Soli pirms lielajām pārmaiņām
Mazāk kā mēnesis atlicis līdz pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 5. jūnijā. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, šajās būs krietni mazāks vietvaru skaits, jo tiks īstenota Administratīvi teritoriālā reforma. Tās rezultātā tiks apvienoti Apes, Raunas un Smiltenes novadi ar administratīvo centru Smiltenē. “Ziemeļlatvija” vaicā, kā uz to raugās iedzīvotāji, kā vērtē esošo pašvaldības darbu un ko sagaida no jaunās vietvaras.
Raunas novada dome strādā iedzīvotājiem, nevis otrādi
Iveta Lauciņa ir uzņēmēja no Raunas novada, dzīvo piecu kilometru attālumā no Raunas centra, brīvajā laikā aizraujas ar autosportu, piedaloties sacensībās. Līdz šim viņa nodarbojās ar lauksaimniecību un mežu apsaimniekošanu.
Pārdodot saimniecību, pērn februārī Raunas centrā iegādājās jaunbūvi (līdzīgi kā Smiltenē tagadējo daudzdzīvokļu īres namu, kas ilgstoši nevienam nebija vajadzīgs), kuru par saviem personīgajiem finanšu līdzekļiem būvēs par daudzdzīvokļu māju ar četriem stāviem un 22 dzīvokļiem. “Gribēju dzīvot Raunas centrā, izrādījās, ka, līdzīgi kā Smiltenē, arī pie mums nav brīvu dzīvokļu ne ko īrēt, ne nopirkt. Tā radās ideja par šo projektu. Vienā no dzīvokļiem dzīvošu pati. Oriģināli mājai ir trīs stāvi, taču nu esam izbūvējuši ceturto stāvu un pavisam drīz mājai tiks uzlikts jumts,” “Ziemeļlatvijai” stāsta uzņēmēja.
No centra par nomali?
Tiklīdz Raunā uzzināja, ka mūsu novadu pievienos Smiltenei, cilvēki bija neizpratnē, kāpēc tā, ja vēsturiski vienmēr esam bijuši pie Cēsīm. Arī ģeogrāfiski Cēsis mums ir ērtākas, jo tur atrodas slimnīca, prokuratūra, Zemes grāmata, arhīvs un vēl daudzas citas iestādes, kuras Smiltenē nav.
Esam raduši lietas kārtot Cēsīs, bet Smiltene jau ir tuvāk Igaunijai.
Nākamā reakcija, kas sekoja, bija neizpratne, kāpēc vispār ir jāapvienojas. Šobrīd jau otrais Raunas novada domes sasaukums ir vērtējams kā labs. Vēršoties Raunas novada domē, iedzīvotāji jūt, ka pašvaldībai ir vēlme risināt mūsu problēmas. Novadā ir sakārtoti ceļi, apgaismojums. Arī saistībā ar manu daudzdzīvokļu māju dome teica, ka atbalstīs, cik vien būs viņu spēkos.
Apvienojoties novadiem, baidāmies, ka no novada centra kļūsim par nomali. Tagad, ieejot vietējā domē, visus zinu vaigā, tāpat kā pašvaldības darbinieki zina teju katru savu iedzīvotāju, izprot tos un nāk pretim. Bet vai tā būs arī jaunā Smiltenes novada domē? Mani, iespējams, ar laiku iepazīs, bet, vai tā notiks arī ar kaimiņu Pēteri un Annu? Svarīgi sajust, ka pašvaldībā strādā cilvēki ar sirdi un dvēseli, kas gatavi risināt jebkuru sasāpējušu jautājumu. Raunā tā notiek. Pārējās pašvaldības varētu no mums mācīties, kā ir jāstrādā. Citreiz, apmeklējot valsts iestādi, rodas sajūta, ka nevis tā strādā cilvēka labā, bet gan es esmu iztraucējusi iestādes darbiniekus viņu darīšanās. Savukārt Raunas novada domē var just, ka tā strādā mums, iedzīvotājiem.
Seko līdzi sociālajos tīklos
Man ar Smilteni ir sena saikne, esmu absolvējusi Smiltenes tehnikumu. Jau kopš mazotnes esmu bijusi bieža viešņa Smiltenē. Līdz “Covid-19” pandēmijas sākumam nedēļas nogalēs piedalījos autosprinta sacensībās sporta kompleksā “Teperis”. No malas Smiltene šķiet skaista, sakopta pilsēta, kas attīstās. Bet, kā būs dzīvot Smiltenes novadā, vēl grūti spriest. Ja mammai ir viens bērns, tas ir mīļš, ja mammai ir septiņi bērni un viņa prot sadalīt uzmanību visiem, arī labi. Bet, ja viņa par saviem septiņiem bērniem knapi ko zina? Interesanti, kāda mamma būs Smiltene?!
Priekšvēlēšanu laikā pie rīta kafijas krūzes paskatos, ko raksta “Feisbuka” grupās par Smiltenē notiekošo. Nekā laba tur nav, bet tur, visticamāk, arī ir atspoguļots vienpusējs viedoklis. Tajā pašā laikā no autosporta sacensībām esmu iepazinusi tās rīkotāju. Daudzu gadu garumā redzu, kā viņš sporta kompleksā strādā pēc labākās sirdsapziņas. Nav Smiltenes novadā viss tik melnās krāsās, kā zīmē. Bet, kā saka, nav arī dūmu bez uguns.
Saistībā ar vēlēšanām esmu pārskatījusi arī partiju sarakstus, ļoti žēl, ka Raunas novada cilvēki ir sadalīti pa vairākām partijām, būs ļoti grūti izlemt, par ko balsot pašvaldību vēlēšanās. Man kā iedzīvotājai ir ļoti svarīgi, lai jaunajā Smiltenes novada domes sastāvā tiktu pārstāvēta Rauna. Protams, ka raunēniešu balsis aizies par savējiem, bet, vai ar to pietiks, jo iedzīvotāju skaita ziņā esam maza saujiņa uz kopējā fona.
Godīgums ikvienā dzīves jomā
Man svarīgs ir godīgums jebkurā dzīves jomā, tādu vēlētos redzēt arī jauno domes deputātu sastāvu – godīgu, ieinteresētu, tādu, kam visi rūp vienlīdz daudz – vai tā ir pilsēta, vai mazs ciematiņš. Raunai savulaik pievienoja Drustus, par kuriem tā vienmēr ir rūpējusies vienlīdz labi. Piemēram, gan Raunā, gan Drustos ir sporta zāle. Dažbrīd šķiet, ka Drustos pat ir vairāk pasākumu kā pie mums Raunā. Galvenais, arī turpmāk saglabāt visas labās tradīcijas.
Tieši par to šobrīd baidās iedzīvotāji, vai, apvienojoties novadiem, iesāktie labie darbi Raunā netiks pārtraukti. Bieži dzirdu cilvēkus sakām, kaut nu līdz novadu apvienošanai Rauna pagūtu izdarīt līdz galam to un to. Nezināmais baida.
Nav jūtama krietna, kārtīga saimnieka roka
Smiltenes pagasta iedzīvotājs aitkopis Andris Pauls-Pāvuls aktīvi seko līdzi Smiltenes novada pašvaldības politiskajām un saimnieciskajām darbībām, nebaidās un asi kritizē, viņaprāt, vietvaras neizdarības un pārkāpumus, nereti iesaistot arī augstākstāvošas institūcijas.
Politiskā kultūra
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos, tikai septiņi kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un faktiski vadīja novadu kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem, līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku. Tādā pašā vienprātībā deputāti par izpilddirektoru apstiprināja Andri Lapiņu, zinot par interešu konfliktu, jo izpilddirektora tiešā pakļautībā strādā viņa laulātā – Kancelejas vadītāja Dina Kaupe. (“Ziemeļlatvija” sazinājās ar KNAB, kurš atbildēja, ka, neredzot tuvāk situāciju, nevar sniegt viennozīmīgu atbildi. Interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai jāveic ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības jautājumos, kas var ietekmēt radinieku, pašu vai darījumu partneri. Tad, kad tāda situācija pienāk, likums nosaka kārtību, kā jārīkojas. – redakcijas piezīme) Tagadējais mērs Edgars Avotiņš tika ievēlēts kā bezpartejiskais no LRA saraksta, 2019. gadā tika uzņemts par NA biedru un tā paša gada 27. novembrī, Gintam Kukainim mandātu noliekot, tika ievēlēts par Smiltenes novada domes priekšsēdētāju un tandēmā ar sava vēlēšanu saraksta līderi Kārli Lapiņu novadu vada līdz šim.
Aizejošo politisko vadību varētu dēvēt par mūsu novada, lienētas un dāvātas naudas apguves čempioniem, lai gan tās tērēšanas lietderība un kvalitāte būs izprotama tikai turpmākā laika gaitā. Vadīšanā Smiltenes novadā maz bijušas nacionāli konservatīvas pazīmes, tomēr par pagājušo, diezgan liberāli aizvadīto periodu, kurā, manuprāt, nav bijusi jūtama krietna, kārtīga saimnieka roka, drīzāk pār deputātiem valdošais administrācijas diktāts vai, pat šķiet, kāda nepārvarama vara.
Morāle
Politiski aktīvie smiltenieši ir sapratuši, ka “čomu būšanai” partiju demokrātijā nav perspektīvas. To apliecina pie varas bijušo līderu nespēja vairs saturēt šādas “bezpartejisko čomu” komandas. Iepriekšējās vēlēšanās startējušās LRA saraksta līderis Kārlis Lapiņš no savas komandas nav spējis piesaistīt nevienu[!] bijušo komandas biedru, tagad startējot kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), no kuras iepriekšējās komandas Toms Markss spējis piesaistīt tikai vienu bērnudārza vadītāju. Īpaši nav veicies arī Edgaram Avotiņam – no Ginta Kukaiņa veidotās komandas viņam izdevies piesaistīt tikai piecus un no iepriekšējās komandas atvilināt līdzi vienu.
Nākotne
Arī politiskajā kultūrā ir jābūt tikumībai un uzskatu noturībai – spējai “noiet pa sliedi”. Politiķi, kuri maina partijas vai veido “čomu komandas” katrām vēlēšanām, nav ilgtspējīga parādība. Jaunā Apes, Raunas un Smiltenes novada vēlētājiem šoreiz ir liela iespēja izvēlēties arī tādu partiju sarakstus, kurām novadā ir izveidotas nodaļas ar pilntiesīgiem biedriem, kuri par novada iedzīvotāju domām un vajadzībām interesējušies jau krietni pirms vēlēšanām.
Partiju faktiskā rīcība novadā būtu vērtējama kopsakarībā ar valsts piešķirto finansējumu – kādu artavu no tās un kādiem mērķiem, katra no šeit kandidējošām partijām atvēlējusi darbībai mūsu novadā, vai tikai acu aizmālēšanā ar «čomu komandas» lielformāta reklāmām, vai arī semināru, aptauju rīkošanai un biroju atvēršanai.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19