Vērtē situāciju pirms novadu reformas
Ceturtdien, 22. aprīlī, Smiltenē darba vizītē ieradās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, lai iepazītos ar Smiltenes novadā īstenotajiem projektiem un noskaidrotu, kā pašvaldībai veicas, gatavojoties administratīvi teritoriālajai reformai.
Ministrs arī viesojās Smiltenes vidusskolā, no ārpuses, ievērojot ierobežojumus, apskatīja pašvaldības kapitālsabiedrību “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca”, kā arī pabija Jāņukalna brīvdabas estrādē.
Intervijā “Ziemeļlatvijai” Artūrs Toms Plešs atzinīgi uzteic Smiltenes vidusskolā īstenoto projektu par mācību vides uzlabošanu, tai skaitā jaunā savienojošā mācību korpusa būvniecību Dakteru ielā. “Domāju, tas būs ļoti iespaidīgs, visiem par labu nākošs projekts – moderni, svaigi un tas, kas bērniem ir vajadzīgs. Tāpat ir ļoti svarīgi, ka pašvaldība rūpējas par bērniem ar īpašām vajadzībām,” apskatot topošo jaunbūvi, secina ministrs.
Savs vēlējums viņam ir par Jāņukalnā un tā brīvdabas estrādē redzēto. Jāņukalnu Artūrs Toms Plešs vērtē kā ļoti skaistu vietu. “Domāju, pašvaldībai noteikti būtu jāstrādā, lai arī šo vietu daudz vairāk sakārtotu un labiekārtotu. Tas ir vēl līdz galam neizmantots potenciāls, ko vietējie iedzīvotāji noteikti novērtētu,” domā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
Taujāts par vizītes mērķiem, kā vienu no tiem Artūrs Toms Plešs nosauc arī to pašvaldības investīciju projektu izvērtēšanu, kuru īstenošanai aizvadītajā gadā tika piešķirts valsts aizdevums “Covid-19” izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai. Jau rakstījām, ka tādus aizdevumus saņēma gan Smiltenes, gan Valkas novadu pašvaldības.
Šajā gadā pašvaldībām kopumā ir pieejami 150 miljoni eiro “Covid-19” aizdevumu programmā, jau iepriekš norādījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Iespēja pašvaldībām saņemt valsts aizdevumu arī šogad būs investīciju projektiem tādās jomās kā pašvaldību ēku energoefektivitāte, pašvaldības transporta infrastruktūras attīstība, jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidu attīstība, mājsaimniecību pieslēgumi ūdenssaimniecībai, higiēnas prasību nodrošināšana pirmsskolas izglītības iestādēs.
Šogad aizdevumu programma papildināta ar iespēju investīciju projektus pieteikt arī pašvaldības ēku pielāgošanai savu pakalpojumu sniegšanai, īres dzīvokļu izveidošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona, veicot pašvaldības īpašumā esošo ēku un telpu pārbūvi vai atjaunošanu šim mērķim, pašvaldības meliorācijas sistēmas infrastruktūras atjaunošanai, pārbūvei vai ierīkošanai, būvprojektu izstrādei nozīmīgiem un lieliem investīciju projektiem, kā arī pašvaldību uzsākto investīciju projektu pabeigšanai.
Artūrs Toms Plešs: – Ir prieks, ka darbi jau notiek gan Raunas novadā, gan Apes novadā, gan šeit, Smiltenē. 2020. gadā pašvaldības saņēma aizdevumu ceļu infrastruktūras sakārtošanai, un tas ir nozīmīgs ieguvums pašvaldības iedzīvotājiem nākotnē. Pašvaldībām arī turpmāk būs pieejams ievērojams finansējums visdažādāko projektu īstenošanai. Piemēram, pašvaldību reformas mērķu sasniegšanai pašvaldības varēs pretendēt uz vairāk nekā 54 miljoniem eiro augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem un pretendēt uz valsts līdzfinansējuma saņemšanu grantu veidā.
“Ziemeļlatvija”: – Viens no jautājumiem, ko visbiežāk saņemam no iedzīvotājiem novadu attīstības kontekstā, ir ceļu kvalitāte, precīzāk sakot, – sūdzības par dažviet sliktiem ceļiem. Zinu, ka VARAM virzītajai autoceļu būvniecībai novadu reformas kontekstā Ministru kabinets šogad apstiprinājis 91,9 miljonus eiro lielu finansējumu. Vai šī nauda tiks ieguldīta arī ceļos jaunveidojamajā Smiltenes novadā un Valkas novadā?
– Katrā ziņā viens no svarīgiem mērķiem, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, ir uzlabot dzīves apstākļus un dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Ceļi ir ļoti nozīmīgs investīciju objekts, kas sniedz ne tikai darbu cilvēkiem īstermiņā, bet ilgākā termiņā ļauj arī attīstīt uzņēmējdarbību. No ministrijas puses izveidojām 300 miljonu eiro administratīvi teritoriālās reformas ceļu programmu. 2020. gadā tika realizēti 44 miljoni eiro, šogad būs 91,1 miljons eiro, bet nākamajā gadā no atveseļošanās un noturības mehānisma – vairāk nekā 100 miljoni.
(Intervijas brīdī ministrs konkrētus objektus nenosauca, tāpēc “Ziemeļlatvija” ar šo ziņojumu iepazinās vēlāk. Informatīvā ziņojuma pielikumā ir norādīti valsts autoceļu posmi, kuru atjaunošana vai pārbūve nepieciešama veiksmīgas novadu reformas īstenošanai un ko iespējams realizēt jau šogad. Šajā sarakstā 2020. gadā ir iekļauts ceļš Rauna–Drusti–Jaunpiebalga Raunas novadā, kur 16,20 kilometru garā posmā notiks grants segas dubultā virsmas apstrāde. 2022.–2023. gada plāna pamatsarakstā ir ceļš Ausekļi–Burga Valkas novadā 3,6 kilometru garā posmā un ceļš Gaujiena–Verasskola Apes novada Gaujienas pagastā 1,55 kilometru garā posmā (ceļš, kas no Vidzemes šosejas ved uz uzņēmumu “Very Berry” un šķembu bāzi). Abos objektos ir paredzēta grants seguma dubultās virsmas apstrāde. Rezerves sarakstā 2022.–2023. gadam ir iekļauts ceļš Valka–Vireši Valkas novadā, kur no 24,2. līdz 32,2. kilometram ir paredzēta grants seguma dubultās virsmas apstrāde, un ceļš Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe Smiltenes novadā, kur no 21,1. līdz 27,286. kilometram kā iespējamais variants varētu būt grants seguma dubultās virsmas apstrāde. Jāpiebilst, ka Variņu un Palsmanes pagastu iedzīvotāji jau gadiem ilgi cīnās, lai nedzīvotu putekļos, ko rada automašīnas, braucot pa šo ceļu).
– No šī gada 1. jūlija sāksim dzīvot jaunos novados. Kam VARAM pievērsīs pastiprinātu uzmanību pirmajos mēnešos pēc novadu reformas pabeigšanas?
– Pašvaldības ir dažādas, un arī izaicinājumi ir dažādi, veidojot jauno novadu administratīvo struktūru. Skaidrs, ka pirmie mēneši būs pārejas posms. VARAM jau līdz šim ir sniegusi pašvaldībām visu nepieciešamo atbalstu, ja tāds ir bijis vajadzīgs, – esam gan konsultējuši, gan devuši padomu vai meklējuši risinājumu, ja bijušas problēmas. To darīsim arī pēc 1. jūlija. Pašvaldībai ir liela atbildība savu iedzīvotāju priekšā. Pašvaldībai ir jāsaprot, kā tā grib attīstīties, kā sniegt pakalpojumus, kādā veidā izveidot jauno administratīvo struktūru, lai darbs un naudas izmantošana būtu pietiekami efektīva. Jau sākumā ir jāieliek pamatīgs pamatakmens straujākai attīstībai.
– Vai un kāds atbalsta mehānisms no valdības puses ir paredzēts vismazākajam novadam Latvijā – Valkas novadam?
– Speciāli šajā brīdī diskusiju par to nav. Nekas tāds nav plānots, bet, kā jau minēju, visām pašvaldībām, arī Valkas novadam, ir pieejams ļoti plašs atbalsta klāsts, – kā jau norādīju, var pieteikties gan augstas gatavības projektiem, gan “Covid-19 aizdevumiem”, gan arī Eiropas Savienības fondu projektiem, kas paredzēti uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldībām. Tikai pašiem jābūt idejām un tās jāsniedz. Valkas novada pašvaldība ir bijusi aktīva projektu iesniedzēja gan iepriekšējā gadā, gan šogad.
– Kā virzās darbs pie Latvijas – Igaunijas jaunā plānošanas perioda programmas izstrādes? Vai Valkas novadam tajā jau ir kaut kas paredzēts?
– Šis jautājums tad man ir jāprecizē, šobrīd konkrēti atbildēt nevarēšu. Šī pārrobežu sadarbība ir ļoti svarīga. Darbs turpināsies plašākā mērogā, lai šīs naudas summas tiktu investētas un iedzīvotāji iegūtu labumu.
– Atgriežoties vēl pie jautājuma par jauno novadu pārvaldi, – jaunais pašvaldību likumprojekts ir vērsts uz efektīvāku pārvaldi, kā arī iedzīvotāju viedokļu respektēšanu un plašāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbībā. Kādi konkrēti būs šie jaunumi un kad tie stāsies spēkā?
– Šomēnes diskusijas par likumprojektu ir uzsāktas Saeimā. Paredzēts, ka jaunais pašvaldību likums stāsies spēkā no 2021. gada. Liels uzsvars šajā likumā ir likts uz daudz lielāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā. Ir ļoti svarīgi no demokratizācijas viedokļa, ja sabiedrība efektīvi un pēc būtības pieņem lēmumus. Tāda, piemēram, būs līdzdalības budžetēšana. Pašvaldībām būs obligāti jāparedz vismaz 0,1 procents no sava budžeta sabiedrības lemšanai, piemēram, sakārtot ceļu, ierīkot apgaismojumu vai bērnu rotaļu laukumu. Jaunums būs arī iedzīvotāju padomes. Likumā būs noteikta skaidra kārtība, kāds ir minimālais iedzīvotāju skaits pagastā, no kura šīs iedzīvotāju padomes ir obligāti jāveido. Likumā būs arī noteikta skaidra procedūra, kādā veidā notiek kandidātu izvirzīšana, vēlēšanas un pārējais. Esam plaši domājuši, kā iedzīvotājus iesaistīt sava novada pārvaldē.
– Ministru kabinets apstiprinājis VARAM sagatavoto pašvaldību investīciju projektu, palīdzot pašvaldībām būvēt jaunas pirmsskolas izglītības iestādes vai paplašināt jau esošās. Tie būs aizdevumi?
–Jā. Ministrija piedāvā atbalsta programmu, lai pašvaldības var mazināt esošās rindas uz bērnudārziem, saņemot aizdevumu šiem abiem mērķiem un tādējādi radot pievilcīgu dzīves vietu ģimenēm ar bērniem. Piemēram, jau 2020. gadā Raunas novads bija pieteicies bērnudārza labiekārtošanai. No VARAM puses esam snieguši pozitīvu atzinumu, un Raunas novadā šo projektu arī varēs realizēt. Daudzās pašvaldībās joprojām lielai daļai bērnu nav iespējas apmeklēt pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes un īsā laikā pašvaldībām nav iespēju šo jautājumu risināt.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19