Sadzīvot, nevis censties izdzīvot!

2021. gada 11. maijs 08:00

Vienu mirkli vesels un enerģisks, otru – paralizēts. Tā iespējams aprakstīt 11,4% no Latvijas iedzīvotājiem, kurus skar migrēna – izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk slimo cilvēki darbspējīgā vecumā. Nepanesamas galvassāpes, kas var ilgt dienām, jutība pret gaismu, skaņu, aromātiem, vemšana. Medikamentos pacienti ik mēnesi tērē līdz pat vairākiem simtiem eiro, izdevumus sedzot no savas ģimenes budžeta, jo Latvijā migrēna nav iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensē valsts. Lai migrēnas pacientiem nenāktos taupīt uz savu veselību un viņi varētu saņemt valsts atbalstu medikamentu iegādei, Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība uzsākusi parakstu vākšanu portālā “Manabalss.lv”.
Iniciatīvu iespējams parakstīt šeit: https://manabalss.lv/par-migrenas-ieklausanu-kompensejamo-diagnozu-saraksta/show
Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības (LGPB) veiktā aptauja liecina, ka 40% migrēnas pacientu vismaz no vienas līdz sešām dienām pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā. Kopumā 80% aptaujāto atzīst, ka migrēna ietekmē viņu profesionālo dzīvi – pat ja darbs netiek kavēts, migrēna traucē koncentrēties darbam un pilnvērtīgi strādāt, samazinot efektivitāti vismaz par 50%. 19% pacientu pat atzīst, ka migrēnas dēļ ir viesuši izmaiņas savos profesionālajos plānos, mainījuši vai zaudējuši darbu. Daudziem šķiet, ka migrēnas pacients nevarēs tik daudz laika veltīt darbam, jo neparedzēti izkrīt kāda darba diena. Šo cilvēku bieži neizvēlēsies kādam konkrētam amatam vai pozīcijai, jo viņam pārāk bieži sāp. Tādēļ, baidoties zaudēt darbu vai potenciālās karjeras izaugsmes iespējas, darbinieks bieži no darba devēja slēpj savu diagnozi. Patiesībā šie cilvēki ir ar ļoti lielu atbildības sajūtu un čakli veic savus pienākumus.
“Daudziem šķiet, ka migrēna ir “dīvu slimība” vai aizbildinājums, lai darba laikā “atpūstos”. Tomēr es kā migrēnas pacients savu saslimšanu nenovēlētu pat ļaunākajam ienaidniekam. Katram migrēnas pacientam ir savi salīdzinājumi slimības aprakstīšanai. Es teiku, ka migrēna ir pielīdzināma naža dūrieniem deniņos vai sprādzienam galvā. Grūtības sagādā pat visvienkāršākās darbības, piemēram, izkāpšana no gultas. Kādam migrēna ir reizi mēnesī, kādam reizi nedēļā, kādam vairākas reizes nedēļā. Bet neatkarīgi no biežuma tā gandrīz vienmēr ir nepanesama. Daļa no cilvēkiem, kas cieš ar hronisku migrēnu jeb cieš no migrēnas vairāk kā 15 dienas mēnesī, migrēnas laikā mēdz būt pat pilnībā darba nespējīgi un arī nespēj paši par sevi parūpēties. Šiem pacientiem netiek piešķirts valsts atbalsts, nav pat kompensējamo medikamentu, jo migrēna nav iekļauta kompensējamo diagnožu sarakstā, kas ir neiroloģiska saslimšana, pie kuras galvassāpes ir konstantas un nepanesamas. Pacienti saskaras ar situāciju, kad nav iespējams atvērt darba nespējas lapu, jo ģimenes ārsts aicina ierasties vizītē, kas parasti ir neiespējami migrēnas laikā. Bieži šie pacienti ir slogs visai ģimenei ne tikai finansiāli, bet arī sadzīviski,” stāsta LGPB vadītāja Līga Alberliņa.
Neiroloģe un sāpju ārste Dr. Līga Mekša, uzsver, ka migrēnas pacientu dzīvi var ievērojami atvieglot pareizi piemeklēti medikamenti, kas ne tikai samazina sāpes, bet arī migrēnas lēkmju biežumu. “Šobrīd tirgū pieejami dažādi migrēnas zāļu veidi – tabletes, kurām jāuzdzer ūdens, inhalējami medikamenti, arī mutē šķīstošas tabletes, kuras palīdz pacientiem ar vemšanu vai ir pieejamas brīdī, kad nav ūdens, kuru uzdzert tabletei. Tāpat pieejamas injekcijas, kas samazina migrēnas lēkmju biežumu, ievērojami atvieglojot cilvēku ikdienu. Diemžēl šie medikamenti ir dārgi un Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas tos nekompensē.”
Pēc ārstu aplēsēm, tikai 4,5% migrēnas pacientu Latvijā lieto nepieciešamos medikamentus, tāpat bieži izpaliek migrēnas profilaktiska ārstēšana un novēršana. LGPB veiktajā aptaujā pacienti atzina, ka migrēnas medikamentu iegādei viņiem nepieciešami vidēji 40 eiro mēnesī, tomēr papildus nāk arī izdevumi par ārstu–speciālistu apmeklējumiem, transporta izmaksas, lai nokļūtu pie ārsta vai uz aptieku, kā arī negūtie ienākumi par kavētajām darba dienām. Ja migrēnas lēkmes ir biežākas vai nepieciešama specifiska ārstēšanas vai terapijas metode, izmaksas var sasniegt pat vairākus simtus eiro mēnesī. Cenšoties ietaupīt naudu, migrēnas pacienti mēdz tabletes dalīt uz pusēm, nesaņemot nepieciešamo medicīnisko palīdzību, vai pataupot tableti dienai, kad sāpēs vēl stiprāk, un izvēloties izdzert parasto pretsāpju līdzekli, kura iedarbība nav efektīva.
Tikmēr 2019. gadā veiktais pētījums “Migrēnas ekonomiskais slogs Latvijā un Lietuvā: tiešie un netiešie izdevumi” liecina, ka vidējās migrēnas izmaksas gadā uz vienu pacientu ir ap 801 EUR. Šajā summā iekļaujas ne tikai iepriekš minētās medikamentu un ārstniecības izmaksas, bet arī netiešās izmaksas, kas ir saistītas ar prombūtni un traucējumiem darbā šīs diagnozes rezultātā.
Jāatzīst, ka šī nav vienīgā skumjā statistika. Mūsdienu sabiedrība galvassāpes ir pieņēmusi kā savdabīgu normu, kas saistīta ar saspringto ikdienas ritmu, cilvēkiem nemeklējot palīdzību pie speciālistiem. Ārsti atzīmē, ka apmēram piecdesmit procenti no migrēnas pacientiem nekad mūžā neaiziet pie ārsta un neuzzina savu diagnozi, turpinot meklēt glābiņu klasiskajos pretsāpju līdzekļos, kas nesniedz vēlamo atvieglojumu no sāpēm. Tāpēc tie tiek lietoti pārmērīgi un bieži izraisa pieradumu, kad jālieto vēl un vēl vairāk, vai izraisa problēmas ar citiem orgāniem, piemēram, kuņģi, aknām. Tādēļ neiroloģe un sāpju ārste Dr. Linda Zvaune aicina atcerēties galvenās migrēnas pazīmes, laicīgi vēršoties pie sava ģimenes ārsta vai neirologa: “Migrēnas galvassāpes ir pulsējošas, pamatā vienpusējas – labajā vai kreisajā galvas pusē, bet var sāpēt arī visa galva. Galvassāpes ir vidēji stipras vai stipras un tās pastiprina jebkura kustība. Aptuveni trešā daļa migrēnas pacientu jūt migrēnas tuvošanos, jo to signalizē migrēnas aura – sajūtas, kas var parādīties pirms galvassāpēm, retāk – pavada tās. Migrēnas aurai raksturīga neskaidra redze, spīdoši objekti redzes laukā (ņirboņa, mirgojošas gaismas), tumši laukumi vai citādi izkropļota redze, roku un kāju tirpšana, runas, retāk kustību traucējumi. Lielākā daļa cilvēku migrēnas laikā saskaras arī ar nelabu dūšu un vemšanu. Ja izjūtat kādu no šiem simptomiem, aicinu nekavējoties vērsties pie sava ģimenes ārsta vai neirologa – speciālisti izrakstīs medikamentus, kas piemēroti tieši migrēnas sāpju atvieglošanai.”
“Mēs ticam, ka valsts un sabiedrība nepaliks vienaldzīgi pret mūsu ciešanām,” runājot par iniciatīvu, atzīmē Līga Alberliņa. “Protams, mēs apzināmies, ka neesam vienīgie, kuriem nepieciešams valsts atbalsts, tomēr mēs nevaram klusēt. Migrēna ir saslimšana, kas skar ne tikai darba un ģimenes dzīvi, bet arī mentālo veselību. To bieži pavada trauksme, depresija un bailes no lēkmju atkārtošanās. 83% pacientu, kas piedalījušies mūsu aptaujā, atzīst, ka viņiem ir miega traucējumi, kas var būt par pamatu trauksmes, izdegšanas sindroma un depresijas attīstībai. Protams, ka medikamentu kompensācija neatbrīvos mūs no migrēnas, jo to diemžēl nespēj nekas. Ar migrēnu ir jāiemācās sadzīvot, un kompensējamie medikamenti novērsīs satraukumu par nespēju atļauties dārgos medikamentus, kuri ir vajadzīgi ļoti daudziem pacientiem. Un migrēnas gadījumā tieši satraukums un stress ir viens no faktoriem, kas aktivizē jaunas lēkmes.”

uzziņai
Pazīmes:

• Pie migrēnas galva var sāpēt vienā pusē, taču bieži vien galvassāpes ir pa visu galvu, bet ar tendenci vienā pusē sāpēt vairāk.
• Sāpes ir pulsējošas vai spiedošas, stipras vai ļoti stipras, kas vēl vairāk pastiprinās fiziskas slodzes laikā.
• Ja ar parastām galvassāpēm cilvēkam var gribēties iziet svaigā gaisā, izvingroties, lai pāriet, tad migrēnas pacients sāpju laikā negrib ne runāt, ne staigāt, kur nu vēl sportot. Viņš meklē mieru, klusumu, vēlams arī tumsu un izolētību no smaržām, kas var izraisīt nelabu dūšu. Slikta dūša ir tipisks migrēnas pavadonis.
• Katrā lēkmes reizē galva var sāpēt citur, katru reizi pilnīgi visu migrēnas simptomu var nebūt.
• Ja nelieto zāles, lēkme ilgst vidēji no 4 stundām līdz 3 diennaktīm. Migrēna nav bīstama dzīvībai, bet būtiski kaitē dzīves kvalitātei.

Vadoties pēc dažādiem pavadošiem simptomiem, migrēnu iedala:

• parastā migrēna ar slimībai atbilstošajām pazīmēm;
• migrēna ar auru, kad raksturīgi, ka, pirms sāk sāpēt galva, sajūtami migrēnas priekšvēstneši jeb aura – zibšņi un gaisma acu priekšā vai tirpoņa, vai arī vājums. Var būt diskomforts vēderā, smaguma sajūta galvā.

Kas galvā notiek?

• Ļoti vienkāršotā veidā izklāstot saslimšanu – kad sākas lēkme, bet vēl nesāp galva (auras stadijā), galvas aizmugurējā daļā asinsvadi sašaurinās. Bieži tas notiek, tuvu redzes nervam, tāpēc migrēnas pacientam acu priekšā var būt zibšņi un uguņošana.
• Spazmu dēļ tiek traucēta asins pieplūde smadzenēm (išēmija). Organismam nepatīk šāds stāvoklis, kad smadzenēm trūkst apasiņošanas, un sākas reakcija, lai to labotu: izdalās dažādas ķīmiskas vielas, kas sekmē asinsvadu paplašinātos. Kad tie sāk paplašināties, starp asinsvadiem starpaudu telpā rodas tūska. Tieši tūska un asinsvadu paplašināšanās rada galvassāpes.

Kur vērsties, ja moka galvassāpes?

Pirmais speciālists, kas var diagnosticēt migrēnu, ir ģimenes ārsts,
kurš pacientu nosūta pie neirologa.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sadzīvot, nevis censties izdzīvot!

Kategorijas