Valkas sporta vēsture. 3. daļa

2021. gada 29. aprīlis 09:52

473

Kopš Valkas sadalīšanas 1920. gadā, Latvijas Valka aktīvi auga un attīstījās, auga tās iedzīvotāju skaits un viņu labklājība. Pilsētā auga arī interese par sportu, tika dibinātas sporta biedrības. Sporta dzīve pilsētā nav rimusi šajos 100 gados, tāpēc laikraksts “Ziemeļlatvija” sadarbībā ar Valkas novadpētniecības muzeju, turpina šķetināt Valkas sporta vēsturi un populārākos sporta veidus pilsētā cauri gadiem.

Šahs

Šaham Valkā ir vienas no senākajām tradīcijām. 1927. gadā grupa Valkas šahistu ar Kārli Bundžu, Kārli Hordo un Hermani Kalniņu priekšgalā gribēja nodibināt šaha klubu, tomēr lielās formalitātes un materiālo līdzekļu trūkums izjauca šo pasākumu. 1927. gada novembrī Valkas Sporta biedrība (V.S.B.) šahistus uzņēma savā paspārnē kā atsevišķu sekciju. Jau tā paša gada decembrī tika iesākts pirmais Valkas šaha turnīrs, tomēr pieredzes un tradīciju trūkuma dēļ turnīrs ievilkās līdz 1928. gada aprīlim, kad to pārtrauca tā arī nepabeigtu.

1928. gada rudenī par V.S.B. šaha sekcijas vadītāju ievēlēja Kārli Bundžu, pēc kā tika noorganizēts pirmais biedrības meistarturnīrs, kurā karjeru sāka pēcāk populārais šahists Alfrēds Eklons. 1929. gadā iesākās savulaik slavenās Ziemeļlatvijas šaha cīņas, bet 1930. gadā, pēc tam, kad A. Eklons tika iecelts par šaha sekcijas vadītāju, notika pirmā sacensība ar Tartu šaha klubu, kas turpinājumā kļuva par regulāru un nozīmīgu šaha sezonas notikumu. 1930. gadā V.S.B. šaha sekcija kļuva par Latvijas Šaha savienības biedri un aktīvi iesaistījās Latvijas šaha dzīves veidošanā. Laikā no 1927. līdz 1938. gadam V.S.B. šaha sekcija aizvadīja 41 komandas cīņu, no kurām 23 tika uzvarētas, 2 noslēdzās neizšķirti, 16 zaudētas. Sekcijā bija 57 šahisti, sarīkoti 13 turnīri.

Pēc neatkarības zaudēšanas 1948. gadā Valkas šaha klubs atjaunoja darbību, gadu gaitā tā vadītāji bijuši Voldemārs Aleksandrejs, Tarmo Pess, Maija Treibaka, Vsevolods Dudzinskis un šobrīd Māris Koops. Labus rezultātus savulaik sasnieguši Nora Baika, J. Renckulbergs, V. Aleksandrejs, Ē. Vanags, V. Dudzinskis, R. Ribkinskis, V. Lavrovs, A. Apinis, R. Strazdiņš un citi. Liels ieguvums šahistu saimei bija astoņdesmito gadu vidū augstāko izglītību ieguvušo Māra Koopa un Jevgenija Ivanovska atgriešanās Valkā. Valkas šahisti joprojām turnīrus rīko paši, kā arī piedalās citu rīkotajos turnīros, sasniedzot tajos lieliskus rezultātus.

Teniss

1928. gadā pie V.S.B. izveidoja tenisa sekciju, pēcāk nodibinot arī galda tenisa sekciju. Uzreiz pēc tenisa sekcijas izveidošanas šīs spēles aktīvisti ķērās pie laukuma ierīkošanas, savukārt galda tenisu, kuru tajā laikā dēvēja arī par “ping-pong”, spēlēja V.S.B. telpās Rīgas ielā 41. Tenisa sekcija regulāri rīkoja turnīrus, piemēram, 1930. gada turnīrā izcīnīja vienu ceļojošu un vienu paliekošu kausu, katru mēnesi divreiz nedēļā tika aizvadītas tenisa spēles. Ceļojošo balvu personīgajā īpašumā ieguva tas, kurš uzvarēja trijos turnīros. 1937. gadā sekcija rīkoja galda tenisa meistarības turnīru.

Tenisu Valkā turpināja spēlēt arī pēc Otrā pasaules kara, daži spēlētāji pat guva atzīstamus panākumus, tomēr pa īstam populārs šis sporta veids šeit nekļuva. Pēc neatkarības atgūšanas dažāda mēroga veterānu sacensībās aktīvi piedalījās Mudīte Kraukle, arī viņas trenētie audzēkņi guva atzīstamus panākumus.

Riteņbraukšana

1928. gadā V.S.B. nodibināja velosekciju, ko vēlāk pārdēvēja par riteņbraukšanas sekciju. Pirmās neatkarības gados sekcija rīkoja riteņbraucēju ekskursijas, kas ilga vairākas dienas, dienā nobraucot aptuveni 50 kilometrus. Piemēram, 1931. gada vasaras ekskursijas maršruts bija: Valka–Burtnieki–Mazsalaca–Aloja–Ainaži–Salacgrīva–Limbaži–Cēsis–Rauna–Valka.

Trīsdesmitajos gados lielu popularitāti iemantoja riteņbraucēju sacīkstes Rīga–Valka, kuras rīkoja Rīgas sporta biedrība “Marss”, tās atbalstīja arī V.S.B., tāpēc sacensību starts tika dots pārmaiņus – vienu gadu V.S.B. laukumā, otru Rīgā, sporta biedrības “Marss” velodromā. Sacensībās, kas tradicionāli pulcēja daudz dalībnieku, bija jāveic 175 kilometru distance pa Vidzemes ceļiem. Valcēnieši piedalījās arī trīsdesmito gadu vidū Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinātajā Vienības riteņbraucienā, kura maršrutā iekļāva arī Valku.

Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados riteņbraukšana Valkā ieguva lielu popularitāti. To veicināja fakts, ka riteņbraukšana kā obligāts sporta veids bija iekļauta rajona pieaugušo un skolēnu spartakiāžu programmās. Tomēr populārāka riteņbraukšana bija lauku rajonos.
Arī mūsdienās Valkā velobraukšanas tradīcija nav zudusi, pilsētai ir vairāki aktīvi riteņbraucēji, ir velo apvienība, kas regulāri piedalās un uzvar sacensībās. Riteņbraucējs Gatis Smukulis 2008. gadā pārstāvēja Valku Pekinas olimpiskajās spēlēs.

Vieglatlētika

Visos laikos Valkai bijuši spēcīgi vieglatlēti. Sporta veida popularizēšanai V.S.B. savulaik rīkoja sacensības ar citu pilsētu sportistu piedalīšanos. Tā plašas sacensības tika sarīkotas 1931. gadā, tajās piedalījās sportisti no Jelgavas, Rīgas “Union”, Igaunijas Valkas. Lielu popularitāti iemantoja soļošana, ko sekmēja sacensības ar Latvijā populārā soļotāja Jāņa Daliņa dalību, kurš 1931. gada vasarā Valkā startēja pat divas reizes. Valkas vieglatlēti savukārt piedalījās sacensībās citās Latvijas pilsētās, labus panākumus guva soļotāji A. Kurpnieks, Ādolfs Blūmentāls, Alsiņš, skrējējs Elmārs Leikarts. Vieglatlētikas tiesnešu izglītošanai 1934. gadā V.S.B. sarīkoja kursus, kuros kā lektors piedalījās valcēnietis Kārlis Bundže.

Pēckara gados arī sporta biedrība “Vārpa” lielu vērību pievērsa vieglatlētikai. Sporta veida attīstību sekmēja labiekārtotais stadions, kurā rīkoja daudz un dažāda līmeņa sacensības, piemēram, 1959. gada vasarā notika 23 vieglatlētikas sacensības, 1960. gadā – 24. Valcēnieši regulāri sasniedza augstus rezultātus Latvijas PSR sacensībās – 1959. gada 1. lauku sporta spēlēs Saldū Valkas rajons ieguva pirmo vietu. Valkas vieglatlēti bija vieni no labākajiem BSB “Vārpa”. 1959. gadā Valkā viesojās Ķīnas Tautas Republikas sportisti, kas līdztekus Lietuvas, Igaunijas PSR un Valkas sportistiem piedalījās pirmajās starptautiskajās sacensībās.

Sportistu treniņu apstākļus uzlaboja 1975. gadā pie 2. vidusskolas uzceltā sporta zāle, 1987. gadā pie “Lauktehnikas” uzbūvēja sporta angāru.

Valkas vieglatlēti uzstādījuši vairākus valsts rekordus, un daudzi sasnieguši patiešām ievērojamus rezultātus. Valkas vieglatlēti piedalījušies arī olimpiskajās spēlēs – vidējo distanču skrējējs Einārs Tupurītis Atlantas olimpiādē, soļotājs Aigars Fadejevs Atlantas, Sidnejas un Atēnu olimpiskajās spēlēs, maratonists Pāvels Loskutovs, kas pārstāvēja Igauniju, Atlantas un Sidnejas olimpiādē.

Ielu skrējieni

Ielu skrējienu tradīcija Valkā aizsākās pagājušā gadsimta divdesmitajos gados V.S.B. rīkotajos sporta propagandas pasākumos, tā, piemēram, 1928. gadā V.S.B. sarīkoja ielu skrējienu “Krustām un šķērsām Valkai”. Sacensībās, kuru starts un finišs bija V.S.B. sporta laukumā, piedalījās arī spēcīgākie Latvijas skrējēji, kuri skrēja visu distanci, viņiem pretī stājās V.S.B. sportistu stafete, skrējiena dalībniekiem pasniedza albumus ar Valkas skatiem. V.S.B. rekordists Elmārs Leikarts skrējēja karjeru uzsācis 1928. gadā tieši Valkas ielu skrējiena iedvesmots.

Ielu skrējieni Valkā notika arī pēc Otrā pasaules kara. Tiem bija mainījies raksturs un saturs – skrējienus rīkoja par godu 1. maija svētkiem un tie bija stafetes skrējieni. 1982. gada 1. maijā aizsākās jauna tradīcija – ielu stafetes skrējiens “Valka – Valga”. Starts un finišs bija pie Valkas kultūras nama, uzvarējusī pilsēta saņēma ceļojošo kausu. Šie skrējieni tika pārtraukti līdz ar Latvijas un Igaunijas robežas atjaunošanu.

Ielu skrējieni Valkā atsākās 1998. gada septembrī, par tradicionālu ir kļuvis ikgadējais Valgas – Valkas skrējiens, salīdzinoši nesenāka vēsture ir Latvijas – Igaunijas skrējienam, par īpaši populāru kļuvis Valkas skriešanas seriāls “Optimists”, kas savus pirmsākumus rod pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.

Par citiem Valkā populāriem sporta veidiem lasiet “Ziemeļlatvijas” nākamajā publikācijā!

Raksts tapis sadarbībā ar Valkas novadpētniecības muzeju, muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāju Ligitu Drubiņu, muzeja galvenā krājuma glabātāju Aiju Priedīti.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valkas sporta vēsture. 3. daļa

Kategorijas