Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vērtēšu pēc cilvēkiem

Sandra Pētersone

2021. gada 30. aprīlis 08:17

291
Vērtēšu  pēc cilvēkiem

Šomēnes man zvanījuši vairāki žurnālisti no LTV un TV 3, vaicājot padomu par aktuālām tēmām, ko atspoguļot sižetos par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām Smiltenes novadā un par priekšvēlēšanu gaisotni mūsu pusē.

Tas ir vēl viens pamudinājums man pašai domāt, cik viegli vai grūti vēlētājiem pašreizējos Apes, Raunas un Smiltenes novados būs izvēlēties, par kuru no sešiem deputātu kandidātu sarakstiem balsot, vēlot jaunā Smiltenes novada pašvaldības lēmējvaru.

Esmu izlasījusi visu sešu sarakstu programmas. Nav slikti. Ja visi šie solījumi dzīvē īstenotos, tad jaunveidojamais Smiltenes novads zeltu un plauktu. Taču man programmas visās pašvaldību vēlēšanās ir bijis otršķirīgs faktors. Mana prioritāte, izdarot izvēli, ir cilvēki – deputātu kandidāti, jo no viņu vēlmes, iniciatīvas, zināšanām, gudrības, ieinteresētības un enerģijas būs atkarīgs, cik no šiem solījumiem īstenosies pēc vēlēšanām. 

Ir vēl kāds būtisks aspekts, kāpēc  programmās izteiktie solījumi var palikt tikai “uz papīra”. Tam uzskatāms piemērs ir tagadējā Smiltenes novada dome. 2017. gada 5. jūnija vēlēšanās Smiltenes novadā kandidēja četri saraksti. No tiem pārliecinoši uzvarēja  nacionālās apvienības saraksts, iegūstot deviņus deputātu  mandātus no 15 iespējamajiem. Pārējiem sarakstiem tika divi mandāti katram. Pat ja visu trīs sarakstu ievēlētie deputāti apvienotos neformālā koalīcijā, viņu alianse balsojumā, pieņemot lēmumus, būtu mazākumā –  sešas balsis pret deviņām.  Šādā vai līdzīgā situācijā pašvaldībā teorētiski tiek īstenota uzvarējušās partijas programma, un, ja tai ir labs prāts un vēlme, tad  tā var paķert klāt kaut ko no citu partiju solījumiem viņu vēlētājiem, lai arī tos īstenotu dzīvē. Taču obligāti tas nav. Taisnības labad gan jāsaka, ka zinu vienu gadījumu, kad atsevišķi Nacionālās apvienības Smiltenes novada deputāti balsoja pēc savas personiskās izvēles, nevis ievērojot saraksta iekšējo disciplīnu (tas bija saistīts ar Smiltenes televīziju). Tomēr koalīcija politikā pārsvarā ir pāri visam. Un, ja sarakstus arī novadu vēlēšanās iesniedz partijas, tad ar šo aspektu ir jārēķinās.

Taču politikas novados nav tajā ziņā, ka nekādu lielo politiku pašvaldību deputāti netaisa. Viņu lemšanā pārsvarā ir ar novada budžeta naudas sadali saistīti novada teritorijas attīstības un pašvaldības funkciju nodrošināšanas jautājumi. Tāpēc, manuprāt, liela nozīme ir tieši novada deputāta personībai, tam, cik viņš ir kompetents izlemjamajā jautājumā, ar kādu ieinteresētību strādā un cik godprātīgi pārstāv savu vēlētāju intereses.

Realitātē notiek arī tā, ka daudz “melnā darba” izdara pašvaldības izpildvara, kas lielā mērā nosaka pašvaldības darba dienaskārtību un darba rezultātus, reizēm  pat liekot aizdomāties, kurš tad ir īstais saimnieks pašvaldībā. Lēmējvaras un izpildvaras tandēma efektīvs un caurspīdīgs darbs, par prioritāti ņemot vēlētāju un visas sabiedrības  intereses, ir mērķis, uz kuru tiekties.