Gadu ilgās pandēmijas sekas – ko ķermenim nodara ilgstoša sēdēšana

Katrīna Antmane, sabiedrisko attiecību konsultante

2021. gada 8. maijs 10:45

Gadu ilgās pandēmijas sekas – ko ķermenim nodara ilgstoša sēdēšana

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 60-85% cilvēku pasaulē dzīvo mazkustīgu dzīvesveidu, padarot to par vienu no nopietnākajām, nepietiekami risinātajām mūsdienu veselības problēmām. Mazkustīgs dzīvesveids īpaši aktuāls kļuvis pandēmijas laikā, kad sēžot pa-vadām dažkārt pat lielāko dienas daļu. Ko ilgstoša sēdēšana nodara mūsu ķermenim un kā tas ietekmē locītavas, skaidro farmaceite Zane Melberga.

Ko organismam var nodarīt ilgstoša sēdēšana?

Biroju darbinieki, šoferi un citu profesiju pārstāvji, kuri ikdienu pavada statiskā pozā, ir visvairāk pakļauti ar sēdēšanu saistītajām veselības problēmām. Ilgstoši sēžot, tiek nospiesta kāju aizmugure, sēžas nervs, traucēta apasiņošana un limfas attece. Ķermenis parasti nespēj noturēt sevi pareizā pozīcijā, muskuļi pēc laika nogurst, kakls un pleci sagumst uz priekšu, rodas pārslodze kaklam un krūšu muskuļiem. Rodas sāpes gan muguras, gan plecu joslā un tiek saspiesti iekšējie orgāni, kas savukārt traucē to pilnvērtīgai funkcionēšanai. Arī celulīts, kas ir daudzu sieviešu izaicinājums, lielākoties ir ilgstošas sēdēšanas sekas, kura ārstēšanai, bez speciālām pretcelulīta procedūrām, būtu jāpārlūko savs dzīvesveids, ieviešot tādus jaunus paradumus kā pašmasāža, vienlaikus atsakoties no dažiem nevēlamiem ēdieniem un kaitīgajiem ieradumiem.

Ilgstoša sēdēšana rada arī asins sastrēgumu mazā iegurņa rajona orgānos, veidojot muskuļu atrofiju, kas izmaina kālija un kalcija jonu patēriņu. Papildu tam pasliktinās orgānu apgāde ar skābekli un šķidrumu apmaiņa organismā, ko var papildināt galvas reiboņi, kā arī sāpes mugurā un kājās. Ilgstošas sēdēšanas rezultātā mazinās plaušu tilpums, elpošana kļūst seklāka, kas apgrūtina skābekļa piegādi asinīm, plaušām un citiem svarīgiem orgāniem. Līdz ar to, ja parasti sēžam, lai darbinātu smadzenes, tad tomēr skābekļa trūkuma dēļ notiek pretējais.

Kā sēdēšana ietekmē locītavas?

Viens no biežākajiem locītavu slimību cēloņiem ir mazkustīgums un ilgstoša sēdēšana. Locītavas kopā satur muskuļi un saites, tāpēc tiem jābūt spēcīgiem. Ja saites un muskuļi ir vāji, locītavām tiek lielāka slodze, kas negatīvi ietekmē ceļus un gūžas. Ikvienam cilvēkam neatkarīgi no vecuma vingrošana ir labākais profilakses līdzeklis locītavu veselībai. Ja tās nekustina, tad stīvums piezogas krietni agrāk, nekā gribētos.

Lai neiedzīvotos mazkustīgā dzīvesveidā, ieteicams savu ikdienu papildināt ar tādām aktivitātēm, kas nāks par labu ne tikai ķermenim, bet arī garam. Piemēram, izmēģinot ilgas pastaigas, nūjošanu, riteņbraukšanu vai peldēšanu. Svarīgi sākt ar zemu slodzi un maziem attālumiem, tos palielinot pakāpeniski, citādi locītavām iespējams nodarīt kaitējumu. Nedrīkst aizmirst arī par iesildīšanos – tā ne tikai sagatavos muskuļus gaidāmajai slodzei, bet ir nozīmīga arī locītavu labsajūtai.

Ko darīt, ja nevar nesēdēt?

Ilgstoša sēdēšana krēslā ir nedabīga, tā negatīvi ietekmē iekšējos orgānus. Lai no tā izvairītos, vienlaikus nodarbinot arī muskuļus un pat dedzinātu kalorijas, ieteicams strādāt stāvot kājās. Ne velti arvien lielāku popularitāti iemantojuši ergonomiskie darba galdi, ko iespējams no parasta galda pārvērst par stāvgaldu. Ja tomēr darbu nepieciešams veikt sēdus, tad ilgstošu sēdēšanu noteikti nepieciešams kompensēt ar kustībām – vismaz reizi pusstundā pastaigājot vien pāris minūtes pa telpu un, ja nepieciešams, arī kārtīgi izstaipoties un izkustinot locītavas, lai palīdzētu tām saglabāt pietiekamu locītavu kustību amplitūdu. Sēdoša darba veikšanai svarīga ir arī pareiza apavu izvēle – svarīgi valkāt ērtus, zemu papēžu apavus ar lielu amortizāciju. Savukārt pie darba galda ieteicams izvietot speciālu kāju paliktni, tādējādi no-drošinot to, ka kājas atrodas augstākā līmenī, mazinot vēlmi tās sakrustot. Papildu tam, kaut neliela, bet regulāra izkustēšanās uzlabos cilvēka vispārējo veselību un pašsajūtu, kā arī uzlabos vielmaiņu un nakts mieru.

Ko iesaka farmaceits?

Visam organismam, tostarp locītavām, kauliem un muskuļiem, ir nepieciešamas ne vien regulāras fiziskās aktivitātes, bet arī pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, kurā būtu pietiekams daudzums olbaltumvielu, minerālvielu un vitamīnu. Papildu tam, farmaceite Zane Melberga skaidro, ka ar vecumu organisma locītavu skriemeļi nolietojas un cilvēks var sākt izjust sāpes kustoties. Tādēļ, ja domājat par pa-pildu uztura bagātinātāju lietošanu uzturā, tad to sastāvā meklējiet glikozamīnu, hondroitīnu un C vitamīnu. No tiem glikozamīns piedalās locītavu virsmu, cīpslu, saišu, sinoviālā šķidruma, ādas, nagu, sirds vārstuļu, asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta, elpceļu un urīnceļu gļotaino sekrētu veidošanā. Hondroitīns ir dabisks polimērs, kas atrodams skrimšļu audos un saistaudos. Savukārt C vitamīns veicina kolagēna veidošanos, nodrošinot normālu kaulu un skrimšļu darbību.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Gadu ilgās pandēmijas sekas – ko ķermenim nodara ilgstoša sēdēšana

Kategorijas