Deputātu kandidātu vaigā ieraudzīt un iztaujāt vēl nevar

2021. gada 3. maijs 16:34

219

Deputātu kandidātu vaigā ieraudzīt un iztaujāt vēl nevar

Pandēmija pārkārtojusi ne tikai cilvēku darbu un sadzīvi. Tā likusi pielāgoties arī partijām un domāt, kā pulcēšanās ierobežojumu laikā reklamēt savus deputātu kandidātu sarakstus 5. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Smiltenes novadā pašvaldību vēlēšanās startēs seši saraksti, Valkas novadā – trīs. “Ziemeļlatvija” uzrunāja šo sarakstu līderus, taujājot, kā notiek priekšvēlēšanu aģitācija, kamēr joprojām ir aizliegti gan publiski, gan privāti pasākumi un pulcēšanās (izņemot pasākumus divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās līdz desmit personām).

Visi nav “feisbukā”

Viennozīmīgi ir secināms tas, ka priekšvēlēšanu aģitācija šobrīd ir pārcēlusies galvenokārt uz sociālajiem tīkliem. Tajos partijas izveidojušas savus kontus, kuros ievieto gan apmaksātas reklāmas, gan citus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Arī paši deputātu kandidāti savos “Facebook” vai “Instagram” kontos iepazīstina potenciālos vēlētājus gan ar sevi, gan ar saviem kolēģiem, pārējiem saraksta deputātu kandidātiem.

Sociālajos tīklos partijas arī organizē tiešsaistes diskusijas ar iespēju uzdot jautājumus kandidātiem. Ir pat atsevišķi gadījumi, kad kontā, piemēram, nopublicēti konkrētu deputāta kandidātu tālruņa numuri un pieejamais laiks, kad ikviens interesents viņiem var zvanīt un uzdot jautājumus par partijas programmu un redzējumu, kādam būt jaunajam novadam.

Papildu tam visas partijas izdos vai jau ir izdevušas bukletus un avīzes ar informāciju par saviem kandidātiem un programmu, ko vēlētājiem nogādās viņu pastkastītēs vai arī izdalīs “uz rokas”, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Tikšanās ar vēlētājiem klātienē partijas rīkos tad, ja to atļaus epidemioloģiskā situācija valstī un valdība mīkstinās šobrīd spēkā esošos ierobežojumus.

Ne visi iedzīvotāji izmanto sociālos tīklus, līdz ar to šai sabiedrības daļai iespēja saņemt informāciju par deputātu kandidātu sarakstiem ir mazāka. Laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija maijā uzsāks politiskās neklātienes debates, kurās visiem Smiltenes un Valkas novados startējošajiem sarakstiem aicina sniegt atbildes uz jautājumiem. Pirmais jautājums ar pašreizējo deputātu un priekšsēdētāja darba vērtējumu sarakstu līderiem jau nosūtīts.

“Esam novērojuši, ka šobrīd saraksti saziņai ar vēlētājiem izvēlas sociālos tīklus (“Facebook”), taču “feisbukā” ir tikai daļa vēlētāju. Iepriekšējo gadu pieredze liecina – vēlēt daudz aktīvāk dodas gados vecāki cilvēki, kas informāciju meklē vietējā laikrakstā, to lasa arī iestādēs strādājošie. Mēs dosim iespēju sarakstiem bez maksas, ievērojot vienlīdzības principu, sniegt savu redzējumu novadam aktuālu jautājumu virzīšanā. Jautājumus var uzdot arī mūsu lasītāji. Domājams, ka atbildes uz konkrētiem jautājumiem palīdzēs labāk saprast, par ko atdot balsi, jo, lasot programmas, īsti nav saprotams, kā viens saraksts atšķiras no otra, jo solījumi ir ļoti līdzīgi un, protams, daudzsološi,” stāsta laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone.

Grib iztaujāt arī citus, ne tikai līderus

Ko grib uzzināt paši vēlētāji? Kur viņi iegūst informāciju, un vai tās pietiek? Smiltenes novada Blomes pagasta iedzīvotāja Zigeta Vīķele, kura pati bijusi Smiltenes novada deputāte, “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka viņai pietrūkst iespējas uzdot jautājumus tiem visiem deputātu kandidātiem, kurus viņa vēlas iztaujāt. “Man ir vairākas tēmas, kuras gribu pakustināt un dzirdēt ne tikai saraksta līdera, bet arī citu kandidātu viedokli, bet tas ir gandrīz neiespējami. Tāpēc pati esmu piezvanījusi kandidātiem, kuru kontakti man ir, un uzdevusi jautājumus, kas mani interesē. Stādos priekšā, kas esmu un ko gribu zināt. Līdz šim neviens nav man strupi atbildējis, ka negrib runāt, un nav atteicis sarunu,” stāsta Zigeta Vīķele.

Ja valstī drīzumā netiks atļauti publiski pasākumi, tad kā iespēju jautājumu un atbilžu apmaiņai viņa saredz diskusiju sarīkošanu tiešsaistes platformā “Zoom” par konkrētām tēmām un konkrētos laikos konkrētiem pagastiem un pilsētām.

Valcēnietis seniors Raimonds Reinholds informāciju par sava novada deputātu kandidātu sarakstiem un to programmām ieguvis Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā. Pagaidām viņam ar to pietiek, jo priekšstats esot izveidojies diezgan skaidrs.

“Savu izvēli izdarīšu, balstoties uz to, ko deputātu kandidāti dara ikdienā. Sarakstos ir man jau zināmi, pārbaudīti cilvēki, “vēsturiskas” personības ar pieredzi pašvaldības darbā, ir arī jauni cilvēki, bet arī viņi ir zināmi no dažādiem avotiem, dažādām dzīves situācijām,” teic Raimonds Reinholds.

Ieklausās draugu un paziņu viedokļos

Vēl grūtāk nekā Smiltenes un Valkas novadu iedzīvotājiem izdarīt izvēli varētu būt Strenču novada iedzīvotājiem. Viņu novads pēc 1. jūlija iekļausies jaunveidojamajā Valmieras novadā, kur vēlēšanās startēs deviņi saraksti.

“To pat nezināju. Trūkst informācijas,” “Ziemeļlatvijai” atzīst strencēniete Maija Ancveriņa. Līdz 27. aprīlim viņa sava mājokļa pastkastītē saņēmusi tikai divu sarakstu avīzes, bet “Facebook” ievērojusi aktīvi reklamējamies tikai vienu sarakstu.

“Lai partijas pašas domā, kā uzrunāt vēlētājus,” atteic strencēniete, taujāta, kā iegūt informāciju par deputātu kandidātu sarakstiem un programmām.

Strenču novada Jērcēnu pagasta bibliotēkas – informācijas centra vadītāja Ilvija Ķimse par vietu, kur var palīdzēt iegūt publiski pieejamu sīkāku informāciju par katru kandidātu, iesaka bibliotēku, vismaz viņa palīdzību neatteikšot, ja kāds to prasīs. Viņa pati informāciju iegūst Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, sociālajos tīklos, arī no partiju avīzēm, tādas jērcēniešu pastkastītēs līdz šim esot saņemtas no diviem vai trijiem sarakstiem. Diemžēl tikai viens saraksts savā izdevumā esot pievērsies Strenčiem un Sedai, bet par Jērcēnu un Plāņu pagastu savu vīziju nav izklāstījis, līdz ar to esot jautājums, vai tāda vīzija par šiem pagastiem maz pastāv.
Jērcēnu pagasta iedzīvotājiem viņu informēšanā pretī nākusi arī vēlēšanu komisija, Jērcēnmuižas verandā, kur ir ieeja uz pagasta pārvaldi un bibliotēku, izliekot Valmieras novada deputātu kandidātu sarakstus.

Ilvija Ķimse teic, ka izvēli vēlēšanās izdarīšot, vērtējot deputātu kandidātu personības. “Ja es šos cilvēkus zinu un zinu arī to, ko no viņiem var gaidīt, tad arī par viņiem balsošu. Sarežģītāk ir tad, ja es kandidātus nezinu. Tad ieklausos citu viedoklī. Piemēram, man ir paziņas Beverīnas novadā, jau esmu prasījusi viņu domas. Ja man zināms cilvēks, kuru augstu vērtēju, izsakās atzinīgi par kādu kandidātu, tad es ieklausos viņa viedoklī. Varbūt ķeksīti nepievilkšu, bet arī neizsvītrošu,” spriež Ilvija Ķimse.

Priekšvēlēšanu aģitāciju uzrauga KNAB

Savukārt partijām, reklamējot savus deputātu kandidātu sarakstus, ir jāievēro politisko partiju finansēšanas likums un priekšvēlēšanu aģitācijas likums, piemēram, tas, ka ir aizliegta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija un administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu sociālajos tīklos, partijas to var darīt gan bez maksas, gan par maksu, ievietojot materiālu arī kā apmaksātu politisku reklāmu, skaidro KNAB, kas seko līdzi, vai tādā gadījumā partijas to ir ietvērušas savos izdevumos. Atbilstoši partiju finansēšanas likumam partijām ir pienākums uzskaitīt un norādīt vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā visus ieņēmumus un izdevumus, kas radušies laika posmā no 120. dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai. Tas ir svarīgi arī tāpēc, lai sabiedrība zinātu, cik katra partija ir iztērējusi savai priekšvēlēšanu aģitācijai.

KNAB arī norāda, ka iedzīvotājiem nav liegts sociālajos tīklos, piemēram, savā “Facebook” kontā, reklamēt deputātu kandidātus un darīt to bez maksas, proti, sociālie tīkli ir komunicēšanas platforma, tas ir tāpat, kā cilvēks izietu uz ielas un stāstītu paziņām, ko viņš domā par katru deputāta kandidātu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Deputātu kandidātu vaigā ieraudzīt un iztaujāt vēl nevar

Kategorijas