Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Trīs ķermeņa reakcijas, kas signalizē par paaugstinātu stresa līmeni

Trīs ķermeņa reakcijas, kas signalizē par paaugstinātu stresa līmeni

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas un Baltijas iedzīvotāju pandēmijas laikā savu stresa līmeni darbā un mājās novērtējuši kā paaugstinātu, liecina veiktā aptauja . Eksperti norāda, ka statistika varētu būt vēl augstāka – nereti cilvēki ir tā pieraduši pie stresa, ka tā klātbūtni pat neapzinās. Taču cilvēka ķermenis ir pietiekami gudrs, lai pats signalizētu, ka kaut kas nav kārtībā, un šajos signālos ir svarīgi laikus ieklausīties.

“Nu jau vairāk nekā gadu dzīvojam gana saspringtos apstākļos, tāpēc ir tikai normāli, ja cilvēki jūtas noraizējušies. Šobrīd ieteicams būt īpaši vērīgiem, sekojot līdzi savai pašsajūtai un ķermeņa reakcijām, kas nereti pasaka priekšā, ka dzīvojam stresa apstākļos. Par stresa klātesamību var liecināt dažādi fiziski simptomi – problēmas ar vēderu un kuņģi, galvassāpes, izmaiņas ēšanas paradumos, bezmiegs un daudzi citi. Ja regulāri tiek izjusta kāda no minētajām vai vairākas sajūtas kopā, steidzami jādodas pie sava ģimenes ārsta, kas noteiks tālāku ārstēšanu,” stāsta sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga.

Stress iet caur vēderu

Teicienu par to, ka mīlestība iet caur vēderu, var attiecināt arī uz stresu, jo vēders, tā izeja un ar to saistīti traucējumi var būt viens no pirmajiem un jūtamākajiem stresa vēstnešiem. Piedzīvojot paaugstināta stresa apstākļus, visbiežāk tiek novēroti divu veidu traucējumi – zarnu motorika, kas normālos apstākļos nepārtraukti kustas, apstājas pilnībā vai gluži pretēji – nerviem saņemot impulsu no smadzenēm, zarnas sāk kustēties arvien ātrāk. Pirmajā variantā rodas aizcietējums, bet otrā gadījumā – šķidra vēdera izeja jeb caureja. Viena vai otra ķermeniskā reakcija ir atkarīga no cilvēka temperamenta un nervu sistēmas uzbūves.

Ja stress ir pastāvīgs un jau kļuvis hronisks, var iedzīvoties arī tādā veselības problēmā kā kairināto zarnu sindroms, kas var ilgt no pāris dienām līdz pat vairākiem mēnešiem. Tie ir funkcionāli zarnu darbības traucējumi, kas ietekmē cilvēka gremošanas sistēmu, izraisot vēdera sāpes, krampjus, vēdera uzpūšanos, arī caureju un aizcietējumu. Ja ar slimības simptomiem laikus vēršas pie ārsta, šī slimība nav bīstama un to var novērst ar īpašu diētu un stresa līmeņa samazināšanu. Savukārt, ja stresa ietekmi nav iespējams mazināt pašam, ārstēšanā nepieciešama arī psihoterapeita iesaiste.

Nepamatots svara pieaugums vai kritums

Cilvēki, kuri dzīvo pastāvīga stresa apstākļos, nereti piedzīvo sākotnēji neizprotamas svara izmaiņas. Tā, piemēram, ir cilvēki, kuriem stresa dēļ apetīte samazinās vai pazūd pavisam, taču svars nekrītas vai pat pieaug. Šī problēma skar arī tos, kuri it kā ēd veselīgi un regulāri nodarbojas ar sportu. Tas skaidrojams ar to, ka stresa situācijās paaugstinās stresa hormona kortizola līmenis asinīs, iedarbinot dažādus mehānismus, kas cita starpā veicina arī aptaukošanos. Turklāt stresa izraisītu aptaukošanos visbiežāk var atpazīt pēc tā, ka cilvēks kļūst apaļāks tieši viduklī.

“Mūsu ēšanas paradumi un izvēlētais ēdiens ne vienmēr ir apzināta darbība, jo to ietekmē arī hormoni, tai skaitā kortizols, ko ražo virsnieru dziedzeri. Stresa situācijās, kad kortizola līmenis ir paaugstināts, var tikt novērots nekontrolēts pārtikas patēriņš, ko mēdz saukt arī par emociju vai stresa apēšanu. Lai samazinātu kortizola līmeni, ieteicams ierobežot alkohola patēriņu, arī kofeīnu, noteikti izgulēties vismaz septiņas astoņas stundas, vēlamas arī mērenas fiziskas aktivitātes – šeit svarīgi nepārspīlēt, jo paaugstināta stresa gadījumos nav ieteicama pārlieku liela fiziskā slodze,” norāda farmaceite Ilona Sinkeviča.

Sasprindzinājuma izraisītas galvassāpes

Galvassāpes ir viena no visbiežākajām veselības problēmām, ko izjūt cilvēki visā pasaulē. Tās ierobežo un negatīvi ietekmē cilvēku ikdienu kā darbā, tā brīvajā laikā. Galvassāpes var iedalīt divās grupās: primārajās un sekundārajās galvassāpēs.

Sekundārās jeb simptomātiskās galvassāpes rodas pēc galvas traumām, hormonu svārstību rezultātā, vīrusa un bakteriālu infekciju dēļ, kā arī dažādu fizisku un psihoemocionālu saslimšanu gadījumā. Nosakot skaidru to cēloni, sekundārās galvassāpes var novērst.

Savukārt primārās galvassāpes visbiežāk tiek saistītas ar saspringumu, tāpēc, veicot izmeklējumus, netiek uzrādītas nekādas veselības novirzes. Tomēr cēlonis vairumā gadījumu ir augsts stresa līmenis, pārlieku liela slodze un nogurums. Sāpes rodas kakla, sejas un plecu muskulatūras sasprindzinājuma dēļ, un tās būs nelielas, vidējas vai vidēji stipras ar spiedošu vai velkošu sajūtu, jūtamas visā galvā. Saspringuma sāpes var ilgt no dažām stundām līdz pat vairākām dienām. Tā kā darbs ar sevi prasa laiku, tad, lai mazinātu šādas galvassāpes, iesākumā var mainīt fiziskos faktorus – regulāri atpūtināt acis, ja strādā ar datoru, samazināt laiku, kas pavadīts pie datora utt.