Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dejo kopā ar pavasara vēju

Inga Karpova

2021. gada 23. aprīlis 08:00

32
Dejo kopā ar pavasara vēju

Šonedēļ Valkā uz bērnu un jauniešu centra “Mice” pagalmā uzstādītās dēļu grīdas atsākās pašdarbības kolektīvu mēģinājumi – grupās līdz desmit cilvēkiem. Lai gan joprojām ir jāievēro distancēšanās un piesardzība, visiem pašdarbniekiem mirdz acis par doto iespēju klātienē satikties ar savējiem.

Otrdienas vakarā “Ziemeļlatvija” tikās ar Valkas pagasta saieta nama “Lugažu muiža” deju grupas “Oravakes” dejotājām un vadītāju Skaidru Smelteri, bet trešdienas vakarā – ar daļu Valkas jauniešu tautas deju kolektīva “Vendīgs” dejotājiem un vadītāju Vinetu Skutāni.

Uz mēģinājumu ierodas,
palēkdamies no prieka
Laicīgi uz “Oravakas” mēģinājumu ieradusies Iveta Cimmermane. Viņa rēķina, ka “Oravakes” svinēs desmit gadu jubileju, bet viņa dejo sesto gadu. Pēdējo reizi mēģinājums klātienē notika aizvadītā gada oktobrī. Tiekoties pēc pusgada ilgas neredzēšanās, dejotājām ir svētku diena.
“Beidzot varam izlīst no savām alām. Man pietrūka izkustēšanās uz danču plača. Labi, ka vismaz šādā veidā varam atsākt mēģinājumus,” spriež Iveta. Viņai šis pusgads nav bijis viegls, jo izslimojusi ar “Covid-19”. Sieviete atceras, ka piektdienas vakarā, atnākot no darba mājās, juta, ka paaugstinās ķermeņa temperatūra. Pirmās slimošanas dienas temperatūra bijusi 37,5, bet pēc dažām dienām – jau pāri 39 grādiem. Augstā temperatūra turējusies četras dienas. Kādu dienu pārņēmusi jocīga sajūta, it kā kājas vairs nejūt. Ejot vajadzējis pieturēties pie sienām.
“Biju nobijusies, jo mājās biju viena. Slimošanas laikā dzīvot vienam pašam četrās sienās ir diezgan traģiski. Tuvinieki piegādāja pārtiku, to atstājot pie ārdurvīm. Pēc slimošanas jūtu nespēku. Atgriežoties darbā, pirmās divas nedēļas bija grūti kāpt pa kāpnēm. Rosoties dārzā, grūti lāpstu cilāt. Redzēs, kā būs ar dejošanu,” spriež Iveta. Viņa atklāj, ka vēl divas no “Oravakes” dejotājām izslimoja ar “Covid-19”.
Uz pirmo mēģinājumu ieradusies arī Sarmīte Briede, kura šajā kolektīvā dejo aptuveni sešus gadus.
“Ļoti gribas atkal dejot, jo, cik vien sevi atceros, esmu dejojusi. Bez izkustēšanās man ir grūti dzīvot. Mums ir plāni, kur vasarā varētu uzstāties, tikai jācer, lai tie īstenotos,” stāsta S. Briede,
Savām dejotājām pievienojas kolektīva vadītāja Skaidra Smeltere, kura atklāj, ka otrdien ne tikai saņēmusi pirmo vakcīnas poti, bet arī uz mēģinājumu nākusi, aiz prieka palēkdamās. Pirms pirmās kopā sanākšanas viņa izstaigājusi dēļu grīdu, pagrozījusies visos stūros un sapratusi, ka gar vienu stūri stipri pūš pavasara vējš. Lai neapaukstētos, vadītāja mudina dejotājas saģērbties atbilstoši laika apstākļiem.
“Ja mēģinājumā nestrādāsim tempā, stāvēšana mūsu vecumā ir bīstama veselībai. Pirmajā mēģinājumā vairāk iekustēsimies, būs arī jogas vingrinājumi,” stāsta “Oravakes” vadītāja. Viņa cer, ka pamazām dzīve atgriezīsies vecajās sliedēs, kad kolektīvi varēs ne tikai mēģināt, bet arī doties uzstāties. Lai tas tā būtu, S. Smeltere vakcinējās pret “Covid-19” un, saņemot pirmo poti, bijusi laimīga.
“Man nepastāv jautājums – vai es vakcinēšos vai ne. To dara ikviens normāls cilvēks, kam ir galva uz pleciem. Es varu iet sabiedrībā, jo neesmu bīstama citiem. Galvenais, ka man taču gribas satikt savu ģimeni, samīļot un pabūt kopā. Kā tu būsi kopā, ja vienmēr uztrauksies, vai vīruss nav atnācis līdzi,” uzskata S. Smeltere.

Dīkstāves laikā zaudēta fiziskā izturība un varēšana
Savukārt Valkas jauniešu tautas deju kolektīva “Vendīgs” pirmais mēģinājums klātienē notika jau 7. aprīlī. Vadītāja Vineta Skutāne dejotājus ir sadalījusi vairākās grupās. Viņa atzīst, ka atsākt dejošanu gan viņai, gan jauniešiem ir diezgan grūti, jo dīkstāves laikā ir zaudēta fiziskā varēšana un izturība. Vineta smejas, ka dejot, izmantojot “Zoom” platformu, nav bijis nopietni. Taču pamazām kolektīvs cenšas atgriezties ierastajā ritmā, jo iecerēts ierakstīt video deju. Vēl gan līdz galam nav skaidrības, kas notiks ar Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, bet tāpat kolektīvs ir apņēmības pilns dejot, dejot un vēlreiz dejot.
Viena no “Vendīga” ilggadējām dejotājām, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 12. klases skolniece Varērija Sermus stāsta, ka pandēmijas laikā ar klasesbiedriem pa retam tikušies uz ielas, ievērojot drošu attālumu, bet, atnākot uz mēģinājumu klātienē, ir savāda sajūta.
“Tagad atkal jūtos izsista no ritma. Pirms pandēmijas otrā viļņa darbojāmies, bet tad atkal mūs visus sadzina pa mājām. Tagad atkal jāpārplāno dienas režīms un jāpierod pie jaunās situācijas. Pirmajās reizēs bija grūti iziet no mājām, tagad jau esmu pieradusi. Būs jau labi,’’ cer Valērija.
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 10. klases skolniece Sandija Ance Vītola “Vendīgā” dejo jau trešo gadu. Jauniete priecājas, ka beidzot var satikties ar skolasbiedriem.
“Ir tik forši iziet no mājām. Jācer, ka vairs nebūs jāsēž četrās sienās. Vēlos būt ar saviem dejotājiem, kopā atkārtot aizmirstās lietas. Mājās bieži vien trūka motivācijas fiziski izkustēties vai pašai atkārtot deju soļus,” atzīstas Sandija Ance.
Uz mēģinājumu ieradies arī ģimnāzists Edgars Bauga. Viņš no sirds priecājas par iespēju satikties klātienē ar savējiem, jo pirms tam bijis grūti atrast motivāciju pamest mājas četras sienas.
“Ik pa laikam izeju pastaigāties, bet ir grūti izvilkt sevi laukā. Tagad vismaz man būs reizi nedēļā dejošanas mēģinājums. Tiekamies nepilnā sastāvā, bet tāpat tas ir jauki,” uzskata Edgars. Viņš atzīst, ka pēc pirmā mēģinājuma visi jutuši fizisku nogurumu un stīvus kaulus, bet tagad jau pamazām atgriežas dejotprieks. Edgars uzskata, ka pēc dīkstāves skolotāja Vineta kļuvusi daudz mīļāka un maigāka. Vineta gan tam iebilst, norādot, ka šajā mēģinājumā visiem jāapgūst trīs jaunas deju kombinācijas.
Gvido Gendrjuks “Vendīgā” dejo gandrīz divus gadus.
“Skatīšos, kā būs. Teikšu godīgi, dejot attālināti nav galīgi tas, kā jābūt. Tas man galīgi negāja pie sirds. Esmu noilgojies pēc tā, lai dzīve iegrozītos uz labo pusi. Ir patīkami visus savējos satikt klātienē, bet jāievēro distance,” brīdina Gvido.
Atskanot koncertmeistares Tijas Bērtiņas spēlētajam dejas pavadījumam, jaunieši sabirst uz skatuves un, uzmanīgi klausoties vadītājas norādījumos, pamazām sāk izmēģināt jaunos dejas soļus. Jaunieši cer, ka atkal varēs uzvilkt tautas tērpus un ar savu dejotprieku sniegt pozitīvas emocijas pārējiem.