Sarežģītos apstākļos spēj saliedēties kopīgam mērķim

2021. gada 27. aprīlis 08:00

533

Sarežģītos apstākļos spēj saliedēties kopīgam mērķim

Valkā sakopj Zāģezera pludmali un vecās
dzelzceļa stacijas teritoriju

Lai gan aizvadītajā sestdienā – Lielās talkas dienā – lietus mijās ar sniegu un sauli, pūšot asam vējam, tomēr cilvēkus sliktie laika apstākļi nenobiedēja un viņi talkoja divos objektos – pie Zāģezera un vecās dzelzceļa stacijas plašajā teritorijā. Domubiedru grupa Tālavas ielas malās vāca sadzīves atkritumus.

Kā talkošanas vieta bija izsludināta arī pilsētas brīvdabas estrādes teritorija, bet tur neviens nestrādāja.
Talkas ideju atbalstīja ne vien pilsētas iedzīvotāji, bet arī visu triju sarakstu deputātu kandidāti, kuri startē 5. jūnija pašvaldības vēlēšanās, kā arī sarakstu līderi.
Pēc pulksten 11 visaktīvākā strādāšana notika pie vecās dzelzceļa stacijas, kur talcinieki izzāģēja krūmus, pie sliedēm tuvu augošus kokus, kā arī vāca sadzīves atkritumus. Starp talciniekiem bija arī Valkas novada Tūrisma un informācijas biroja vadītāja Signe Lorence un tūrisma speciāliste – vadītājas vietniece Beatrise Laura Kanaste, jo šis objekts ir viens no tūrisma piedāvājumiem ‒ pa sliedēm virzās sliežu velosipēds. S. Lorence “Ziemeļlatvijai” atzina, ka šī teritorija ir piemēslota – no krūmiem talcinieki vilka laukā visneiedomājamākās lietas, sākot no pudelēm līdz pat maisiem ar izlietotām autiņbiksītēm. Turklāt šajā vietā strādāja vairākas ģimenes ar bērniem. Starp talkotājiem bija arī pensionārs Zigurds Sviķis. Viņš atzīst, ka ir žēl skatīties, kāda izskatās šī teritorija, bet pēc zāģēšanas un krūmu izpļaušanas kopējai ainavai vajadzētu būt pievilcīgākai.
Novada domes Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas labiekārtošanas darbu vadītāja – dārzniece Alita Plūksna uzskata, ka, neskatoties uz nepateicīgajiem laika apstākļiem un “Covid-19” pandēmiju, Valkā talcinieku skaits bijis pietiekošs. Zāģezera apkārtnē tradicionāli rosījās novada domes vadība ar ģimenēm un citi pašvaldības darbinieki. A. Plūksna atzīst, ka šajā reizē darba lauciņš neesot bijis tik plašs, jo jau visu iepriekšējo nedēļu šo teritoriju kopuši nodaļas darbinieki, kā arī pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbinātie. Pie Zāģavota piekalnē izcirsti kārkli. A. Plūksna ir gandarīta, ka šopavasar aktīvi talko Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas audzēkņi kopā ar skolotājiem. Kopīgiem spēkiem sakoptas teritorijas pie ģimnāzijas ēkas Ausekļa ielā 5 un Raiņa ielā 28A, kā arī pilsētas stadiona teritorija.
Savukārt vakar tika sakopta Zāģezera krasta teritorija un uzirdinātas pludmales smiltis, attīrot tās no gružiem. Strādnieki pludmalē izlīdzināja motociklu atstātās sliedes.
“Gribas cerēt, ka tagad vairs pa pludmali ar motocikliem netiks braukāts,” satraucas A. Plūksna.
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.

Lielajā talkā vāc atkritumus un atklāj nelegālu izgāztuvi

Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, Latvijas iedzīvotāji šogad izrādījuši apbrīnas vērtu spēju saliedēties kopīga mērķa vārdā. Lielās talkas mājaslapā oficiāli piereģistrēto talkas vietu skaits – 1968 – ir otrais augstākais kopš Lielās talkas pastāvēšanas laika. No pieteiktajām talkām 1082 ir atkritumu savākšanas, 553 labiekārtošanas talkas un 333 SOLO talkas, kas sevī iekļauj SOLO, DUO un ĢIMENES talkas. Mainīgie un drēgnie laikapstākļi nebiedēja talciniekus Smiltenes novadā.

“Ziemeļlatvija” Lielās talkas dienā devās uz Saltupu mežu, netālu no Tepera ezera. Tur gar Abula upi esošo taku no zariem un sakritušiem kokiem atbrīvoja Brakovsku un Lāču ģimenes. Par riteņbraukšanas entuziastiem Brakovskiem “Ziemeļlatvija” rakstījusi vairākkārt. Šī ģimene vairāk nekā desmit gadu garumā ir veidojusi MTB sacensībām distances, no mežiem atkritumus izvedot nevis maisiem, bet kravām. Arī Lāču ģimenei rūp tīra vide. Par Andreju Lāci runā viņa darbi, viņš ir slēpošanas entuziasts, kura paveiktais Smiltenes slēpošanas trasē šoziem tika daudz slavēts.
Taču ar ģimeņu aktivitātēm Lielās talkas ietvaros stāsta jaunā paaudze – Rūta Brakovska un Reinis Lācis. “Ideja par meža takas kopšanu radās senāk. Atceros, ka bērnībā šeit daudz staigājām ar mammu. Toreiz nebija tik daudz krūmu un sakritušu koku. Kopā ar Reini jau ziemā atbrīvojām Abula upi no kokiem, pavasarī ar hidrotērpiem no upes vilkām ārā zarus. Mūsu galvenā doma ir šajā upes pavasarī izbraukt ar SUP dēļiem. Vasarā tas nav iespējams zemā ūdens līmeņa dēļ, bet pavasarī tas varētu izdoties. Savukārt blakus upei ir taka, ko var izmantot gan gājēji, gan velobraucēji,” stāsta R. Brakovska. Draugs uzreiz piebilst, ka tādās ziemās, kāda bija šī, Abula upi varētu izmantot arī slidošanai.
Abu hobiji ir saistīti ar aktīvo atpūtu, tāpēc arī ikdienā rūpējas par tīrību tuvējā apkārtnē. Reizēm rokas nolaižas vākt citu atkritumus. “Pēc pavasara paliem upē no Saltupu puses bija sanestas ļoti daudzas pudeles. Diez vai tie ir tuvējo māju iedzīvotāji, jo kuram gan gribētos piesārņot savu apkārtni. Tie drīzāk ir slinki un neizglītoti cilvēki. Arī visas takas garumā mētājas alus pudeles,” stāsta jaunieši. Toties viņus priecē, ka mazie kaimiņu bērni seko abu piemēram un iesaistās šāda veida sakopšanas darbos.
Lielās talkas dienā ģimenes saskārušās arī ar ko nepatīkamu. Meža malā tieši pirms Saltupiem atklājās neliela, toties nelegāla atkritumu izgāztuve. Pirms mēneša tāda vēl tur nebija, bet tagad kāds atbrīvojies no krēsla, rupora, spaiņa un citām vairs sadzīvē nevajadzīgām lietām. No ceļa šī vieta ir nemanāma, toties no meža puses redzama nepievilcīga aina. Talcinieki šķērsoja Saltupu ceļu un devās tālāk pa taku, kas ved gar upi autoceļa virzienā. Tur otrpus upei kāds māju iedzīvotājs veltījis pārmetumus talciniekiem, uzsverot, ka šeit nekādas taksa neesot.
Lielās talkas koordinatore Smiltenes novadā Agija Kukaine informē, ka novadā sakopšanas un labiekārtošanas darbi turpinās visu šo nedēļu. Joprojām iedzīvotājiem ir iespēja atzīmēt savas talkas un saņemt maisus.

kur talkojāt jūs?
Uldis Kalniņš, dzīvo Smiltenes pagasta Ilgās:
Lielājā talkā vāca atkritumus ceļmalā no Smiltenes pilsētas robežas virzienā uz Ilgām:
- Dzīvoju netālu no šī meža, dodoties uz mājām bieži vien esmu piestājis malā, lai paceltu citu izmestus atkritumus. Šoreiz to darīju Lielās talkas ietvaros. Ar atkritumiem pielasīju divus 200 litru maisus. Pārsvarā tās ir pudeles, taču atradu arī spilvenu un kabeļa rituli. Kāds varbūt bija izdomājis meža malā gulēt un pievilkt elektrību?!
Man nav izprotama šo cilvēku rīcība, jo ir tik daudz iespēju, kā legāli atbrīvoties no atkritumiem. Smiltenē ir ZAAO eko laukums, tajā bez maksas var nodot stiklu, papīru, elektropreces, vienu automašīnu riepu komplektu gadā. Pats izmantoju šo iespēju regulāri. Pat drēbes un apavus tur var vest. Agrāk latviešiem bija raksturīgi krāt mājās visādas lietas ar domu – gan jau kādreiz noderēs. Bet paiet gadi un saproti, ka tāpat glabātais un taupītais netiek lietots.

Maruta Vīgante, smilteniete, pieteica individuālo talku netālu no daudzdzīvokļu mājas, kurā dzīvo:
- Katru gadu sakopju zemes ceļa posmu Limbažu ielā starp Rīgas un Raiņa ielām. Vācu atkritumus, jo ikdienā, ejot vai braucot garām, redzu, ka atkal ir piegružots. Šajā Lielajā talkā no rīta biju izbraukusi, bet, pārrodoties mājās, pamanīju, ka manis pieteiktajā talkas vietā kāda sieviete jau čakli rosās, tāpēc pašai darbi izpalika. Priecē, ka vēl kāds no iedzīvotājiem ir par šo vietu iedomājies.
Pateicoties Lielās talkas idejai, vide kļūst tīrāka. Iedomājieties, kas šajā ceļa posmā būtu, ja četrus gadus neviens to nebūtu tīrījis, – skārda bundžas, tukšas alkohola pudeles, plastmasas iepakojums. Agrāk bija daudz sasistu pudeļu, tagad mazāk.

Dace Kalniņa, dzīvo Grundzālē, talkoja ģimenes īpašumā mežā, kur kolhoza laikā apkārtējo māju iedzīvotāji bēra savus atkritumus:
- Mūsu ģimene talkoja manas vecmammas īpašumā – mežā, kurā nebiju bijusi vairākus gadu desmitus. Bet zināju, ka kolhoza laikā tur bija atkritumu izgāztuve, kur no tuvējām mājām veda visu lieko. Kad īpašumi tika atgūti, vairs jau neviens uz savas zemes nebēra atkritumus.
Bērni ir izauguši, tāpēc nolēmām kopā savākt šo vietu, vismaz virsējo kārtu, jo pa trīsdesmit gadiem jau daudz kas ir paslēpies zem zemes. Intensīvi darbojoties, četru stundu laikā ar atkritumiem pielasījām vairāk nekā divdesmit maisus. Savāktais bija padomju laikam raksturīgās lietas – stikla pudeles un burkas, konservi, metāla spaiņi un kannas, somu pārpalikumi, apavi, telefona klausule, ļoti daudz ampulu. Plastmasas tikpat kā nebija, tā vairāk raksturīga šim laikam. Jutāmies gluži kā arheoloģiskajos izrakumos, ieslīgstot atmiņās par agrākiem laikiem, kā toreiz cilvēki dzīvoja, ko lietoja un ko nēsāja.
Lielajā talkā darbs nebija viegls, taču tas bērniem deva apziņu, cik svarīgi ir nemēslot mežā. Šie atkritumi nesadalās pat trīsdesmit gadu laikā. Aicinu ikvienu padomāt, pirms izmest atkritumus tiem neparedzētā vietā, kādu piesārņojumu tie nodara dabai.

Alda Zvejniece, Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja, kopš Lielās talkas pirmsākumiem vāc atkritumus ceļmalās:
- Kopā ar Skaidrīti Vīksniņu vācām atkritumus autoceļa malā. Bet visčaklākais Lielās talkas dalībnieks bija Dainis Morītis, kurš vāca atkritumus no Grundzāles līdz Purgaiļiem un tad līdz Palsmanes pagasta robežai. Viņš kopā pielasīja desmit maisus ar ceļmalā izmestiem atkritumiem. Vēl Meža ielā talkoja viena ģimene, atkritumus vāca arī Dace Kalniņa ar ģimeni, tradicionāli Lielajā talkā piedalījās arī Marina Ziemiņa ar ģimeni, kā arī Iveta Vērzemniece. Aumeisteros talkas vietu reģistrēja Raitis Stīpnieks un Juris Malnacis.
Atkritumu vākšana nav nekas patīkams. Zinu cilvēkus, kuri saka, ka nekad nav nometuši neko zemē un tāpēc arī aiz citiem nevāks. Arī es ne reizi neesmu zemē nometusi tukšos dzērienu vai ēdienu iepakojumus, mamma jau no mazotnes iemācīja, ka tā nedrīkst, taču katru gadu piedalos Lielajā talkā. Visbiežāk tieši vācot atkritumus, retu reizi tie ir bijuši labiekārtošanas darbi.
Pārsvarā cilvēki izmet tukšās alkohola pudeles. Pieļauju, ka cilvēki nopērk alkoholu un, izbraucot ārpus centra, to ātri izdzer un izmet, lai mammu un draudzeņu priekšā būtu tīri un svēti, bet diemžēl arī viegli iereibuši. Savulaik nācās no grāvmalām pacelt izlietotas autiņbiksītes, bet šāda veida gadījumi kļuvuši krietni mazāk. Šad un tad ceļa malās mētājas arī automašīnu riepas, kā arī stādu trauciņi, kurus, visticamāk, atpūtis vējš no tuvējo māju pagalma.

+ 1

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sarežģītos apstākļos spēj saliedēties kopīgam mērķim

Kategorijas