Valkas sporta vēsture

2021. gada 20. aprīlis 08:00

1949. gada 11. maijā Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma lēmumu par kolhozu brīvprātīgās sporta biedrības “Vārpa” organizēšanu, 1959. gada 22. martā tika dibināts Valkas rajona sporta klubs “Vārpa” kā pirmais LPSR pēc teritoriālā principa.

“Latvijas PSR Valkas rajona sporta klubs “Vārpa” ir kolhoznieku, padomju saimniecību, uzņēmumu, iestāžu, mācību iestāžu, sagādes un patērētāju kooperācijas strādnieku, kalpotāju, inženiertehnisko darbinieku un pārējās inteliģences fizkultūras un sporta masu organizācija, kas pastāv un darbojas pēc teritoriālā principa. Sporta kluba mērķis ir iesaistīt fizkultūras kolektīvos regulārās sporta nodarbībās plašas lauku un pilsētu iedzīvotāju masas, sagatavot vispusīgi attīstītus, fiziski veselus, drosmīgus komunistiskās sabiedrības cēlājus, celt rajona fizkultūriešu sporta meistarības līmeni,” rakstīts SK “Vārpa” statūtos.
“Vārpa” pastāvēja teju trīsdesmit gadus, no 1959. līdz 1987. gadam, kad kopā ar BSB “Daugava” un biedrību “Lokomotīve” apvienojās BSB “Daugava”. 1989. gada 14. martā BSB “Vārpa” atjaunoja darbību, taču pēc 1999. gada tās darbība faktiski izbeigusies, lai gan oficiāli biedrība nav likvidēta.
Brīvprātīgajai sporta biedrībai “Vārpa” 50 gadu pastāvēšanas laikā bijuši 14 priekšsēdētāji: Edgars Balodis, Oļģerts Āboliņš, Atis Meiers, Jānis Osis, Ivars Finks, Voldemārs Pētersons, Jānis Blūms, Mārtiņš Kalniņš, Jūlijs Eihners, Imants Jaunzems, Jānis Eglītis, Vsevolods Dudzinskis, Aldis Zābaks un Jānis Eglītis.
“Vārpa” galveno uzmanību veltīja vieglatlētikai, tās attīstību sekmēja labiekārtotais stadions, kurā tika rīkotas daudz un dažāda līmeņa sacensības. Valkas vieglatlēti bija vieni no labākajiem BSB “Vārpa” visā Latvijas PSR.
1957. gadā Valkas vīriešu basketbola komanda izcīnīja BSB “Vārpa” čempiona nosaukumu, bet sieviešu komanda ierindojās 2. vietā.

Stadions
Pēckara gados, līdz 1955. gadam, pilsētas sporta dzīvē izmantoja to, kas bijis palicis pāri no Valkas Sporta biedrības stadiona. 1955. gadā, pateicoties tā laika Valkas rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieka Dāvida Levina iniciatīvai un entuziasmam, pilsētas stadions tika pārbūvēts ‒ izveidoja jaunus vieglatlētikas sektorus, uzcēla divas skatītāju tribīnes: centrālo (500 skatītājiem) un sporta spēļu laukumā. Zem centrālās tribīnes ierīkoja telpas tiesnešiem un sportistiem, kā arī dušas. Stadionā tika ierīkots radiofons un telefons.
No 1958. līdz 1960. gadam tika uzcelta pusslēgta šautuve ar sešām šaujamlūkām.
Pēc pārbūves un sešdesmitajos gados Valkas stadions bija viens no labākajiem republikā. Te notika daudzas republikas mēroga sacensības, piemēram, vairākas lauku jaunatnes spartakiādes. Sešdesmitajos gados un septiņdesmito gadu pirmajā pusē Valkas stadionā regulāri notika zirgu jāšanas sacīkstes.
1974. gada vasarā tika uzsākta stadiona rekonstrukcija ‒ iekārtoja futbola laukuma zālāju, paplašināja skrejceļus, iekārtoja vieglatlētikas sektorus un veica citus darbus.
Astoņdesmito gadu vidū nolēma veikt stadiona rekonstrukciju, 1986. gadā tika pasūtīts rekonstrukcijas projekts un pakāpeniski tika nojauktas visas stadiona ēkas, izņemot šautuvi.
Jau atjaunotās valsts laikā Valkas stadionā rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2005. gadā un 2006. gada vasarā stadions pēc rekonstrukcijas tika pabeigts. Tika uzbūvēts jauns nožogojums, atjaunots vieglatlētikas sektors, ierīkots lodes grūšanas un tāllēkšanas sektors, nomainīts futbola laukuma segums, izbūvētas jaunas skatītāju tribīnes ar palīgtelpām, ierīkota trenažieru zāle un veikti citi uzlabojumi. 2008. gadā tika pabeigta astoņu šaušanas vietu šautuve.

Peldētava
Valkā vienmēr bijusi problēma ar peldētavu ‒ gan publisko pilsētniekiem, gan treniņu vajadzībām sportistiem. Pirms Otrā pasaules kara peldētavu ierīkoja Pedeles upē, taču problēmas radīja tuvējās dzirnavas, kuru vajadzībām bieži mainīja ūdens līmeni.
Pēc Otrā pasaules kara peldētavai izmantoja Zāģezeru, kur pludmali ierīkoja īsi pirms kara.
1957. gada jūlija vidū Valkā četras dienas notika tolaik viens no vērienīgākajiem Latvijas PSR sporta pasākumiem – Latvijas brīvprātīgās sporta biedrības “Vārpa” IV republikāniskā spartakiāde, kurai bija nepieciešama arī atbilstoša peldētava, tāpēc Valkas un Valgas fizkultūrieši uzsāka kopējas peldētavas celšanu Pedeles upes uzdambējumā aiz tiesas nama ‒ Dzirnavu ezerā pie bijušajām Lugažu pilsmuižas Lejasdzirnavām. Kopīgo pūliņu rezultātā tapa 50 metrus gara peldētava ar astoņiem celiņiem, trīs un piecus metrus augstiem lēkšanas torņiem un krastmalā iekārtotu namiņu ģērbtuvei. Peldētava tika izmantota līdz sešdesmito gadu beigām.

Futbols
Futbols Valkā ir spēlēts visos laikos. Jau 1922. gadā Valkas Sporta biedrībā tika izveidota futbola sekcija, un futbola spēles starp Valkas un Valgas komandām bija centrālais notikums pēc pilsētas sadalīšanas. Futbolam tika pievērsta liela uzmanība, un, pateicoties tam, 1926. gadā Valkas komanda pirmo reizi uzvarēja Vidzemes meistarsacīkstēs, atkārtojot panākumu 1927. gadā. Latvijas meistarsacīkšu finālturnīrā 1926. gadā V.S.B. futbolisti ieņēma 5. vietu, 1927. gadā spēlē par tiesībām iekļūt Latvijas virslīgas A klases finālā ar 0:2 zaudēja Liepājas vienībai. Valkas komanda ar panākumiem startēja ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā ‒ Tērbatā, Pērnavā, Veravā un citur.
Pēc Otrā pasaules kara futbola komandas kodols sastāvēja no pirmskara komandas spēlētājiem, tomēr pie augstiem panākumiem Valkas futbolistiem tikt vairs neizdevās. Bija periodi, kad Valkai savas futbola komandas nebija nemaz. Situācija mainījās 1955. gadā pēc stadiona rekonstrukcijas.
Septiņdesmito gadu sākumā Valkas rajona meistarsacīkstēs veiksmīgi startēja Valkas Lauktehnikas (LRTNK) komanda, divreiz izcīnot otro vietu, šo panākumu atkārtojot arī astoņdesmito gadu beigās.
Astoņdesmitajos gados pie Valkas Dzīvokļu saimniecības pārvaldes bērnu istabas darbojās futbola sekcija, kurā par sabiedrisko treneri strādāja Johans Ioos. Latvijas PSR organizētajās sacensībās “Ādas bumba” 1984. gadā zonas sacensībās viņa trenētie jaunākās un vecākās grupas zēni ierindojās 1. vietā, bet PSRS mēroga sacensībās – 3. vietā.
Deviņdesmitajos gados Valkā līdzpastāvēja divi futbola klubi ‒ “Valka” un “Jadro”. 1996. gadā Latvijas kausa izcīņā Valkas futbolisti tikās ar to laiku Latvijas futbola flagmani – Rīgas “Skonto”. 2000. gada sākumā ar zēnu un jauniešu komandām Valkā sāka strādāt Valkas BJSS futbola treneri Ivars Meļķis un Valērijs Kriviņš.
2006. gada 23. martā ar Valkas pilsētas atbalstu tika dibināts futbola klubs “Valka”, kas pārstāv pilsētu Latvijas meistarsacīkstēs vēl šodien.
Par citiem Valkā visos laikos populāriem sporta veidiem lasiet “Ziemeļlatvijas” nākamajā publikācijā!
Raksts tapis sadarbībā ar Valkas novadpētniecības muzeju, muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāju Ligitu Drubiņu, muzeja galvenā krājuma glabātāju Aiju Priedīti.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valkas sporta vēsture

Kategorijas