tas liek domāt, ka izaugusi jaunā paaudze, kura par spīti apgalvojumam, ka Valkā jau nekā nav un nebūs, grib pierādīt, ka jau tagad ir un būs.

Līdz vēlēšanām vēl ir laiks katram no mums izvērtēt jau esošo deputātu padarītos un skursteņa dūmos izkūpējušos solījumus. Personīgi es to darīšu cerībā, ka nākamajos četros gados Valkas novadam jākļūst par pievilcīgu vietu uzņēmējdarbības attīstībai un dzīvošanai.

Argumentam, ka jauniem cilvēkiem te nav, ko darīt, piekrītu tikai daļēji. Proti, tas ir tikai normāli, ka jaunieši pēc vidējās izglītības iegūšanas dodas prom uz citām Latvijas pilsētām un pasaules vietām turpināt izglītošanos vai iepazīt citu valstu sniegto pieredzi, bet pēc tam atgriežas novadā jau kā ģimenes cilvēki. Tā ir viena no mūsu novada priekšrocībām, kas jāņem vērā, jaunievēlētajiem deputātiem plānojot darāmo.

Nevar aizmirst arī novada pagastus, kas pēdējos gados spējuši par spīti visam izrāpties no bezcerības bedres. Protams, joprojām ir sāpīgi par vietējās varas lēmumu slēgt Ozolu un Kārķu skolas. Savu kārtu gaida arī Vijciema skola, bet mūsdienās ekonomiskais aprēķins ņem virsroku pār vietējo patriotismu un sentimentu. Tā sacīt – tirgus ekonomika dara savu. Mums ir jāturas savā vietā, kur ir mūsu mājas, jo neesam jau nekādi gliemeži, kuri ar savu māju uz muguras pārceļas uz saulaināku un labāku vietu dzīvošanai.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Neesam nekādi gliemeži

Kategorijas